Kurucs varēja būt "purva pūķis"

Ilgu laiku tā tas nebija. Ilgu laiku “Nets” Ņujorkā bija kas līdzīgs “Clippers” Losandželosā - komanda, kas pieradina pie zaudējumiem, kas izceļas ar dumju, dažreiz pat komisku rīcību. Komisku? Pieķersimies šim vārdam, jo laikā, kad Rodiona Kuruca nākšana pasaulē vēl nebija pat plānos, toreiz Ņūdžersijā spēlējošā “Nets” pavisam nopietni apsvēra ideju mainīt nosaukumu uz…

Varēja būt arī “Nike Nets”

Kluba pirmsākumi vēstures grāmatās meklējami pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Ņūdžersijā, esot viena no oriģinālajām jaunizveidotās Amerikas basketbola asociācijas (ABA) komandām. Vārds “Nets” tika piekabināts pirms otrās sezonas 1968. gadā, nomainot debijas sezonā valkāto “Americans”. Un kopš tā laika kluba nosaukums, atšķirībā no dzīvesvietas, vairs nav mainījies. Taču 1994. gadā tam bija ļoti tuvu.

Deviņdesmito gadu ievadā NBA piedzīvoja popularitātes sprādzienu - trotilu sanesa Maģiskā un Bērda dueļi, puisis vārdā Maikls sagādāja sērkociņus, bet uguni pielaida oriģinālā “Sapņu komanda” ar savu viesizrādi Barselonā. Jaudīgais sprādziens līgai iezīmēja konkrētu vietu ne tikai ASV, bet visas pasaules popkultūrā. Taču “Nets” grieztais zobrats šai gigantiskajā mehānismā bija niecīgs. Komandas sportiskie panākumi bija tālu no padsmit gadus senā pagātnē iespētajiem ABA čempiontituliem, turpat blakus Ņujorkā bija izveidojusies simpātiska komanda, kas ne tikai ar sniegumu laukumā, bet arī savu atrašanās vietu un tradīcijām traucēja “Nets” veselīgai eksistencei.

Klubs bija pašā pēdējā vietā pārdotās atribūtikas rādītājos visā līgā, pat aiz nesen dzimušajām “Hornets” un “Timberwolves” komandām. Skatītāji bija jāpierunā nākt uz spēlēm ar pretinieku reklamēšanu. “Nāc uz spēli, lai dzīvajā ieraudzītu Šaku! Pie mums viesojas MJ!” vēstīja aplīmētie reklāmu stabi Ņūdžersijas un Ņujorkas ielās.

Meklējot gaismu ceļam ārā no “Knicks” ēnas, Ņūdžersijas kluba prezidents Džons Spolstra saprata, ka jādomā ārpus rāmjiem. To viņš pieprata, jo ar sporta mārketingu bija nodarbojies jau gadiem - gan citos NBA klubos, gan dalījies savās zināšanās ar augstskolu studentiem. Traku ideju netrūka, piemēram, “Nets” aicināja pilsētas pašvaldību Austrumu Raterfordas rajonu, kurā atradās komandas arēna, pārdēvēt par “Nike” rajonu. Tādējādi klubs varētu mainīt nosaukumu uz “Nike Nets”. Spolstra uzskatīja, ka tiesības uz nosaukumu varētu veiksmīgi pārdot sporta apavu un apģērbu ražotājam “Nike”, kas savukārt ļautu arī pilsētu par šādas idejas realizēšanu kompensēt ar zināmu summu dolāru. Spolstra pats vēlāk idejas nerealizēšanu attaisnoja ar pārāk lielu birokrātisko procesu.

