Jānis Porziņģis par Kristapa pirmgājienu basketbola Everestā

Nav iespējams sagatavoties visam, taču lielāko daļu notikumu iespējams prognozēt un tiem sagatavoties. Jānis Porziņģis braucienam uz Ameriku gatavojās kā pieredzējis alpīnists astoņtūkstošnieka ekspedīcijai. Devās izpētes kāpienā, ierīkoja bāzes nometni, sagatavoja starpnometnes, parūpējās par inventāra rezervēm un aklimatizāciju.

Porziņģiem – mātei Ingrīdai, tēvam Tālim, brāļiem Jānim un Mārtiņam – par gatavošanos var ielikt vismaz deviņi ar plusu. Kristaps NBA bija gatavs spēlēt no pirmās dienas. Nevis vienkārši spēlēt, bet izturēt NBA sezonas nežēlīgo maratonu. Paldies ģimenei!

Cik bieži pirms drafta brauci uz ASV un kā izdevās paveikt priekšdarbus?
Iepriekšējā sezonā Amerikā biju divas reizes pa pāris nedēļām – vienreiz rudenī, otro reizi pavasarī. (Kopā ar aģentūru “ASM Sports”) gājām cauri, ko un kā darīsim. Izrunājām par pasākumu plānu vasarā. Runājām par mediju lietām, kā Kristaps tiks atspoguļots.

Kristaps (pirms drafta) bija pats nezināmākais no augstāk vērtētajiem spēlētājiem. Vismazāk zināmais spēlētājs ar lielāko potenciālu. Darbs ar medijiem bija ļoti svarīga mūsu aģentūras (ASM Sports – Sportacentrs.com) darba sastāvdaļa. Pārējie pasākumi bija saistīti ar draftu, taču tie sāka risināties tikai jūnijā, kad amerikāņiem sāka rasties apjauta, cik talantīgs ir Kristaps.

Kad notika Tavs pirmais kontakts ar (Fila Džeksona padomnieku) Klarensu Geinsu?
Manuprāt, Klarensu satiku tikai pēc drafta. Pirms tam viņš braukāja uz spēlēm Spānijā. Runājot par skautiem – neuzskatu, ka viņi ir lēmumu pieņēmēji, tāpēc pārāk daudz nepievēršu uzmanību.

Kā jūnijā veidojās attiecības ar Ņujorku, “Knicks” prezidentu un kluba īpašnieku?
Mums bija aģentūras rīkotais “Pro Day” treniņš 12. jūnijā Lasvegasā, uz kuru ieradās 29 komandu pārstāvji. Ņujorkā tika paredzēts viens treniņš, apmēram nedēļu pirms drafta. Pirms tam Kristaps vienu vai divas reizes tikās ar Filu Džeksonu. Vakariņas notika ārkārtīgi neformālā gaisotnē. Viņi gribēja uzzināt, kāds viņš ir un ko domā. Kad Kristaps atbrauca pēc vakariņām mājās – tas bija vēl pirms treniņa – viņš teica, “Zini, man liekas, ka es viņam patīku.”

Treniņš tika pārtraukts pēc 15 minūtēm, jo Kristapam bija sastiepts muskulis cirksnī. Tad pārādījās šaubas, jo ņujorkieši neredzēja, ko viņš īsti var. Acīmredzot, viņiem tas nebija svarīgi, jo viņi bija labi paveikuši savus mājas darbus.

Dzīves vietas izvēle Vaitpleinsā, blakus kluba treniņbāzei, bija kluba ieteikums?
Nē, apkaimē dzīvo daudzi “Rangers” hokejisti. Arī beisbolisti, kādu iemeslu dēļ, nezinu. Zinājām, ka tur iepriekš dzīvojis (Andrea) Barnjāni, (Timofejs) Mozgovs un daudzi citi sportisti. Arī pats ciemats ir labs, tādējādi pat nedomājām par dzīvošanu pilsētā. Zinājām, ka Kristaps vairāk laika pavadīs zālē un labāk dzīvot tās tuvumā.

Kāda ir dažāda veida reklāmas piedāvājumu intensitāte? Cik daudz tie ir Tavā pārziņā un kā vari tos ietekmēt?
Gala lēmumu pieņem Kristaps. Mēs cenšamies viņam iedot pēc iespējas vairāk informācijas, lai viņš varētu izvēlēties uz priekšzināšanu pamata. Dažādas jaunas lietas bieži parādās tikai sadarbības laikā. Kristapam jau izveidojusies sadarbību virkne. Sākot no šī brīža, praktiski visam tiek teikts nē – līdz kādam noteiktam brīdim, kad viņš atkal jutīsies nedaudz brīvāks.

Kristapam pašā pamatā patīk tikai basketbols. Pārējās lietas, kuras jādara, tiek pielasītas klāt. Viņš ir lielisks darbos ārpus laukuma, tāpēc daudzi viņu grib. Kristaps pierādījis to ar savu darbu. Piemēram, viņš ārkārtīgi patīk dzērienu ražotājam “Body armour” – tas, ko viņš izdarījis viņiem, un, kāds ir kā cilvēks, ar talantu un darba ētiku, liecina, ka izveidotās sadarbības varētu būt ilgstošas. Citas sadarbības veidojas uz iepriekšējo pamata – tik labs viņš ir.

