BK ,,Latvijas Universitāte’’ menedžeris Einārs Tukišs stāsta par ceļu uz augšu

Pastāsti, Einar, kā vispār nonāci līdz LU basketbola komandai?

Kopumā Latvijas Universitātes komandā esmu jau 6. gadu. Komandā sāku spēlēt līdz ar iestāšanos augstskolā. Tolaik LU basketbola komandas galvenais treneris bija Mārtiņš Zībarts , kurš darbojās kā otrais treneris arī manis pārstāvētajā komandā Rīdzene/LU. Tieši viņš mani uzaicināja uz LU komandu. Rīdzene tolaik spēlēja LBL 2.divīzijā, bet Latvijas Universitāte šajā komandā vairāk bija tikai kā sponsors, tādēļ arī nosaukumā iekļauti LU burti, bet tieši īstā LU komanda, kuru varam uzskatīt par priekšteci šodienas BK ,,Latvijas Universitāte’’, spēlēja Studentu līgā un paralēli ņēma dalību dažādās studentu sacensībās kā SELL (Suomi, Eesti, Lietuva, Latvija – studentu spēles, aut.) un Universiādē. Visus 4 bakalaura studiju programmas gadus arī aktīvi spēlēju universitātes komandā. Tolaik šī komanda nebija prioritāte, jo mēs katrs, kurš spēlēja LU komandā, spēlējām arī savos klubos, pamata komandās, un LU komandai pielāgojāmies, kad varējām ierasties uz spēlēm. Protams, no tā arī bija savs labums. Pirmos divus gadus man tika pilnībā apmaksātas studijas par spēlēšanu, jo LU bija sadarbība ar Baronu (Rīdzene tolaik bija Barona 2.komanda, aut.) un, tā kā man bija līgums ar Baronu, tad es tiku pie šīs mācību maksas atlaides. Trešajā un ceturtajā studiju gadā man tika apmaksāti 50% no studijām, tas notika pateicoties Uģim (Uģim Biseniekam, LU Sporta Servisa centra direktoram, aut.), jo tā bija kā atlīdzība par to, ka spēlējām Studentu līgā. Es pats 3. gadā dzīvoju Valmierā un spēlēju tur, bet uz Studentu līgu centos būt ik reizi, kad pašam nebija spēles. Pēc trešā gada es tiku iekļauts Studentu izlases sastāvā un tiku pie iespējas pārstāvēt Latvijas Studentu izlasi Pasaules Universiādē. Ceturtajā gadā es beidzu spēlēt basketbolu profesionāli un to sezonu spēlēju tikai Studentu līgā. LU basketbola komandā, kādu mēs redzam šodien, es nospēlēju pirmo pus sezonu. Toreiz man Mārtiņš Zībarts piedāvāja spēlēt komandā, kura bija kā jauns projekts un domāju, kāpēc nepamēģināt. Arī tajā vasarā biju ieguvis bakalaura grādu un uzreiz arī īsti nevarēju izlemt par studiju turpināšanu maģistrantūrā, bet līdz ar šo piedāvājumu nolēmu turpināt studiju procesu. Basketbola ziņā tā sanāca tikai pus sezona, jo, tā kā paralēli šī abām lietām man vēl bija pamatdarbs, tad visu apvienot bija grūti un ik reizi sanāca kaut ko atstāt 2.plānā. Aprunājoties ar Uģi izlēmu, ka basketbols jāliek pie malas. Vienīgi vēl LU komandu pārstāvēju Aprīļa trakumā.

Kādēļ pieņēmi lēmumu beigt aktīvā spēlētāja gaitas jau tik agrā vecumā?

Principā basketbolu es beidzu spēlēt profesionāli divreiz. (smejas) Pirmo reizi 2009. gadā, kad jau atrados Liepājā - pirms sezonas nometnē sapratu, ka tur nebūs labi un izvēlējos par labu mācībām, 4. kursam un bakalaura grādam. Otrā reize bija pirms gada LU komandas sastāvā, bet tā jau bija vairāk kā aizgājuša vilciena veltīga stādināšana.
Es beidzu spēlēt, jo, iespējams, psiholoģiski salūzu un neredzēju tam visam vairs īsti jēgu. Varbūt tā arī bija lemts, grūti tagad teikt. Sanāk, ka pēc skaistās jaunatnes līgas, kur tiešām viss bija labi, ņemot vērā Jauniešu izlases, Latvijas čempionāta zeltus un labākā spēlētāja titulus, nekas neliecināja, ka tik ātri beigšu karjeru, bet divu gadu laikā es tā arī nespēju ielekt pieaugušo basketbolā. Jā, tajā brīdī situācija bija cita, tā saucamie „labie laiki”, kur spēlētāji tika pirkti un ,,negatavajos’’ spēlētājos neko neieguldīja, vienīgi atļāva pasēdēt uz soliņa. Baronā sezonas laikā man bija ļoti liels regress, jo retu reizi mēs, jaunie, tikām pat uz 1.komandas treniņiem. Jāatzīst, ka tas arī iedragāja nedaudz psiholoģiski. Nākamajā sezonā es pārcēlos uz Valmieru, paldies trenerim Ainaram Bagatskim, kurš man deva iespēju. Tās sezonas laikā beidzot atkal jutu progresu treniņu procesā, bet tik un tā - kamēr es biju jaunais, pie spēles laika tā arī netiku. Pēc sezonas nāca piedāvājums no Liepājas, ko arī pieņēmu, taču, tagad apdomājot visu, nākas nedaudz nožēlot, jo devos ar pārliecību, ka beidzot būs iespēja spēlēt augstā līmenī, bet arī šeit līdz ar pirms sezonas pārbaudes spēlēm sapratu, ka diži nekas nemainīsies. Tā arī es izvēlējos beigt aktīvi spēlēt un iegūt bakalaura grādu, jo ja Valmierā es varēju apvienot mācības klātienē, tad no Liepājas tas nebija izdarāms.
Kad es nonācu pie pirmās aiziešanas no basketbola, manās rokās bija izvēle, kas ir šodienas LU basketbola komandā pamatā, un to noteicu es, jo paralēli basketbolam es studēju un man bija alternatīva spēlēšanai un iespēja veidot karjeru kur citur.

