Facebook
GoogleLaiks būtiskām pārmaiņām? NBA tālmetienu "mānija" sasniegusi augstāko punktu
Nacionālā basketbola asociācija (NBA) nenoliedzami ir sava sporta veida virsotne, tomēr interneta vidē arvien vairāk lasāmas fanu sūdzības par izmesto tālmetienu daudzumu. Par gaumi, protams, nestrīdas, bet var piekrist, ka NBA komandas nu jau pietuvojušās tālmetienu izpildes absurdam. Jautājumu par NBA tālmetienu “māniju” Sportacentrs.com šķetināja kopā ar datu analītiķi Žani Peineru.
Skrien un met
Aizvadītā gada decembra vidū Šarlotas “Hornets” un Čikāgas “Bulls” savstarpējā mačā grozam secen raidīja 75 tālmetienus, kas ir jauns NBA rekords. Divas nedēļas vēlāk šīs pašas komandas, neizdarot secinājumus par iepriekšējo dueli, vēlreiz aizmeta garām tieši tikpat daudz trejaču.
Pirmajā cīņā abas komandas kopā izpildīja 205 metienus no spēles, bet otrajā – 193. Tas nozīmē, ka pirmajā mačā ar tālmetieniem vien garām “aizplivināti” tika 36% metienu, bet otrajā spēlē trīspunktnieki uzbrukumā iecirta vēl būtiskāku robu, jo ar trejačiem vien garām aizmesti tika 39,2% visu spēles metienu.
Šie, protams, ir ekstrēmi, bet gana ilustratīvi piemēri. Vai arī šis nogrieznis no “Suns” un “Lakers” spēles novembra izskaņā:
This Lakers sequence was so hard to watch 🤦♂️ pic.twitter.com/eZuvDcqtMY
— Lakers All Day Everyday (@LADEig) November 27, 2024
Kā jau minēts ievadā, par gaumi nestrīdas, bet grūti iedomāties, ka kādam šāds basketbols varētu šķist pievilcīgs.
Peiners sarunā ar Sportacentrs.com norādīja, ka kopumā izpildīto tālmetienu skaits viņam tik ļoti netraucējot, bet, vērojot Bostonas “Celtics” spēles, dažbrīd piezagusies sajūta, ka tālmetienu ir par daudz.
“Mani tas tik ļoti neuztrauc. Iespējams, ka kāds no apskatniekiem vai komentētājiem to naratīvu vienkārši ir uzsācis. Tajā pašā laikā, skatoties spēles, it sevišķi Bostonas, brīžiem piezogas sajūta, ka tomēr komandas zināmā mērā sāk pārspīlēt,” sacīja Peiners.
Bijušā basketbolista novērojumi neietilpst tikai kategorijā “uz aci”. Tiem ir arī statistisks pamatojums. Apskatīsim pēdējo piecu gadu līgas vidēji spēlē izpildīto tālmetienu skaitu, metienus no spēles un uzbrukuma tempu (cik uzbrukumu spēles laikā ir vienai komandai).
| Sezona | Tālmetieni | Metieni no spēles | Temps |
|---|---|---|---|
| 2024./2025. | 37.6 | 88.9 | 99.1 |
| 2023./2024. | 35.1 | 88.9 | 98.5 |
| 2022./2023. | 34.2 | 88.3 | 99.2 |
| 2021./2022. | 35.2 | 88.1 | 98.2 |
| 2020./2021. | 34.6 | 88.4 | 99.2 |
Redzam, ka šo gadu laikā būtiski nav mainījies nedz izpildīto metienu skaits, nedz uzbrukuma temps, tomēr tālmetienos gan pieredzēts ievērojams kāpums (+2,5 pret pagājušo sezonu). Šādu lēcienu vidēji izpildītajos trīspunktniekos līga nav pieredzējusi kopš 2018./2019. gada sezonas (no 29 uz 32 tālmetieniem spēlē). Lieki piebilst, ka 37,6 izpildītie tālmetieni spēlē ir visu laiku augstākais līgas rādītājs.
Līdz ar to iespējams secināt, ka NBA šobrīd ir izteiktāka “skrien un met” līga kā jebkad.
Pīķis ir sasniegts
Peiners uzskata, ka šobrīd NBA tālmetienu izpildes augstākais punkts, visticamāk, ir sasniegts.
“Izskatās, ka pīķis ir sasniegts. Šobrīd un pēdējās sezonās divpunktu metiens ir kļuvis par efektīvāku opciju nekā trīspunktnieks. Tas, protams, ņemot vērā tādus apstākļus kā atlēkušās bumbas, izprovocētie sodi utt. Ilgus gadus tālmetiens bija efektīvāks par divpunktnieku. Komandas arvien vairāk sāka izpildīt tālmetienus un kādā mirklī, iespējams, pazuda filtrs par kvalitatīvu trīspunktnieku. Varbūt arī komandas labāk pielāgojās tālmetienu segšanai. Izskatās, ka tendence tiek lauzta.
Ja paskatāmies uz labākajām līgas aizsardzībām, tad dominē komandas, kuras vismazāk ielaiž tieši no soda laukuma, kas mūsdienās varētu šķist absurdi. Redzu, ka arī Bostona ir pamainījusi aizsardzības sistēmu, biežāk spēlējot ar diviem garajiem. Līdz ar to, iespējams, šobrīd pieredzam tendences laušanu,” sacīja Peiners.