Pārsvarā ir daudzgadu piedāvājumi?
Daļa ir īsi kontrakti. Cilvēki – kompāniju pārstāvji – gribēja redzēt, kāds viņš ir. Kad viņi to redz, pēc diviem vai trīs mēnešiem viņi grib runāt par jaunu līgumu vai esošā pagarinājumu. Sākumā viņiem vienkārši nebija priekšstata.

Kāds bijis neparastākais piedāvājums?
Bijuši tādi piedāvājumi, kurus nevēlos pat pieminēt. Lielākā daļa no tiem bijuši no Latvijas. Izlasot e-pastu, pat nezinu, ko atbildēt. Nav, ko atbildēt. Mums (Latvijā) nav tāda īsta precedenta. Cilvēkiem pietrūkst sapratnes par Kristapa statusu gan Amerikā, gan pasaules mērogā. Mums jāizvērtē, ar ko viņš sadarbojas un – cik vērtīgs ir viņa laiks.

Par sportisko pusi. Kristaps 3. martā teica, ka ir pielāgojies, kā atjaunoties pēc spēlēm, kā sagatavoties nākamajai spēlei. Vai Tev bija kādi ieteikumi viņam?
Kristaps no pirmās dienas ir centies izdarīt pilnīgi visu, kas jādara profesionālam spēlētājam. Tāpēc viņš ir pēdējais, kurš nāk ārā no ģērbtuves. Nevis sēž tur pusstundu, bet izdara visas lietas, lai pareizi sagatavotos nākamajai spēlei. Iegājis ledus vannā, izmasēts un izdarījis pārējo.

Ir daudz spēlētāju, kuri tam jaunībā nepievērš lielu uzmanību. Kristaps sācis to darīt no pirmās dienas, zinot, ka nākotnē tas var viņam dot papildus divus vai trīs gadus. Ir spēlētāji, kuri nevar uzspēlēt pēc 30 vai 35 gadiem. Ar sagatavošanos – viņš varēs.

Vai ir komandas norīkoti cilvēki, kuri viņam palīdz atjaunoties?
Komandai personāla netrūkst – nezinu, kurš tieši, ko dara.

Kas Tev pirmajā NBA sezonā sagādājis lielāko pārsteigumu? Par līgu un par Kristapu?
Uzskatu, ka NBA ir pasaulē labākā līga, salīdzinot ar visām pārējām. Ieņēmumu ziņā viņa nedaudz atpaliek no Nacionālās futbola līgas (NFL), taču organizētības un tēla veidošanas ziņā – kā spēlētājiem jāģērbjas, kā jāizturas – viss ir unikāli sakārtots.

Attiecībā uz Kristapu – domāju, ka viņš mazāk spēlēs. Spēlēs 15-20 minūtes. Un Dereks (Fišers) viņam iedeva spēlēt. Kristaps pierādīja, ka var spēlēt uzreiz. Viņš bija tas, kura dēļ Ņujorkai bija daudz vairāk uzvaru. Šajā brīdī viņu nosēdina uz beņķa, pat nevaru saprast, kādu iemeslu pēc. Ja skatās spēli, nav saprotams, kā tiek pieņemti lēmumi. Manuprāt, Dereks iedeva “šanci” – iespēju un Kristaps to izmantoja. Viņam nekas netika dāvināts.

Regulārā sezona beigsies pēc mēneša. Domāju, varam par 99,9% pateikt, ka “Knicks” izslēgšanas spēlēs nepiedalīsies.
Sauksim to par 100%. Attiecībā uz Vasaras līgu – domāju, ka klubs nespiedīs Kristapu tajā spēlēt.

Paskaitīju ārpuslaukuma spēlētājus, kuru nostāja ietekmē vasaras plānus. Pieci pīlāri, neskaitot Kristapu: 1) ģimene, 2) komanda un treneri, 3) kluba vadība un īpašnieki, 4) aģentūra, 5) sponsori.
Tā arī ir. Pirmkārt, liela nozīme būs Kristapa pašsajūtai pēc sezonas. Otrkārt, Kristaps ir – un vēl ilgi būs – attīstības procesā. Trīs, četrus vai pat piecus gadus. Viņa mērķis ir kļūt par labu spēlētāju. Šajā brīdī nevar ātri, ātri saraut, uzspēlēt vienā vai otrā vietā, tai skaitā Latvijas izlasē.

Kristaps grib būt vesels spēlētājs. Tas ir būtiski. Var sevi ātri samocīt. Un, kad 27 gadu vecumā vairs nevarēs uzspēlēt, mums nevienam par to nebūs prieka. Ne ģimenei, ne komandai, ne pašam, ne Latvijas līdzjutējiem. Būtu sasteigti un nevajadzīgi (spēlēt citur). Tikai tāpēc, ka kāds bļauj “vajag uzreiz!” Visu laiku vajag “šajā brīdī”, tāpēc tas jāizvērtē savādāk. Kristaps tādā ziņā ir gudrs. Viņš darīs to, kas nepieciešams.