Pastāsti, kā nonāci līdz darbam LU basketbola komandā? Kā zināms, šobrīd pildi 1.divīzijas komandas menedžera pienākumus.

Šajā vasarā sapratu, ka gribu būt basketbolā, bet ne kā spēlētājs. Interesēja kaut kas jauns. Tā kā būt basketbola trenerim nav mans aicinājums, tad atcerējos galveno domu, kāpēc es aizgāju studēt vadību zinības, jo doma bija jau sen pēc karjeras beigām kļūt par basketbola menedžeri.
Sākumā nevarēju saprast, kas, ko un kā, kā šādā amatā var tikt. Pēc aizvadītās sezonas Mārtiņš Zībarts devās uz Ventspili, tādēļ mēģināju uzprasīties tur, jo zināju, ka viņiem vairs nebija menedžera, bet tur viņi paši taisīja iekšējo ,,pārbūvi’’ un menedžera vieta nepalika tukša.
Tā kā es biju jau labu laiku saistījies ar LU, īsti precīzi nepateikšu, kurš ieteica vai pateica un kā tas notika, bet rezultātā Uģis deva man iespēju sevi apliecināt šajā amatā.

Vai bija grūti iejusties jaunajā amatā un uzreiz pārslēgties no spēlētāja lomas uz tās pašas komandas menedžera lomu?

Sākumā bija dīvaini, jo pārsvarā šie komandas spēlētāji ir mani vienaudži, ar pusi komandas esam bijuši komandas biedri, bet man amats ir cits un šodien es nevaru atļauties lietas, ko varēju agrāk. Neskatoties uz to, džeki to pieņēma un nebija īsti tādu neērtu situāciju, kurās es apmulstu un nesaprastu, ko īsti darīt. To pat es varētu nosaukt par spēlētāju profesionālismu, jo nav bijušas situācijas, kuras varētu izvērsties līdz nesaskaņām.

Kā vērtē savu līdz šim paveikto darbu un kādas varētu būt Tavas nākotnes iezīmes saistībā BK ,,Latvijas Universitāte’’?

Savu darbu pašam vērtēt grūti. (smaida) Varbūt mans darbs bieži nebūs taustāms un redzams, bet es daru lietas, lai spēlētājiem būtu labi un mēs kopīgi sasniegtu izvirzītos mērķus. Protams, domas, idejas, ar kurām es ienācu šajā darbā nedaudz ir piezemējušas realitāte, un ikdienā nenotiek viss ātri un uz sitienu, visam ir vajadzīgs laiks un pacietība. Šis projekts ir ar augstām ambīcijām, bet BK LU ir pavisam jauns projekts, tādēļ ir jāiegulda vēl smagāks darbs, lai mēs visi augtu un attīstītos.
Nākotnes vīzijas – šeit vēl ir daudz darāmā un darbi neaptrūksies, idejas ir un ir tikai jādara. Man patīk šī LU ideja, jo es būtu laimīgs, ja šāds projekts būtu 3 gadus atpakaļ. Man patīk šeit atrasties un es to izbaudu.

Kā vērtē komandas sniegumu šajā sezonā? Kas Tavā skatījumā ir tik salīdzinoši veiksmīgā starta pamatā, ja salīdzina ar pērno sezonu?