Stulbākā ideja, ko Stērns dzirdējis

Bija pienākusi kārtējā darba diena. Spolstras rīts bija sācies neomulīgi. Laika apstākļi simbolizēja “Nets” franšīzes stāvokli. Ceļā uz ofisu nācās izstāvēt ierastos sastrēgumus, bet, lai šo lietaino rītu padarītu kaut nedaudz cienījamu, pēc auto novietošanas stāvvietā, Džons, izvairīdamies no debesu asarām, pavilka mēteli virs galvas un aizskrēja līdz turpat blakus esošajam virtuļu stendam. Dodoties uz darba kabinetu, Spolstram bija tikai viens mērķis - notiesāt taukos vārīto pīrādziņu, lai pelēkais rīts iegūtu košākas nokrāsas. Džons aizšāvās garām sekretārei, padodot automātisku labrītu un jautājumu: “Kafija?” Rutīnā apvīstītajai rīta pieklājības frāzei sekoja tikpat atstrādāta zibenīga atbilde: “Labrīt! Uz galda.”

Spolstra, ērti iesēdies darba krēslā, bija gatavs veikt pirmo tik ellīgi gaidīto kodienu vēl siltajā virtulī, taču atskanēja klauvējiens un telpā bez uzaicinājuma ienāca kluba viceprezidents Džims Lampariello. Spolstra, noliecis muguru tuvāk galdam pie kārotās kaloriju bumbas, iestrēga mirklī ar pavērtu muti, un vienīgā kustība bija acu kursa maiņa no virtuļa uz durvīm. Brīnišķīgi izplānotais rīts atkal bija kļuvis tikpat pelēks, cik iepriekš. Spolstra, atdevis rīta sveicienu, nosvieda salvetē turēto virtuli uz galda un iedzēra malku kafijas. Lampariello brīvi atsēdās dīvānā, paņēma uz galdiņa esošo laikrakstu un, puslīdz ieinteresēti pāršķirstot pirms dažām stundām tipogrāfijā saburtotās lapas, raidīja Spolstras virzienā pirmos skaņu viļņus: “Klau, nu, ko darām?” Arī bez papildus paskaidrojumiem bija skaidrs - runa ir par “Nets” tā brīža bēdīgo situāciju un mēģinājumiem to mainīt. Tas bija jautājums, uz ko abi kungi bija nesekmīgi mēģinājuši rast atbildi jau labu laiku.

Atkal iemests atpakaļ tā rīta bezkrāsainajā realitātē, Spolstra ar kreiso kāju viegli atspērās, lai iegrieztu biroja krēslu uz telpas loga pusi un bezcerīgi novilka: “Ikreiz, kad palūkojos pa šo logu, es redzu purvu. Un katru reizi, kad iedomājos par purvu, es domāju par žurkām.” Lampariello, kura galva bija noliekusies avīzes virsrakstu līmenī, pameta acis virs saviem okulāriem un caur uzacīm atbildēja: “Nedomāju, ka tas ir pārāk skaisti. Varbūt purvā ir pūķi?” Acumirklī virs Spolstras galvas iedegās spuldzīte: “Jā! Man patīk! Pūķi ir mītiski un jautri!” Neticamā kārtā no kūdrainās augsnes bija izspiedies efektīgas idejas asns.

Vārds “pūķis” NBA gaiteņos jau bija ievazāts, jo Toronto klubs, kas gatavojās savai ienākšanai līgā (1995. gadā), “Dragons” bija izvēlējies kā vienu no trim finālistiem uz nosaukumu. Tomēr kanādieši “Dragons” un cita finālista “Huskies” vietā izvēlējās “Raptors”, tāpēc “pūķu” atdzīvināšanu bez raizēm varēja uzņemties Ņūdžersija. Spolstram bija pārliecība, ka pūķi ir forši un tie patīk visiem. Tā brīža NBA radošais direktors Toms O’Greidijs sākumā šo ideju nespēja uztvert nopietni, tomēr Spolstra saglabāja uzstājību, pamatojot to ar deviņdesmitajiem gadiem tik raksturīgo modi - spilgtas krāsas, pārdroši dizaini. Turklāt nesen līgā ienākusī “Hornets” izcēlās tieši ar šim laikam atbilstošu logo un formastērpiem.

Pirmais Šarlotes kluba logo un formastērps.

