Kristaps Porziņģis: "Priecājos par dienām, kurās nekas nesāp"

Liepājnieks turpina pārsteigt pozitīvā nozīmē. Četrus mēnešus pēc NBA karjeras sākuma priekšā redzu inteliģentu, nosvērtu un gudru spēlētāju. Pat grūti noticēt, ka Kristapam ir tikai 20 gadu – tik profesionāli viņš rīkojas un uzvedas.

Ātrā slava Porziņģa attieksmē nav neko mainījusi. Viņš ar abām kājām stāv uz zemes. Pēc sasveicināšanās apjautājas, kā atlidoju uz Ņujorku. Abi zinām, ka sarunai daudz laika nebūs – pēc brīža komandai jādodas ceļā uz Bostonu, kur piektdien jāspēlē pret “Celtics”. Izdodas izmantot katru minūti.

Priekšā spēle Bostonā. Pastāsti, kas notika treniņā – kā gatavojāties?
Mēģinām atgūties. Tikt atpakaļ tajā līmenī, kādā spēlējām sezonas pirmajā pusē. Izspēlējam uzbrukuma sadarbības un mēģinām saglabāt koncentrēšanos visas spēles garumā. Kad varēsim koncentrēties visam treniņam, spēsim to izdarīt arī spēlēs. Var teikt, ka cenšamies atgriezties pie pamatiem, lai uzlabotu savu spēli.

Pagājuši pieci mēneši kopš “Knicks” treniņnometnes sākuma. Kā pats jūties “gaļas mašīnā”, kuru sauc par NBA – bez brīvdienām, bez pauzēm. Vai bijušas bedres?
Protams. Bijušas sliktas spēles un dienas, kurās esmu nereāli noguris. Nogurums, viss sāp. Pats spiežu sevi tam visam iziet cauri. Tā ir ļoti laba pieredze. Ķermenim tas nav pārāk labi, taču tādas slodzes pirmajā gadā palīdz mentāli sagatavoties tālākajam.

Tagad zinu, kā ir spēlēs iet cauri sāpēm. Domāju, ka turpmāk tas man nāks par labu. Mēģinu katrai spēlei vienādi sagatavoties. Zinu, ko gaidīt. Zinu, cik atpūtas varēšu saņemt un cik daudz varēšu izgulēties pēc katras spēles. Sāku lēnām pierast.

Pēc spēlēm guli labi?
Ir dienas, kad miegs nav labs. “Gruzies” par spēli – tā nav laba sajūta. Pārsvarā tas ir noguruma rezultātā. Ja tā nav, var ātri aizmigt.

Vai Tu daudz domā pēc spēlēm vai, tieši otrādi, centies visu aizmirst, lai smadzenēm nebūtu liekas informācijas?
Ir brīdis pēc spēles, kad sēdi un domā, ko varēji izdarīt labāk, kas nogāja greizi. Kad uzvaram, atceros labo un domāju, ko vēl iespējams uzlabot. Kad izeju no zāles un braucu mājās, prātā vēl ienāk domas par spēli, taču mēģinu atslābināties un visu aizmirst, lai varu sākt koncentrēties nākamajai spēlei.

Tev bieži nācies spēlēt caur sāpēm?
Praktiski visu laiku. Sezonas sākumā jutos vesels un varēju patērēt daudz enerģijas. Sezonas beigās – sasitumi, potītes savainojumi, izsisti pirksti. Spēlē ar visām sāpēm. Vienā brīdī pierodi un tā ir norma. Dienās, kad nekas nesāp, šķiet – tik forši.

Kājas cieš visvairāk?
Kājas nogurst visvairāk, jo tās jāizmanto visu laiku. Kājām sasitumu ir visvairāk.

Treniņa beigās mētāji bumbu kopā ar Karmelo. Tā notiek katru reizi?
Nē. Treniņos spēlējam sodiņu spēli. Šodien gadījās spēlēt pret viņu un es uzvarēju.

Cik daudz pirmajā sezonā Tev nozīmē ģimenes atbalsts?
Ģimene man ir pamats visam. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc pirmā sezona izdevusies. Ģimenes locekļi mani atbalsta ikdienā un viņu klātbūtne ir pats galvenais pozitīvais faktors. Pirmā sezona ir visgrūtākā, tāpēc liels paldies vecākiem un brāļiem par atrašanos man blakus.

Kā sadzīvo ar mediju uzmanību? Nav nogurdinājuši?
Ja godīgi – nē. Bija brīži, kad šķita, ka interviju ir pārāk daudz. Tagad tās šķiet daļa no mana darba – tā ir daļa no mana darba! Pie tā jāpierod. Esmu apradis un zinu, ko gaidīt.

Mājas pilsētā vai izbraukumā vari aiziet uz veikalu?
Iziet ārā var, taču visapkārt ir daudz, daudz cilvēku, kuri mani atpazīst. Ja aizej uz veikalu, ļoti ātri jādarbojas. Jāpaņem tas, ko gribi un jāiet uz kasi. Ja apstājies, cilvēki tikai nāk klāt. Viegli pārvietoties nav, sevišķi ar manu augumu. Vajag neapstāties.

Basketbola laukuma dāvinājums Liepājai – tā ir ģimenes ideja? Paldies par to!
Tā ir mūsu visu ideja – goda izrādīšana savai pilsētai. Manuprāt, tas ir mazākais, ko pagaidām varu izdarīt. Pats esmu patīkami satraukts par laukuma izveidi. Gribu zināt, kāds tas būs. Lēnām visu apspriežam un ceru, ka vasaras sākumā laukums jau būs gatavs. Domāju, ka pats bieži ieradīšos uzspēlēt ar Liepājas džekiņiem.

Pēc treniņa

“Knicks” sabiedrisko attiecību pārstāvis brīdina, ka intervijai būs maz laika. Cik? Apmēram piecas minūtes. Turpmāk tā būs norma – pat Ziemeļamerikas sporta mediju gigantam ESPN sezonas laikā netiek dotas vairāk par 15 minūtēm. Ieraksta hronometrāža apstājas pie 05:46 minūtēm, jo koordinators jau māj ar rokām un rāda, ka laiks beigt sarunu.

Spēlē ar Portlendu notiek ierastais – pēc “Knicks” ģērbtuves atvēršanas žurnālistu armija dodas pie Kristapa, savukārt Entonija uzstāšanās noslēdz vakaru. Pārējiem Ņujorkas spēlētājiem tiek pievērsta daudz mazāka uzmanība. Treniņa beigās patīkamu brīdi sagādā Lengstons Galovejs – pienāk un apjautājas, kā klājas. Vienmēr jauki satikt tādus spēlētājus.