Poļu skauts: "VEF ir viena no visaizraujošākajām komandām Eiropā"
Katru talantīgu basketbolistu, pirms viņš nonācis profesionālā līmenī, kāds pamana. Parasti šie cilvēki ir basketbola talantu skauti, kuri cenšas atrast perspektīvus basketbolistus. Skauti nereti arī palīdz profesionālām komandām ar padomu potenciālo spēlētāju izvēlē. Tuvojoties svarīgākajai spēlei Latvijas basketbolā šogad, nolēmām aprunāties ar vienu no zināmākajiem basketbola skautiem Eiropā poli Broņislavu Vavžiņčuku, kurš vada skautinga servisu ''Eurospects'' un darbojas Vācijas Bundeslīgas klubā Ulmas ''Ratiopharm''. Intervijā portālam Sportacentrs.com Broņislavs deva ieskatu skautinga pasaulē un darba specifikā, komentēja ''VEF Rīga'' sasniegto uz Eiropas skatuves, izteica domas par Latvijas basketbolistu sniegumu ārzemēs un prognozēja Latvijas valstsvienības izredzes Eiropas čempionāta kvalifikācijas izšķirošajos mačos.
Pastāsti, kā nonāci līdz šai profesijai. Kāds ir tavs līdzšinējais ceļš basketbolā?
Spēlēju pusprofesionālā līmenī Polijas pēc spēka otrajā līgā. Studēju universitātē, ko uz brīdi pametu, lai censtos piepildīt savu profesionāla basketbolista sapni. Taču kādā brīdī sapratu, ka man neizdosies spēlēt tik augstā līmenī, kādā vēlētos. Gribēju palikt basketbola aprindās, tāpēc atgriezos universitātē un sāku meklēt veidus, kā to izdarīt. Jutu, ka neesmu piemērots trenera darbam un sāku interesēties par skautingu. Tas man interesējis kopš pusaugu dienām, kad spēlēju ''Football Manager''. Uzrunāja ideja meklēt specifiska tipa spēlētājus. Manuprāt, tas ir lielisks darbs, taču sākumā to neuztvēru pārāk nopietni. Zināju, ka tādi cilvēki eksistē, bet šķita, ka viņi ir pārāk tālu. Es arī nezināju, kā to sasniegt, bet viss mainījās 2015. gadā, kad ar draugiem, kuri arī nāk no basketbola vides, devāmies ceļojumā uz Itāliju. Tur notika Eiropas čempionāts U-20 vecuma grupā, kuru izlēmām apmeklēt. Tribīnēs beidzot redzēju šos cilvēkus, vērojot spēles un veicot pierakstus. Nolēmu viņus uzrunāt, pavaicāt, kā nonāca šajā pozīcijā, kā to var sasniegt. Tajā pašā laikā cits poļu skauts Rafals Jucs ieguva darbu Denveras ''Nuggets'' organizācijā un to atspoguļoja visi lielākie Polijas mediji. Nodomāju, ja viņš to paveica, kādēļ gan es nevarētu? Sāku meklēt veidus, kā uzsākt darboties skautinga jomā, skatījos vēl vairāk basketbola maču un centos paplašināt kontaktu loku. Ceļoju vienatnē uz dažādiem turnīriem.
Sākotnēji darbojies ''New Basketball Generation'' skautinga uzņēmumā, bet kā nonāci līdz ''Eurospects''?