Tolaik veidojās sapratne - ja bērniem patiks, vecāki būs spiesti atvērt maciņus. Gan dodoties uz spēlēm, gan, vēl jo svarīgāk, iegādājoties ar komandas vizuālajiem elementiem apdrukātu produkciju. “Gribu, lai bērni uz “Knicks” spēlēm iet “Swamp Dragons” krekliņos,” Spolstra O’Greidijam izmeta āķi ar ēsmu Ņujorkas un Ņūdžersijas komandu vēsturiskās sāncensības izskatā. O’Greidijs savā pozīcijā bija dzirdējis kaudzēm stulbu ideju un šo uztvēra kā kārtējo, bet Spolstras uzstājība lika O’Greidijam ar to traucēt arī savu priekšnieku - līgas komisāru Deividu Stērnu.

Nonācis sava bosa kabineta priekštelpā, O’Greidijs pieklājīgi sasveicinājās ar sekretāri, kura ar nesamākslotu smaidu norādīja: “Deivids jau tevi gaida.” Pieklauvējis un nesagaidījis atbildi, O’Greidijs atvēra durvis pilnā pārliecībā, ka vien daži mirkļi šķir viņu no smieklos ievīstīta kopābūšanas brīža ar savu priekšnieku. Un tā arī bija. Stērns, velkot pēdējos burtus uz vēstuļpapīra, iedrošināja O’Greidiju: “Nāc, nāc!” Toms apsēdās vienā no viesiem paredzētajiem krēsliem pie Stērna galda un sāka savu sakāmo: “Klau, Spolstra zvanīja...” Kad pār O’Greidija lūpām izsprāga vārdu savienojums “purva pūķi”, Stērna seju pārņēma histēriski smiekli: “Tā ir stulbākā sasodītā ideja, ko jebkad esmu dzirdējis.”

Stērns tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem komisāriem Ziemeļamerikas profesionālajā sportā. Iespējams, vislabāko. Viņš prata likt prātam valdīt pār emocijām, nevis otrādi. Stērnam rūpēja līga, tāpēc rūpēja arī tas, kas notiek ar “Nets” un kā to vērst uz labu. Viņš zināja, ka nosaukuma maiņa, turklāt uz kaut ko tik infantilu, var būt bīstama. Sapratis, ka O’Greidija vēstījums no Spolstras, lai cik neticams, bija īsts, Deivids nolēma saorganizēt tikšanos paplašinātā sastāvā.

Viens no jaunā logo dizainiem. Foto: ESPN

Tajā bez Stērna un O’Greidija piedalījās arī Stērna tā laika vietnieks Rass Greniks, līgas prezidents īpašumtiesību jautājumos Riks Veltss un, protams, “Nets” pārstāvju palāta - Spolstra un Lampariello. Laipnības frāžu un smaidu pozitīvi enerģizēto sanāksmes telpu pēc tās ievada pamazām nomainīja rūpju pilni skatieni un verduļojošs katliņš virs Stērna pleciem. Komisārs tikšanos bija organizējis ar nodomu kopīgiem spēkiem atslābināt Spolstras sajūsmu par paša radušos ideju un ievirzīt sarunas kluba būtības kā tādas meklējumos. Notika pretējais - Spolstra bija ieņēmis galvā, ka “Swamp Dragons” plāns būs tas, kas izvilks “Nets” no sūdu čupas, kurā tas iekritis un veido sasmaku blakus zeltā celtajam NBA debesskrāpim.

Kad Stērna vietnieks Greniks, saelpojies telpā izveidojušos agresijas mākoni, izmeta Spolstras virzienā: “Varbūt salabo savas mārketinga problēmas, vispirms savācot labāku komandu!”, telpā uz brīdi iestājās klusums. Spolstra izskatījās apjucis, bet tā tikai izskatījās - patiesībā “Nets” prezidents izmantoja dažas klusuma sekundes, lai sakopotu domas un atjauktu tās ar skābekli un visiem sev zināmajiem lamuvārdiem. Sākot tos likt lietā, Spolstra pagrieza gāzes padevi arī zem Stērna verdošā katliņa. “Bija brīdis, kad sāku aizdomāties, cik biezs stikls ir mūsu ēkā,” tās dienas notikumus Olimpiskā torņa ēkas 15. stāvā Ņujorkā daudzus gadus vēlāk atcerējās Veltss.

