Rihards Kuksiks: "Gribas kļūt labākam"

- Kā pats novērtē aizvadīto sezonu - gan komandas panākumu kontekstā, gan savas spēles progresa ziņā?
- Ja godīgi, pats uzskatu, ka varēju nospēlēt daudz labāk, un arī komanda nesasniedza to, ko varējām. "Marta trakumā" vajadzēja tikt tālāk - manuprāt, varējām vinnēt Sirakūzas un cīnīties arī ar Oklahomu. Muļķīgi izlaidām no rokām arī "Pac-10" konferences čempionu titulu. Tā, ka es pārāk neesmu sapriecājies, ka būtu laba sezona. Jā, nebija slikta, taču - varējām daudz vairāk. Iekļūstot "Sweet 16", būtu tikuši pie gredzeniem. Tas pats "Pac-10" čempionātā - ja vinnētu, būtu gredzens. Beigās nekā - ne šur, ne tur...

- Izšķirošajās spēlēs izskatījās, ka viens otrs sāka par daudz ņemt uz sevi. Tā tāda play-off raksturīga atrādīšanās skautiem, vai visu sezonu bija līdzīgas problēmas?
- Saprotu, ka lielākie pārmetumi šobrīd tiek Hārdenam, taču reāli viņš jau bija tas, kurš uzņēmās līdera lomu visos svarīgākajos mačos iepriekš, kurus uzvarējām un vispār tikām tik tālu. Pret UCLA tieši viņš bija tas, kurš realizēja metienus un ļāva mums vinnēt. Skaidrs, ka šajās pēdējās spēlēs viņš pāris reizes bišķi saforsēja, taču - tā ir viņa loma.

- Pret Sirakūzām iniciatīvu uzņēmies tu. Kaut gan arī pats uz play-off mačiem biji mazliet pieklusis. Pats vainīgs, vai aizsardzība?
- Teiksim tā: viņi mani bija piefiksējuši un pieskatīja. Sezonas laikā biju iemetis visvairāk trīspunktnieku "Pac-10" konferencē, un tagad jutu, ka man vispār neļauj saņemt - ja kāds no pārējiem gāja cauri, manējais aizsargs palīgā negāja. Visu laiku man bija "sejā", tā ka bija grūti izmest metienus un saņemt bumbu vispār.

- Bet pēdējā spēlē rekords - 20 punktu!
- Jā, bet... Galvenais jau uzvarēt, nevis tie punkti.

- Tavs maizes darbs Arizonā šogad bija trīspunktnieki.
- Šajā komandā - jā. Ja jutu, ka mani sedz pārāk cieši, gāju garām un mēģināju kaut ko izveidot kādam no komandas biedriem - devu piespēles, lai punktus met viņi. Tāda bija spēle, kāda no manis šosezon bija vajadzīga, un tā arī spēlēju. Šogad mums bija Džeimss (Hārdens), kas varēja iet cauri un darīt, ko viņš vēlas, bet nākamsezon noteikti būs citādāk. Arī mana loma būs cita - būs jāiet cauri, būs jāpamet iekšā. Nevar visu laiku dzīvot uz trīspunktu līnijas. Tas ir pilnīgi garām!

- Kādas pašam sajūtas - šī gada laikā esi pielicis meistarībā?
- Noteikti. Šosezon daudz vairāk spēlēju - domāju, vidēji pa kādām 35 minūtēm. Visa gada garumā spēlējām ar labām komandām un daudzas no tām arī uzvarējām. "Pac-10" konferencē vispār ir ļoti atšķirīga spēles stila komandas, un mums jāpielāgojas katram no tiem. Domāju, ļoti daudz ieguvu kaut vai tikai no tā. Noteikti palīdzēja arī tas, ka mums bija ļoti laba līmeņa treniņi, kur varēju progresēt arī, spēlējot pret komandas biedriem.

- Par NCAA ir diezgan krasi atšķirīgi viedokļi. Kā tu īsumā raksturotu basketbolu, ko spēlējat?
- Es teikšu tā - tas nav īsti profesionālais basketbols, taču te ir nenormāli atlēti. Un tiešām daudz ļoti gudru treneru. Piemēram, arī mūsu treneris (Herbs Sendeks) komandu pielāgo katram pretiniekam citādāk. Šeit es mācos spēli kā tādu grāmatu! Viss ir izdomāts līdz pēdējām niansēm. Pret dažādām komandām pie katra pick n`rollI ir citādāki rotējumi, un tev nekļūdīgi jāzina - kad jāatdod piespēle, kur jāskrien cauri pašam. Tas ir neaptverams apjoms informācijas un zināšanu. Kā jau teicu, basketbols ir ļoti atlētisks - līmenis "virs stīpas" ir daudz augstāks, nekā Eiropā. Daudziem sākumā ir tā, ka padomā - lūk, tūlīt es viņu nobloķēšu, bet nākamais, ko sajūt, ir "danks" tieši sejā. (Smejas.) Tā šeit mēdz būt. Visu laiku jābūt aktīvam, visu laiku jākoncentrējas, kas notiek apkārt.