Tiešām nebiju gaidījis ko tādu. Rezultātus uzskatīšu par maksimālo, ko no šīs komandas varēja dabūt ārā, šeit gan runāju tikai par nospēlētajām spēlēm. Jāatceras, ka komanda ir ļoti jauna un nestabilitāte ir pievienotā vērtība, kura šajā vecumā nāk līdzi. Protams, sniegums ir vērtējams, manuprāt, tikai ar ieguldīto darbu. Es redzu kā viņi strādā, kā viņi progresē un līdz ar to viņi ir uz pareizā ceļa, atliek vien strādāt. Viens no galvenajiem faktoriem, salīdzinot iepriekšējo sezonu, bija ieguldītais darbs tieši vasaras periodā, ja pirmajā sezonā mēs savācāmies pēdējā brīdī, tad šovasar viss notika daudz ātrāk un notika kārtīga spēlētāju atlase, kā arī risinājās pamatīgs treniņu process, kas ir kā pamatakmens veiksmīgai sezonai. Otra pozīcija, kura, manuprāt, ir tā, kura ir ļāvusi sasniegumiem augt, ir fiziskā sagatavotības trenera piesaiste, jo tā ir neatsverama sastāvdaļa sezonas gaitā, tādējādi ļaujot spēlētājiem izturēt šo smago spēļu ciklu.
Ir arī radīt profesionālāki apstākļi un vide, lai spēlētāji progresētu vēl ātrāk.

Varbūt vari sniegt savu vērtējumu par BK LU organizatorisko pusi, proti, brīvprātīgo darbu un komandas administrāciju?

Mēs visi kopā esam radījuši produktu, ar kuru rēķinās un ievēro. Tas arī liecina par to, ka katrs savā elementā dara daudz un reizēm pat vairāk, lai sasniegtu kopējos mērķus.
Jā, mēs varam lepoties ar uzticamiem brīvprātīgajiem darbiniekiem - viņi dara daudz un ir neatsverama mūsu komandas sastāvdaļa. Uzskatu, ka mēs līdz galam neizmantojam LU resursus no studentu vides. Pieļauju, ka šajā pozīcijā būtu nedaudz vairāk jāpiestrādā, lai šie brīvprātīgie mums būtu vairāk un mēs varētu paveikt vēl lielākas lietas.
Mārketings, pēc manām domām, ir augstā līmenī, ja ne pat ļoti augstā. Mums viss notiek operatīvi, laicīgi un ar vērienu. Pateicoties mārketingam, BK LU ir atpazīstama un patīkama komanda, mūsu ārējais tēls pēc, manām domām, ir lielisks un cilvēkiem esam kļuvuši simpātiski. Mums viss kaut kas notiek un mēs to visu parādam citiem. Nebaidos teikt, ka salīdzinot ar citām komandām, mēs esam soli priekšā.
Direktors – tas ir grūtākais amats šajā projektā. Es domāju, ka Uģis pats ikdienu aug, augot komandai un prasībām. Ambīcijas BK LU ir lielas, bet bieži vien tās neiet kopā ar realitāti. Dēļ tā arī šad tad rodas momenti, kur no bezcerīgas situācijas ir jāprot ,,izpeldēt’’ ar risinājumu. Kopumā komanda pastāv un aug, tā tad viss ir labi un ar smagu darbu viss ir iespējams.

Iepriekš minēji par pamatdarbu. Noteikti basketbola komandas menedžera pienākumi nav vienīgās Tavas ikdienas raizes?

Man ir pamatdarbs Veselības centrā 4, kā arī vēl esmu saskatījis interesi basketbola spēļu tiesāšanā, ko arī regulāri daru un pilnveidojos.
Paralēli visiem darbiem esmu vēl arī Latvijas Universitātes Vadības informāciju sistēmu maģistrantūras 2. kursa students. Patlaban man ir palicis pavisam nedaudz –maģistra darba rakstīšana un aizstāvēšana.
Mana maģistra darba tēma ir saistīta esošo darbu BK LU un tās nosaukums ir ,,Informācijas sistēmu nozīme biznesa procesos Basketbola komandā „Latvijas Universitāte”’’. Savā darbā man uzsvars ir likt uz informācijas sistēmām, bet, aprakstot biznesa procesus, man noteikti šādas tādas lietas saliksies pa plauktiņiem esošajā situācijā LU, kas varētu vēlāk noderēt arī ikdienas darbā Latvijas Universitātē.

Nobeigumā pastāsti, ko Tavā vērtējumā pats iegūsti no darba BK LU?

Pirmkārt – tā ir pieredze. Man tā ir ļoti svarīga, jo lielākoties es pats veidojos kā personība pēc manas esošās pieredzes. Mana pieredze man ir svarīga dažādu lēmumu pieņemšanā, kaut vai arī tādā, kas nav saistīta ar LU. Man nepatīk varianti no sērijas: „Viena tante teica un tā tagad ir”, man patīk, ka man ir savs viedoklis, kas balstīts uz manu pieredzi.
Otrs – tie ir jauni kontakti un jaunas paziņas. Jauni kontakti nozīmē lielākas iespējas nākotnē. Zinot, to, ka nekad neko nevar zināt, lieki paziņas vienmēr var noderēt.

Paldies Eināram par atvēlēto laiku intervijai.

Vairāk aktualitātes par BK ,,Latvijas Universitāte'' meklē ŠEIT.

Latvijas Universitātes basketbola komandu atbalsta: Latvijas Universitāte, Swedbank, Veselības Centrs 4, Radio Naba, Telcom, Nike, Sportland, Cold gel -ratiopharm, Olimpiskais sporta centrs, sportacentrs.com, MedusVeikals.lv, Jaunpils pienotava un Digitālās drukas centrs.

Informāciju sagatavoja: Kārlis Dārznieks, BK LU