Purvs nav slikts vārds

Balsis augstos toņos turpināja pieskandināt sakarsušo telpu vēl minūtes desmit, taču Stērns pamazām attālinājās no apkārtējo diskusiju karstākā punkta. Viņš salika rokas sev priekšā krūtīm un pacēla labo roku, plaukstu pieliekot pie zoda. Apkārtējo troksni komisāra galvā nomainīja iegrimšana pašam sava prāta dzelmēs, ar aizmiglotu skatienu aizpeldot telpas tālākajā stūrī. “Deivid, ko tu par to saki?” atvelkot elpu no neauglīgās diskusijas, Veltss sabļaustīšanās laikā aizsmakušā balsī uzsauca Stērnam. Veltsa jautājums nespēja izcelt Stērnu no domu okeāna dzelmes, kurā komisārs bija iegremdējies, un, atbildei nesekojot, apklusa arī pārējie, vienlaikus savus skatienus pavēršot Stērna virzienā. “Deivid?” uzstājīgi atkārtoja Veltss. Stērns kā uz knipi atmodās no hipnozes, acumirklī sakoncentrēja skatu, ar labās rokas rādītājpirkstu piekārtoja brilles uz deguna un uzlika elkoņus uz galda. “Labi, lai iet - mēģinām,” mierīgā balsī sacīja Stērns. Veltss uz brīdi palika pavērtu muti, Greniks neticībā izpūta garu, nogrozīdams galvu un plakstiņus, bet “Nets” kolektīvs nespēja slēpt prieku - Lampariello smaidā atņirdza zobus un savilka dūri, bet Spolstram, kā kultūristam uz skatuves sasprindzinot visus iespējamos muskuļus, izspruka skaļš: "Jā!"

Patiesībā Stērns savā intīmajā pārdomu brīdī, kad visi pārējie sabļaustījās, bija izsvēris visus plusus un mīnusus un nostiprināja sevī pārliecību, ka “Nets” īpašnieki - septiņi pēc skaita - tāpat nespētu vienoties, ka šī ir laba ideja. Un, pat ja spēs, NBA uzsvērtu, ka šī ir paša kluba ideja, nevis NBA vadības. Turklāt nosaukuma maiņas procesā bija paredzēta arī birokrātiska procedūra - tā kā NBA ir daudzu klubu kopīgs bizness, arī pārējo klubu īpašniekiem nāktos nobalstot par nosaukuma maiņu. Tas Stērnam radīja vēl lielāku drošības izjūtu, ka Spolstras nejēdzīgais plāns neizdosies. “Ņūdžersijas applūdušās pļavas ir brīnišķīga dabas vieta ar savvaļas radībām. Tās ir aizsargātas. Un tas ir purvs. Purvs, manuprāt, nav slikts vārds,” Deivids noslēdza sanāksmi pa spalvai viesiem no Ņūdžersijas kluba, Spolstras ideju sasaistot ar pavisam reālo Ņūdžersijas dabas īpatnību.

Formas dizaina skice. Foto: ESPN

Vai Čaks Deilijs būtu piekritis trenēt “purva pūķus”?