Atgriežoties pie skaitļiem, statistika tik tiešām liecina, ka šobrīd efektīvāks palicis tieši divpunktu metiens. Šosezon komandas ar divpunktu metienu gūst vidēji 1,083 punktus, bet ar tālmetienu – 1,077. It kā starpība varētu šķist smieklīga, bet tā rodas, apskatot visu NBA. Ja abu metienu produktivitāte pretējos virzienos ies arī nākamsezon un pārskatāmā nākotnē, tad nav šaubu, ka komandu analītiķi aicinās trenerus veikt izmaiņas spēles plānā.
Šeit gan nepieciešama atkāpe, ka fani, kuriem savulaik patika vērot Kobes Braienta metienus atliecienā vai Karmelo Entonija “pustālos” pēc viena dribla un soli aiz tālmetienu līnijas, tik un tā nebūs apmierināti. Jā, šobrīd pustālajā distancē veiksmīgi darbojas tādi spēlētāji kā Kevins Durents, Demars Derouzens vai Šejs Gildžess-Aleksandrs, bet pustālais metiens joprojām ir pats neefektīvākais risinājums basketbolā.
Šā brīža labākais uzbrukuma “instruments”, pie tam, ar atrāvienu ir došanās uz grozu un mēģinājums izprovocēt soda metienu.
NBA apskatnieks Nīls Peins aprēķinājis, ka NBA divpunktu un trīspunktu metienu “patiesās precizitātes”* (“true shooting percentage”) atšķirība ir ievērojama – 58,4% divpunktniekos un 54,3% tālmetienos.
Pie tam, divpunktu metiens efektīvāks par trīspunktnieku bijis jau pēdējās septiņās sezonās It sevišķi . Lūk, minēto metienu “patiesās precizitātes” atšķirība pēdējo astoņu sezonu laikā:
| Sezona | 2p% | 3p% |
|---|---|---|
| 2024./2025. | 58.4% | 54.3% |
| 2023./2024. | 58.8% | 55.1% |
| 2022./2023. | 59.2% | 54.4% |
| 2021./2022. | 57.4% | 54.3% |
| 2020./2021. | 57.1% | 55.6% |
| 2019./2020. | 56.5% | 54.3% |
| 2018./2019. | 55.8% | 54% |
| 2017./2018. | 54.8% | 54.9% |
*Patiesās precizitātes formula: %= gūtie punkti/ 2(izmestie metieni + (0,44+izprovocētie soda metieni)
Sagaidāmas noteikumu izmaiņas?
Vēsturiski NBA allaž spēli centusies pieregulēt ar lielākām vai mazākām noteikumu izmaiņām. Piemēram, divtūkstošo gadu sākumā tika ievērojami ierobežots aizsardzībā pieļaujamais kontakts ar rokām. Senākā pagātnē Vilta Čemberleina dēļ tika paplašināts soda laukums. Peiners uzskata, ka savas korekcijas noteikumos panāks arī pašreizējā trīspunktnieku “mānija”.
“Domāju, ka NBA ieviesīs noteikumu izmaiņas, lai izpausties var visi spēlētāji un basketbols nekļūst pārāk viendimensionāls. Gadus piecus uzbrukuma proporcijas ir gājušas stipri par labu tālmetieniem, līdz ar to domāju, ka šobrīd ir īstais laiks noteikumu izmaiņām,” norāda Peiners.
Viņš starp dzirdētajiem risinājumiem izceļ trīspunktu līnijas pavilkšanu tālāk tieši “augšā” jeb virs soda metiena līnijas. Viņaprāt, ekstrēmāks variants esot stūra tālmetiena līnijas noņemšana. Respektīvi, trīspunktnieka līnija ar gala līniju saskartos pie tā sauktās 45 grādu atzīmes.
“Vēl viens risinājums ir kontakta atļaušana tālmetienos. Ja soda laukumā ar pretinieku var saskarties, piemēram, ar krūtīm, tad trīspunktu metienā pretiniekam teorētiski nedrīkst pieskarties. Tas man laikam patiktu visvairāk. Protams, ne jau pilnībā “uzpļaut” pa rokām, bet gribētu redzēt, ka kontakta noteikumi spēlē zem groza un trīspunktniekos neatšķiras,” risinājumu piedāvā Peiners.
Šobrīd NBA uzbrukuma modi joprojām diktē tālmetienu izpilde. Galu galā, “Celtics” trīspunktniekus izpilda vēsturiski augstā apjomā – 48,3 trejači spēlē. Sezonas gaitā šis rādītājs pārsniedza pat 52 mēģinājumu atzīmi. Kontekstam – līdzšinējais izmesto trīspunktnieku rekords piederēja 2019./2020. gada Hjūstonas “Rockets” (45,3 tālmetieni spēlē).
Domājams, ka būtisku lomu tuvākās nākotnes basketbola attīstībā spēlēs Viktors Vembanjama. Pagaidām jaunais supertalants ļauj NBA tendencēm diktēt viņa spēli (9,1 izmests tālmetiens spēlē), tomēr nevar izslēgt, ka karjeras turpinājumā tieši viņš noteiks NBA uzbrukuma “modi”. Laiku pa laikam līgā parādās kāds spēlētājs, kurš vienpersoniski spēj pārveidot spēli. Un Vembanjamam, vairāk nekā jebkuram citam no esošajiem spēlētājiem, ir visi nepieciešamie atribūti lai to paveiktu.
Savukārt esošais “režīms”, kā liecina statistika, maksimumu, iespējams, ir sasniedzis, tāpēc drīzumā vajadzētu sekot pārmaiņām.
Izmantotie resursi:
https://neilpaine.substack.com/p/nb...
https://www.basketball-reference.co...
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]