Buškevics: "Ir laba motivācija pacīnīties"

Sandis Buškevics bez darba bija vairākus mēnešus, jo līgums ar "Snaidero" tika parakstīts tikai decembrī. Līdz tam Buškevics saņēma pāris piedāvājumus, taču nesteidzās ar kluba izvēli, gaidot labāko piedāvājumu. Interesanti, ka Buškevicam pirms pievienošanās "Snaidero" esot bijis variants spēlēt Eirolīgas klubā: "Pirms tam bija variants aizbraukt uz Itāliju. Bija diezgan nopietnas sarunas ar vienu klubu, kas šosezon spēlē Eirolīgā ("Air Avellino" - aut.), tomēr beigās viņi nolēma, ka pirmā numura pozīcijā paņems kādu vietējo spēlētāju, lai atbrīvotu vietu sastāvā kādam amerikānim. Dažādu variantu bija diezgan daudz. Es pats labprāt būtu palicis "Ventspilī", taču klubs šogad nomainījis sastāva politiku, un tika pieņemts lēmums, ka es tajā neiederēšos. Trenējos kopā ar "Ventspils augstskolu", un man tas bija interesanti: varēju šo to pamācīt jaunajiem, pats kaut ko iegūt."

Buškevics atklāja, ka nav uztraucies laikā, kad bijis bez kluba. "Biju diezgan drošs, ka bez darba nepalikšu, tikai negribēju steigties ar izvēli. Nav vairs tas vecums, kad jāskrien uz pirmo svilpienu.. Novembra beigās parādījās viens labs variants Francijā. Viss jau bija izrunāts, panācām vienošanos, kāds būs līgums un kad jāierodas. Zināju, ka svētdien lidmašīna, jāsagaida tikai, kad atsūtīs biļetes numuru. Taču viņi kaut kur pazuda. Pēc divām nedēļām nāca piedāvājums no Udīnes, un tagad līdz sezonas beigām esmu šeit. Itālija šķita ļoti labs variants: spēles šeit ir labā līmenī, un, izņemot vienu komandu, visas pārējās jebkurā brīdī var uzvarēt cita citu," savu pašreizējo līgu raksturo 31 gadu vecais saspēles vadītājs.

Pašreiz Udīnes "Snaidero" ir turnīra tabulas lejasdaļā, kam savs skaidrojums ir Buškevicam: "Es uzskatu, ka mūsu lielākā problēma pagaidām ir komandas spēles trūkums: pārāk bieži katrs mēģina darboties pats par sevi. Kad atbraucu, vispār bija diezgan traki, jo treneris – viņš tagad jau ir atlaists – bija pateicis: viena piespēle, un varat mest pa grozu. Tā arī komanda spēlēja. Nostrādā 20 sekundes aizsardzībā, dabū bumbu, kāds uzpūš pa grozu, un viss no sākuma – atkal strādā 20 sekundes aizsardzībā.. Šobrīd kaujas uzdevums mums ir iespēlēt laukumā amerikāņu aizsargu Džozefu Forti. Viņš var būt labs, taču pagaidām nekādi nespēj iejusties komandā, un tas komandai dārgi maksā gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Viņš ir no spēlētājiem, kurš apvainojas, ja pietiekami daudz netiek pie bumbas. Un, ja četri spēlē aizsardzībā, bet viens ir apvainojies un nespēlē, pats saproti... Šādi mēs arī zaudējām Rieti – mums beigās ielika divus trīspunktniekus no viņa malas. Par viņu ir samaksāta liela nauda, un kluba vadība tagad vēlas dabūt kaut ko pretī, tāpēc visiem jāpacenšas, lai viņš justos komandā komfortablāk."

Kā stāsta Buškevics, tad viņa uzdevums komandā ir mēģināt sākt organizēt komandas spēli, lai mazinātos spēlētāju individuālie izlēcieni. "30 punktus no manis šeit neviens neprasa," atklāj spēlētājs. "Tagad ir komanda, ir iespēja spēlēt, ir laba motivācija pacīnīties, lai izkultos no pēdējās vietas. Regulārajā sezonā vēl 15 spēles, domāju, ka vēl daudz kas var notikt," kaujinieciski savu situāciju rezumē Buškevics,

Plašāku interviju ar Sandi Buškevicu var lasīt šīs nedēļas "Sporta Avīzē".