Prieks par “jāvārdu” no NBA deva Spolstram papildus entuziasma vilni, kas lieti noderēja, lai mēģinātu pārliecināt kluba īpašniekus par vienreizējo ideju. Uzdevums nebija viegls. “Nets” kopš 1978. gada piederēja īpašnieku grupai, kas laika gaitā bija iesaukta par “Secaucus 7” ar atsauci uz 1980. gada filmu “Return of Secaucus 7”. Gluži kā filmā, arī dzīvē starp septiņiem draugiem bija izcēlušās domstarpības, sabojājot savstarpējās attiecības. “Nets” gadījumā - reti kad visi septiņi īpašnieki spēja vienoties par kaut ko nozīmīgu. Mainīt nosaukumu? Kā tad! Lai veicas! Tas šķita milzīgs izaicinājums, bet Spolstra prāts bija tam nobriedis un nebijās. Sanāksmju telpā starojošais Spolstra apbūra septītnieku ar nekad vēlāk neatklātiem vārdiem, taču tie šo septiņiem biznesmeņiem netīkamo tikšanos pārvērta maģiskā brīdī - “Nets” īpašnieki bija spējuši vienoties, nosaukuma maiņu atzīstam par gana labu esam kluba samilzušo problēmu risināšanai.

Deivids Stērns, tikko papusdienojis Olimpiskajam tornim blakus esošajā restorānā, ienāca savā darba kabinetā, lai ķertos pie darba dienas turpinājuma. Stērns vēl kārtoja mēteli uz pakaramā, kad iezvanījās uz darba galda esošais telefons. “Kas zvana?” Deivids uzkliedza turpat aiz sienas esošajai sekretārei. “Spolstras kungs,” attrauca lēdija. Pie sevis nodomājis “Nēēē...”, Stērns spēra dažus soļus, lai tiktu pie galda, un tomēr pacēla klausuli. “Deivid, esam vienojušies - “purva pūķu” olas sāk šķilties,” kaitinošā pārlieka entuziasma pilnā balsī nobēra Spolstra. Šokētā komisāra acu zīlītes apņēma apakštasīšu formu, skatiens aizpeldēja tālu Manhetenas debesskrāpju ainavā un pat caur okulāriem kļuva miglains: “Kas notiek...”

Sākās “Nets” un NBA kopīgs darbs pie nosaukuma izmaiņām - tas nozīmēja ne vien papīru darbus, bet arī jaunā dizaina un logo variantu izstrādi. Tas viss bija vajadzīgs, lai dotos pie pārējo klubu īpašniekiem ar jau gatavu, nekavējoties realizējamu konceptu un censtos pārliecināt, ka jānobalso par nosaukuma maiņu. Līga iztērēja pusmiljonu dolāru, lai aizsargātu tiesības uz nosaukumu un jauno dizainu, bet “Nets” direktors produktu attīstības jautājumos Billijs Peidžs izvēlējās zilganzaļu, purpur un melnu krāsu paleti - tās bija viņa meitu mīļākās krāsas. Losandželosas mākslinieks Diks Sakahara izveidoja vairākas logo versijas. Tika izveidotas spēļu formas, iesildīšanās formas, jakas, krekliņi, galu galā laukuma dizains. Vienam no dizainiem visa zona līdz trīs punktu līnijai bija paredzēta violeta, kas radīja bažas - kad uz Džērsiju atbrauks “Lakers”, viņu formas taču saplūdīs ar laukumu un spēlētāji TV ekrānos izgaisīs!

Viena no laukuma dizaina versijām. Foto: ESPN

Paralēli tehniskajiem darbiņiem Spolstra nodarbojās ar citu līgas klubu īpašnieku pārliecināšanu - tieši no viņu balsojuma bija atkarīgs, vai “Nets” kļūs par “Swamp Dragons”. Spolstras entuziasms spēja aizraut pat “Lakers” īpašnieku Džeriju Basu, taču nelielu problēma radīja plānoto pārmaiņu noplūšana presē. Izlasījusi rīta laikrakstā par pilsētas komandas nosaukuma iespējamo maiņu, Ņūdžersijas gubernatore Kristīne Vitmena nebija sajūsmā - viņai Ņūdžersijas applūdušo pļavu dēvēšana par purvu nepavisam negāja pie sirds. “Protams, šīs pļavas ir purvā. Tas ir kolorīts nosaukums, bet - vai tas mūs nepadarīs par izsmieklu?” prātuļoja viens no septītnieka Džerijs Koens. “Vai sponsoriem būs interesanti atbalstīt komandu ar šādu nosaukumu? Vai Čaks Deilijs būtu piekritis trenēt komandu ar nosaukumu “Swamp Dragons”?”