Tu biji klāt Zvaigžņu spēles nedēļas nogalē Toronto. Pieļauju, ka tajās dienās Kristapa slodze bija vēl lielāka nekā regulārās sezonas laikā.
Tas bija daudz, daudz grūtāk. Divu dienu ritms Toronto bija (mežonīgs), pat neņemot vērā, ka viņš uz pāris pasākumiem neaizgāja, kur bija jābūt. Ja Kristaps būtu uz tiem aizgājis, viņš būtu izpumpēts. Tajās dienās katrs kaut ko grib. “Nike” grib, NBA grib, “NBA cares” grib tevi no rīta līdz vakaram. Spēlētāju asociācija vēlas tevi redzēt sapulcēs. Tas ievelkas no agra rīta līdz vēlam vakaram, kurā – Tev jāspēlē...

Cik grūts gads bijis Tev?
Sākumā darbojos ar baigo enerģiju. Viss ļoti patika. Biju vairāk vietās, nekā man vajadzēja būt, lai neko nepalaistu garām. Tagad sakrājies nogurums. Nav tā, ka man būtu jārok no astoņiem rītā līdz divpadsmitiem vakarā, taču cenšos izdarīt pēc iespējas vairāk, cik varu.

Daudzas dienas beidzas pēc pusnakts. Pat no “Barclays” centra Bruklinā atgriežos vienos naktī, bet nākamajā rītā astoņos vai deviņos jābūt vietā, līdz kurai stunda jābrauc. Nevaru sūdzēties. Iedomājies – katru otro dienu pilsētā iespējams apmeklēt NBA spēli Manhetenā vai Bruklinā.

Jānis, Kristaps un Mārtiņš Porziņģi. Foto: NBA

Kristaps izteicās, ka basketbola laukuma izveide Liepājā ir ģimenes lēmums.
Tādas lietas apspriežam kopīgi. Ja vecāki, vai mēs ar Mārtiņu ieminamies par kādu domu un Kristapam tā patīk... Kristapam, neatkarīgi, ko darīs nākotnē un, runājot par labdarību – palīdzēšanu savai pilsētai un valstij – viss būs saistīts ar to, kas viņam patīk un kurā saskata jēgu. Viņš nedarīs lietas, kuras (ārēji) izklausās labi un visiem patīk.

Ja Kristaps nejutīs, ka tā ir viņa lieta, viņš to nedarīs. Viņš darīs to, kas nepieciešams. Ieskaitot nometni bērniem – lai puikām, kuri atbrauc uz Liepāju, ir kāds ieguvums, nevis sava “numura atsišana”. Ja jaunais laukums būs apmeklēts un cilvēkiem patiks, viņš – 100% – nākamajā gadā gribēs būvēt vēl vienu. Tas būs atkarīgs no tā, vai laukums radīs jēgu. Ja neviens nespēlēs, nākamo nebūvēs. Ja vajadzēs, karjeras laikā uzbūvēs vēl.

Vai ir jau zināma laukuma atrašanās vieta Liepājā?
Vieta ir nolūkota un Mārtiņš nodarbojas ar tā ierīkošanu. Var teikt, ka laukums ir Mārtiņa bērns.

Kāds būtu ieteikums tautiešiem, vasarā satiekot Kristapu Latvijā? Izturēties ar sapratni? Vai arī nekas nevar pārspēt Ņujorkā izrādīto uzmanību?
Domāju, ka Kristapam Latvijā būs daudz brīvāk (pārvietoties), jo cilvēki izturas daudz saprotošāk. Latvieši nav tik uzbāzīgi, (cilvēku) masas – mazākas. Uzmanību pievērsīs cilvēki, kuriem interesē basketbols. Cerams, ka Kristaps var aizsākt kādas (jaunas) kustības. Domāju, ka mājās viņam būs stipri vienkāršāk. Izņemot vienu – ja viņš jebkur parādīsies pēc desmitiem (vakarā), viņam piedēvēs vārdu “dzērājs”, taču tā ir mūsu kultūras specifika.

Vai zināms Liepājas nometnes norises laiks?
Nometne notiks 13.-16. jūnijā. Uzaicināsim noteiktu skaitu talantīgu jauniešu. Kristaps vēlas viņus dažas dienas izglītot basketbolā – pastāstīt par savu pieredzi, uzaicināt profesionālu spēlētāju. Pat dažu minūšu saruna ar bērnu var atstāt iespaidu uz visu dzīvi – un, 25 gadu vecumā spēlējot NBA, viņš varēs teikt, “Zini, tā reize, kad ar mani parunājies, bija, iespējams, pati nozīmīgākā. Tu parādīji, ko dari un kā domā uz laukuma.”