Helmanis: "Dairis teica: kad es biju jaunais, tad tavs tētis bija mans veterāns"

Krišs Helmanis, kurš aprīlī atzīmēs 22. dzimšanas dienu, šomēnes aizvadīja vienu spēli Latvijas basketbola valstsvienības rindās, izejot laukumā FIBA "EuroBasket 2025" kvalifikācijas turnīra mačā Arēnā Rīga pret Slovākiju. Taču tā nebija Kriša debija izlasē - to viņš oficiāli piedzīvoja gadu ātrāk. Pasaules kausa kvalifikācijas pēdējā "logā" 2023. gada 24. februārī Helmanis izbraukuma spēlē Turcijā pavadīja laukumā pirmās 38 sekundes pieaugušo valstsvienības kreklā.

"Tas bija nozīmīgs mirklis, bet tās bija vairāk simboliskas sekundes. Tā varbūt nebija tik liela debija. Tagad [Arēnā Rīga] bija cita atmosfēra, spēlējām pie mājas faniem. Esmu jau spēlējis lielākās spēlēs, īpaši tagad Bundeslīgā, bet neesmu bijis tuvu tādai sajūtai [kā pagājušās nedēļas spēlē pret Slovākiju]," Krišs neliedz, ka šis mačs lika justies satrauktākam, nekā pirms gada oficiālajā debijā. "Uz laukuma īpaši bieži nekļūstu nervozs. Varbūt mazliet pirms spēlēm, ja apkārt ir daudz cilvēku, bet parasti, izejot laukumā, tas pazūd. Šajā spēlē tā nebija - tā atmosfēra un enerģija, kas ir Arēnā, tas ir kaut kas neizskaidrojams. To var saprast tikai tad, ja to pats pieredz. Nezinu, kā to vārdos izteikt. Uzejot laukumā, sirdsritms bija augstāks, nekā parasti.”

Pirmoreiz uz pieaugušo izlasi Krišs tika izsaukts 2023. gada februārī, kad ar Tībingenas "Tigers" vēl spēlēja Vācijas ProA jeb 2. līgā. "“Toreiz izsaukumu vispār negaidīju, bet sakrita, ka citi bija savainojušies, un tikai divas dienas pirms sabraukuma man piezvanīja treneris Luka Banki un pateica, ka ir atbrīvojusies vieta, ka man ir iespēja braukt, un viņš grib mani redzēt jau pirmajā treniņu dienā. Bija palikušas tikai divas dienas, bet visu saorganizējām. Vispār neko tādu negaidīju, jo skatījos, kādi džeki brauc uz izlasi un nodomāju, ko tad es te no Vācijas 2. līgas…” atminējās Helmanis. “Šoreiz varbūt bija iekšējā sajūta, ka varbūt mani pasauks, bet nebija arī tā, ka es simtprocentīgi būtu drošs. Es saprastu treneri, ja manā vietā būtu izvēlēts kāds cits. Esmu ļoti pateicīgs par šādu iespēju. Beidzot debitēju izlasē arī Arēnā Rīga.”

“Ļoti daudzi [jaunie] uztraucas par to, kā komandas biedri pieņems [lielajā izlasē]. Man bija diezgan labi. Man ir zināms uzvārds, tāpēc cilvēki jau bija mazliet atmaiguši pret mani,” sacīja Vācijā dzimušais spāņu "basketbola pases" īpašnieks, kurš pārstāv Latvijas izlasi. "Dairis man vakariņās stāstīja: atceros, kad es biju jaunais, tad tavs tētis [Uvis] bija mans veterāns, bet paskaties, kā tagad lomas mainījušās! Izlasē es jūtos kā savējais. Neesmu pats runātīgākais cilvēks, bet saprotu, ka, ja mani sauc, tad esmu kaut kā šo vietu izcīnījis. Protams, lielajā bildē vēl neko neesmu izdarījis, man vēl ir daudz, ko pierādīt un par ko cīnīties.”

“Man ļoti palīdz tas, ka daudzus [izlases spēlētājus] pazinu jau kopš jaunatnes basketbola. Sākot ar Kuruciem, ar Zoriku - puse komandas ir no DSN (Daugavas Sporta nama),” smējās Helmanis. “Esam izveidojuši attiecības arī ar otru Vācijā spēlējošo latvieti Kārli Šiliņu, tā kā šajā sabraukumā bija daudz vieglāk iejusties, nekā pirmajā reizē. To es tiešām piefiksēju. Neuztraucos tik ļoti par to, kā mani pieņems.”

Sarunā ar Andreju Siliņu basketbolists stāsta gan par savu šī brīža komandu Vācijā, lomu un uzdevumiem tajā, atklāj, ka pirms sezonas esot bijusi doma iet īrē, taču izdevies pierādīt savu lietderību Bundeslīgas līmenī. Tāpat Krišs atminas pavadītos gadus Spānijā, ejot cauri smagiem brīžiem un pavadot laiku kopā ar citiem latviešiem, tostarp pusbrāli Artūru Žagaru.

Visu sarunu iespējams noklausīties šeit: https://www.patreon.com/posts/99438353