Lai nomierinātu pret pārmaiņām iekarsušos prātus un saglabātu cieņpilnas attiecības ar vietējo varu, NBA piedāvāja klubam izņemt no nosaukuma vārdu “purvs” un nomainīt pret vārdu “uguns” - “Fire Dragons” jeb “Uguns pūķi”? Spolstra pasmējās par šādu ideju: “Jā, katru vasaru tas purvs tiešām deg visu tur sagāzto ķimikāliju dēļ.” Doma pēdējā brīdī pirms balsojuma mainīt to, pie kā strādāts mēnešiem ilgi, nešķita nopietna. Spolstras pa jokam izspēlētā vārdu spēle par purva degšanu gan vēlāk izrādījās vairāk nekā tikai joks…

Pašnāvība

“Apsveicu, 26 no 27 nobalsoja par,” īgnā balsī telefonsarunu ar Spolstru iesāka nule kā no līgas īpašnieku balsojuma atgriezies Stērns.
“Lieliski!” izsaucās Spolstra.
“Nē, tas nav lieliski,” paaugstinātā tonī sacīja komisārs, tūlīt pat pārejot arī uz kliegšanu. “Vienīgā komanda, kas to neatbalstīja, bijāt jūs paši! Kas, pie velna, notiek?”

Vienā acumirklī ilgi lolotā ideja bija aizvesta uz krematoriju, ieguldītais darbs un līdzekļi - kļuvuši par pelniem. Pats trakākais, ka tā bija pašnāvība - uguni bija pielaidis uz balsojumu nosūtītais Deivids Gerstīns, viens no īpašnieku septītnieka, kurš izšķirošajā brīdī nobalsoja pret nosaukuma maiņu. Spolstra ar zvanu Gerstīnam vēl mēģināja no krāsns izvilkt degt sākušo līķi, taču bija jau par vēlu. “Man ar Deividu ir lieliskas attiecības. Viņš vienmēr šķita ieinteresēts šajā idejā, kāds droši vien viņam kaut ko ir pateicis,” notikušajam nespēja noticēt Billijs Peidžs.

Daudzus gadus vēlāk pats Gerstīns niansēs balsojumu neatminas, taču viņā mīt pārliecība, ka tāds bijis kopējais septītnieka noskaņojums, nevis tikai viņa personiskā bijība. Cits tā laika īpašnieks Džerijs Koens netieši apstiprina Gerstīna sacīto: “Man prieks, ka tas nenotika. Tas būtu bijis pazemojoši līgai. Kāpēc kļūt par izsmieklu? Vēlāk sasniedzām NBA finālu. Vai mēs tiešām gribētu NBA finālā “purva pūķus”?”

“Nets” vēl vairākus gadus mētājās pa NBA apakšgalu, un “Secaucus 7” grupa pārdeva klubu 1998. gadā. Divus gadus vēlāk, pēc Džeisona Kida iegūšanas, “Nets” vienas sezonas laikā no līgas bomža kļuva par karali, iekļūstot finālā, un to atkārtoja arī nākamajā sezonā. Vēlāk, pēc bagātākā krievu basketbola fana Mihaila Prohorova kļūšanas par īpašnieku, “Nets” sāka nākamo nozīmīgo pārejas posmu kluba vēsturē - pārcelšanās no Ņūdžersijas atpakaļ uz Ņujorku, kur tas bāzējas arī šodien. Ar Kairiju Ērvingu, Kevinu Durentu un Rodionu Kurucu sastāvā. Un ambīcijām par čempiontitulu.

"Swamp Dragons" iesildīšanās jaka un bikses. Foto: ESPN

Stāsts veidots, izmantojot ārzemju medijos publicēto informāciju. Situācijas un dialogi vietām inscenēti.

Izmantotie resursi:
ESPN
Home - Jersey Museum
https://mashable.com
https://www.washingtonpost.com/
https://sportsteamhistory.com/