- Visus vienmēr interesē nauda. Par profesionālo basketbolu skaidrs - konkrēta mēnešalga, ko izkaro aģents. Kādas ir NCAA spēlētāja finansiālās attiecības ar universitāti?
- Ir tā, ka šeit spēlētājam visu apmaksā un nodrošina - dzīvošanu, ēšanu. Bet tā, ka skaidra nauda uz rokas - tā faktiski nav. Mēs, tie, kas dzīvo kojās, saņemam apmēram 140 dolāru, kas mēnesī, protams, nav nekas. Tie, kas ikdienā dzīvo ārpus studentu pilsētiņas, mēnesī saņem 1200 dolāru. Viņiem pašiem jāmaksā par īri, bet principā iespējams atrast dzīvokli par 500 dolāriem mēnesī, un tas nozīmē, ka septiņi simti paliek uz rokas. Vēl gan jārēķina, ka tādā gadījumā nevar iztikt bez mašīnas, kurā attiecīgi jālej benzīns. Tāpat īsti nezinu, kā ar ēšanu - it kā ir par brīvu, it kā nav... Jāskatās, kas kuram izdevīgāk. Es pats dzīvoju kojās.

- Kā ar mācībām iet? Lasīju, ka esi iekļauts simboliskajā pieciniekā starp tiem spēlētājiem, kam vislabāk sekmējas studijās - tad jau laikam nav tā, ka tikai pa zāli dzīvo un uz lekcijām neej.
- Nav, nav - galīgi nav. Mācībās šeit ir jāieliek liels darbs, citādi arī nekāda basketbola nebūs. Universitātē ir diezgan daudz visādu mājasdarbu, referātu, kas jānodod konkrētos datumos. Šad tad braucam izbraukumos - tad viss jāizpilda iepriekš. Tā kā diezgan daudz, ko darīt. Nav tā, kā kāds varbūt iedomājas: o, basketbolisti - tad jau noteikti neko nedara, tikai trenējas un staigā apkārt, un visu viņu vietā izdara citi.. Tā nav. Mums jādara pilnīgi viss tas pats, kas regulārajiem studentiem. Nekādu atlaižu. Šis pēdējais semestris sanācis bišķi švakāks, bet domāju, ka visu vēl paspēšu - palikušas vēl četras nedēļas, jāsarauj.

- Kas būsi, kad absolvēsi?
- Ja godīgi, es pat precīzi nepateikšu. Studēju biznesa lietas - kaut kāds biznesa grāds jau beigās būs... Tad jau redzēs, ko ar to tālāk varēs izdarīt.

- Neizklausās, ka baigi būtu saplānojis savu nākotni šajā virzienā...
- (Smejas.) Galīgi neesmu. Arizonu es izvēlējos komandas, nevis studiju programmas dēļ. Vienīgais, kas mani interesē, ir basketbols. Godīgi pasaku...

- Tādā gadījumā - vai esi pārliecināts, ka Arizonā pavadīsi visus četrus gadus? Latvijā dažs labs jau piesauc NBA, varbūt kāds Eiropas klubs un lielāka nauda...
- Pagaidām plāns ir palikt visus četrus gadus, bet tajā pašā skatīties, kas notiek. Piemēram, ja nākamā man sanāks laba sezona - teiksim, ar vidēji 25 (punktiem) spēlē -, tad būs jāiet prom. Tā ir. Bet jāskatās, kā sanāks. Tāpēc saku - šobrīd aktuālais plāns ir beigt skolu, lai vecāki būtu lepni par mani. (Smejas.) Bet, ja būs kāds labs piedāvājums, uzreiz neatraidīšu - izvērtēšu, apdomāšu. Eiropā ir daži aģenti, kas mazliet tā kā jau interesējas - visu laiku man raksta. Bet nākamo sezonu sākšu tepat Arizonā.

- Iespējas, ka tevi ievēros, atkarīgas arī no komandas spēka. Kāda nākamsezon izskatīsies "Sun Devils" - kas no līderiem paliek, kuru vairs nebūs, par ko varēsiet pacīnīties?
- Īstenībā es uzskatu, ka mēs varētu būt daudz labāki, nekā bijām šogad. Tāda ir mana pārliecība. Džefs (Pendegrāfs) jau ir projām, arī Džeimss (Hārdens) acīmredzot aizies uz NBA - domāju, ka bez viņiem noteikti mainīsies arī pārējo spēle. Nebūs superzvaigžņu un būs skaidrs, ka vairāk jāstrādā visiem kopā - vairāk jābūt kā komandai. Šajā sezonā spēle vairāk bija pakārtota Džeimsam, un daži džeki nemaz necentās spēlēt tā, kā varbūt varēja. Nākamgad būs citādāk, un arī pieredzes būs vairāk. Būs arī labs papildinājums no nākamās klases - četri jauni spēlētāji. Starp viņiem, starp citu, krievs un ukrainis.

- Vai šovasar ceri sagaidīt kādu interesi arī no jaunā Latvijas izlases trenera Kemzuras?
- Pat nezinu. Pagaidām nekāda interese nav bijusi. Jebkurā gadījumā šovasar nav plānu atpūsties, bet tieši vēl vairāk strādāt treniņos, jo pašam gribas kļūt labākam. Beigās visu jau izšķir tas, kā tu esi pastrādājis vasarā - tā nenotiek, ka vasaru nodzīvojies pludmalē, bet nākamajā sezonā esi baigais spēlētājs. Jāiegulda milzīgs darbs.