Porziņģis: "Skaidrs, ka gribu būt labāks un spēcīgāks nekā bija Bredlijs"
Foto: AFP/Scanpix
Sarunā Ziemeļamerikas mediju ESPN Latvijas jaunais basketbolists Kristaps Porziņģis norādīja, ka ir motivēts pierādīt kā nepareizu Fila Džeksona izteikto salīdzinājumu ar Šonu Bredliju.
"Laikam jau tas ir tas, ko Fils dara, cenšoties piespiest puišus strādāt un dot viņiem uguntiņu acis," sacīja Kristaps Porziņģis apmēram mēnesi pēc tam, kad Fils Džeksons viņu salīdzināja ar bijušo NBA spēlētāju Šonu Bredliju. "Man uzreiz radās pretreakcija, sak, "Es taču neesmu Bredlijs!""
Porziņģis nezināja skaidrot, ko tieši Džeksons būtu domājis ar saviem vārdiem, taču bija pilnībā pārliecināts, ka to izmantošanas mērķis bijis pozitīvs. "Viņš zina, ko dara. Skaidrs, ka es gribu būt labāks nekā Šons Bredlijs bija un arī spēcīgāks, taču es tomēr esmu cits spēlētājs," sacīja Porziņģis, uzsverot, ka nav ne dusmīgs ne apvainojies par savas komandas prezidenta izteikumiem.
Šons Bredlijs spēlēja NBA no 1993. līdz 2005. gadam un vidēji spēlē guva 14.6 punktus un, lai arī izcēlās ar gandrīz 2.30 metrus garu augumu un bija čakls metienu bloķētājs, NBA pasaulē viņa spējas aizsardzībā tika apšaubītas, jo spēka ziņā viņš ļoti piekāpās līgas elites centriem un savu vietu zem groza ne vienmēr spēja nosargāt. Džeksons bija izteicies, ka satraucas par Porziņģa gaitām NBA, jo tās varētu izvērsties līdzīgas kā Bredlijam, proti, arī Porziņģis varētu būt gluži vienkārši pārāk garš basketbolam un viņa ķermeņa spēks nekad tā arī nesasniegs to līmeni, kas nepieciešams, lai varētu līdzvērtīgi cīnīties divcīņās zem groza.
Porziņģis tikmēr šovasar strādājis, lai to mainītu, un, kā viņš pats apgalvo, savam svaram pielicis piecus kilogramus un līdz sezonas sākumam plāno pielikt vēl divus. Divreiz dienā viņš strādā svaru zālē un dienā uzņem vismaz 5000 kalorijas, kā to ieteicis "Knicks" medicīniskais personāls. Salīdzinājumam - fiziski aktīvu dzīvesveidu piekopjošam vīrietim 19-35 gadu vecumā kā ieteicamais kaloriju daudzums dienā tiek norādītas 3000 kalorijas.
"Galvenā lieta, kas man pateikta, ka ne brīdi nedrīkst būt tukšs vēders," stāstīja Porziņģis par savu jauno diētu. "Maltīte nepieciešama teju ik pēc divām stundām. Tad nu es šiem norādījumiem sekoju un pagaidām izskatās, ka tie ir veiksmīgi."
Izmantotie resursi:
Porzingis: 'I'm not Shawn Bradley' - Knicks...
Ja mēs runājam par muskuļu masas audzēšanu (bez basketbola sastāvdaļas), tad, lai muskuļi augtu nevajag trenēties daudz, vajag trenēties pietiekoši, lai dotu muskuļiem nepieciešamo stimulu augšanai.
Kā es pats parasti saku - vairāk nav labāk, labāk ir labāk, t.i., no tā, ka kāds pārstiepies cilā n-tos kilogramus, viņam muskuļi nesāks augt labāk (vēlreiz gan piebildīšu, ka runa ir tieši par treniņiem, kas balstīti uz muskuļu hipertrofiju).
No otras puses - Porziņģa gadījumā nav iespējams treniņus balstīt tikai uz vienu mērķi, t.i., masas audzēšanu, jo ir jāapgūst arī basketbola lietas. Tieši tāpēc, lai kompensētu šajos treniņos iztērēto enerģiju, ir jāēd vairāk.
1. Porziņģis pēc savas miesasuzbūves un, acīmredzot, ģenētikas, nav tas tips, kurš var viegli un ātri uzaudzēt muskuļu masu t.i. izskatās, ka viņam ir ātrā vielmaiņa.
2. kā jau pats minēji - kā mērķis nevar būt tikai un vienīgi muskuļu uzaudzēšana, jo primāri tomēr ir basketbola elementi un meistarība, ātrums, izveicība, "mīksta roka" utt.
3. paraleli darbojoties abās frontēs t.i. gan basketbolā, gan svara t.i. muskuļu masas audzēšanā, ļoti šaura ir tā līnija starp, kā jau minēji - daudz ir labi, bet labāk ir labi. respektīvi - pārkačājot un pārslogojot muskuli sākas katabolsks process, kā rezultātā muskuļu masa vienkārši nodeg...
Bet nu ticu, ka Knicks treneri ir gana kompetenti, lai Zingeram svars nāktu kopā ar spēku un meistarību.
Patiesībā viss nav tik traki un tā arī nav nekāda raķešu zinātne, vienkārši lietām jāpieiet pragmatiski un reāli, saprotot ko, kas un kā. T.i., saprotot, ka pie lielāka svara mainās kustības utt.
Par to vai samazinās ātrums, kā te izteica bažas - ja mērķis ir tikai svara pieaugums un nenotiek treniņš pie ātruma īpašībām, tad, protams, samazinās. Ja galvenais ir svars un cilvēks trenē ātruma īpašības, tad ātrums var pat nesamazināties (tas, ka tas nepaliks lielāks, tas gan, taču tas ir pie nosacījuma, ja arī pirms tam cilvēks ir trenējis savu ātrumu, ja nē, tad tas reāli var pieaugt).
Savukārt, ja cilvēka mērķis ir muskuļu masas palielināšana un viņš trenē ātruma īpašības, tad ir ļoti lielas iespējas šo ātrumu palielināt, jo palielinās veiktspējas resursi, kas šo ātrumu arī nodrošina.
kas attiecas uz masas/ātruma balansu - jebkuram sportistam ir kritiskā robeža, kuru pārsniedzot, vai nu palielinās masa, spēks, bet samazinās ātrums un otrādi. šajā ziņā Zingeram vajadzētu patrenēties pie Sanda Prūša, jo, manuprāt, tieši mūsu bobslejisti varētu būt vieni no labākajiem spēka/ātruma attiecības īpašniekiem, ja ne pasaulē, tad Eiropā jau nu noteikti. atsevišķi kadri Amerikāņu futbolā arī varētu būt, taču tā jau ir Tava tēma...es tur iekšā nejaukšos.
Par ātrumu/masu... protams, ka ir robeža pēc kuras tas vairs nedod ātruma pieaugumu (toties dod citus labumus), taču tādam vidējam ektomorfam-basketbolistam šo robežu sasniegt ir tikpat kā nereāli.
Un nez vai Prūsis ir labākais speciālists Latvijā šai ziņā (un pēc intervijām es saprotu, ka nebūt ne viņš atbild par fiz. sagatavotību)...
Pareizā pieeja būtu, bet nav jau vairs laikā
Uzēst 10kg un tad ar ātrum/spēka treniņiem nodedzināt 5īti
Pašam ir liela motivācija sevi pierādīt un ga;venais lai psiholoģiski labi sagatavojas un arī brālis palīdz šim.