Žagara pirmā intervija Stambulā: "Šosezon mērķi būs augstākie līdzšinējā karjerā"

"Esmu ļoti sajūsmināts par pievienošanos šai ģimenei, un visi mani uzņēmuši ļoti silti. Iespēja redzēt muzeju un visas trofejas bija lieliska – tas vien mudina sākt darbu un palīdzēt iegūt nākamās. Arī fanu atbalsts, pat neskatoties uz to, ka vēl neesmu aizvadījis nevienu spēli, ir ļoti patīkams," teica 23 gadus vecais Žagars.

"Nezināt "Fenerbahce" nav iespējams – tas ir liels vārds, komanda ar vienu no spožākajām vēsturēm Eirolīgā. Tas ir milzīgs klubs, kurā bijuši lieli spēlētāji un lieli treneri. Nezināt šo klubu nav iespējams, esmu redzējis tā spēles – varbūt ne tik detalizēti sekojis līdzi kombinācijām un spēles stilam, bet gan baudījis Eirolīgas spēles, tostarp "Fenerbahce" spēles, kopumā. Ļoti vēlos spēlēt šajā kreklā," teica Žagars. "Mūsu spēles stils ar Jamu [Madaru] ļoti labi saskan, un mēs būtu interesants aizsargu pāris – īpaši tādēļ, ka esam viena dzimšanas gada. Tas ir labi, ka "Fenerbahce" domā arī par nākotni, taču šim klubam noteikti ir arī liels spiediens titulus izcīnīt jau tagad."

Sezonu Žagars gan sāks īrē ambiciozajā Viļņas "Wolves", kas Eirokausa sezonu sāks 3. oktobrī Parīzē, 18. oktobrī dosies pie Žagara bijušā kluba Badalonas "Joventut", 27. decembrī Stambulā spēlēs pret "Besiktas", bet 17. janvārī viesosies pie Rīgā bāzētā Ukrainas kluba "Prometey". Vēl apakšgrupā būs arī Izraēlas, Slovēnijas, Itālijas, Vācijas un Lielbritānijas komandas. "Gaidas un mērķi pirms šīs sezonas droši vien būs lielākie, kādi man ir bijuši neilgajā karjerā. Noteikti centīsimies iekļūt Lietuvas izslēgšanas spēlēs un ja ne uzvarēt, tad tikt iespējami tālu ULEB Eirokausā. Ambīcijas un spiediens ir liels, jo esam jauna un ambicioza komanda – fani un Lietuvas publika no mums gaida daudz. Jāiet laukumā un jāspēlē," teica Žagars.

Pasaules kausā Žagars vidēji 25,2 minūtēs izcēlās ar 12,4 punktiem, 7,4 rezultatīvām piespēlēm, 2,6 atlēkušajām bumbām, 2,0 kļūdām un tika iekļauts turnīra otrajā simboliskajā izlasē. Žagaru lūdza komentēt spožo finālturnīru: "Tas noteikti bija kultūršoks - tā bija mana pirmā reize Āzijā. Un Latvija pirmoreiz vēsturē piedalījās šādā turnīrā. Tas radīja lielu nervozitāti, īpaši pirms pirmās spēles pret Libānu – neviens nezināja, ko gaidīt un cik kvalitatīva būs spēle, bet pēc pirmās spēles automātiski pierodi un saproti, ka tā ir tikai kārtējā basketbola spēle, vienīgi uz lielākas skatuves. Gandrīz katrā spēlē mēs bijām pastarīši, tādēļ uz mums nebija liela spiediena. Paveicām to, ko paveicām, - labāko piecinieks! Liels sasniegums, un, atgriežoties mājās, mūs sagaidīja liela parāde. Tas bija lieliski, un ko tādu droši vien neaizmirsīšu nekad."

Žagaram tika uzdots jautājums arī par īpašāko brīdi vai spēli turnīrā: "Droši vien uzvara pār Franciju, kurā veicām lielu atspēlēšanos pēdējā ceturtdaļā un pretiniekiem bija iespēja uzvarēt ar pēdējo metienu. Kad viņi netrāpīja un dzirdējām beigu sirēnu, komanda pirmās 30 sekundes svinēja tā, it kā būtu ieguvusi Pasaules kausu, jo nebija daudz cilvēku, kuri ticēja, ka spēsim izkļūt no Nāves grupas. Arī Spānijas spēle man bija nozīmīga, jo pats agrāk spēlēju Spānijā un šis posms man nebija pārāk sekmīgs. Viss turnīrs kopumā bija pilnīgi cita pieredze." Tāpat intervijā tika pieminēts sudrabs Eiropas U18 čempionātā, ko Žagars nosauca par savu izlaušanās turnīru un karjeras pavērsiena punktu, bet no savām stiprajām pusēm izcēla instinktus un pick and roll uzbrukumu, bet no vājajām pusēm daudz vēl jāstrādā pie fiziskuma. No saviem mīļākajiem jaunības spēlētājiem Žagars nosauca Kairiju Ērvingu un Denisu Šrēderu, taču uzsvēra, ka vairs tā nav, jo nu viņi ir sāncenšu statusā, un no saviem piemēriem dzīvē izcēla tēvu.