Jā, ''New Basketball Generation'' bija mājaslapa, kurā veidojām saturu par spēlētājiem un sniedzām pakalpojumus koledžu treneriem basketbolistu atlasē. Sāku kā Polijas basketbola apskatnieks, veidoju reportāžas, intervēju spēlētājus. Sapratu, ka Polija ir mazs tirgus, tādēļ devos uz ārzemēm. Darīju to kā praktiski brīvprātīgais, bet biju ļoti ambiciozs. To novērtēja spāņu basketbola treneris un ''New Basketball Generation'' vadītājs Alberto Blanko, kurš, kļūdams par par Viļņas ''Rytas'' asistentu, nodeva mājaslapu visu laiku jaunākā NBA skauta Džana Pelistera rīcībā, kurš pēcāk pievienojās ''Wasserman'' aģentūrai un uzsāka darbu Losandželosas ''Lakers'', kā arī palīdzēja man sagatavoties skautinga servisa pārņemšanai. Kļūšana par skautinga mājaslapas vadītāju noteikti palīdzēja kontaktu veidošanā ar koledžu treneriem, citiem skautiem un spēlētājiem. Kādā brīdī sapratu, ka esmu vienīgais, kurš darbojās ''New Basketball Generation'', tāpēc jutos gatavs izveidot savu zīmolu - ''Eurospects''. Zināju, ka varēšu pārņemt klientus, ar kuriem jau strādāju. Pabeidzu studijas universitātē un pametu savu darbu, kas nebija saistīts ar basketbolu.
Sociālo mediju un interneta uzplaukums šajā gadsimtā noteikti mainījis arī skautu ikdienu - par spēlētājiem iespējams uzzināt arvien vairāk, no jebkuras pasaules malas iespējams vērot basketbola spēles. Kā tas ietekmējis tavu darbu?
Jā, skauta darbs arvien vairāk līdzinās spēlētāju izsvītoršanai no saraksta, nevis talantu atklāšanai. Kad cilvēki izdzird, ka esmu skauts, viņi iedomājas, ka nodarbojos ar spēlētāju medīšanu - dodos uz kādu vietu un atrodu spēlētāju, kuru neviens nekad iepriekš nav redzējis. Taču tā mūsdienās notiek arvien retāk internetā plaši pieejamās informācijas un sociālo tīklu dēļ. Realitātē visi zinām vienus un tos pašus spēlētājus, bet mūs atšķir spēja izvērtēt talantu, kā mēs spējam paredzēt basketbolista nākotni, viņa iespējamos augstumus, kā arī to, cik daudz labas informācijas spējam ievākt.
Es zinu, ka strādā Ulmas ''Ratiopharm'' komandā. Pastāsti, kā nonāci līdz šai pozīcijai.
Šajā biznesā jāmāk būt īstajā vietā pareizajā laikā. Te nav daudz darba vietu. Biju veiksmīgs, kad devos apciemot draugus Čehijā 2017. gada septembrī. Internetā atradu, ka Prāgā norisinājās starptautisks U-14 vecuma grupas basketbola turnīrs. Kamēr draugi atradās darbā, nolēmu apmeklēt šo turnīru. Tajā piedalījās Ulmas komanda un tās īpašnieks bija ieradies, lai vērotu dēla spēles. Sākotnēji nezināju, ka viņš 2001. gadā dibināja Ulmas ''Ratiopharm''. Pēc mača viņu uzrunāju, iepazīstinot ar sevi un vaicājot, vai Ulmas klubā ir kādi perspektīvi basketbolisti. Viņš bija patiesi pārsteigts par manām zināšanām, aplūkoja mājaslapu un apmainījāmies ar kontaktinformāciju. Kādu laiku palīdzēju viņam ar padomu, lūkojoties pēc jaunajiem spēlētājiem kluba akadēmijai, līdz viņš man piedāvāja darbu. Tiku uzaicināts vizītē uz Ulmu un panācām vienošanos. Nu strādāju ''Ratiopharm'' komandā kopš 2018. gada aprīļa.
Tu nāc no Polijas, kurai kaimiņos ir liela basketbola zeme - Lietuva. No tās, savukārt, uz ziemeļiem atrodas Latvija, kurā arī basketbols ir cieņā. Cik daudz tu seko Latvijas basketbolam - vietējam čempionātam, latviešu spēlētājiem un jaunajiem talantiem?
Godīgi sakot, jūsu vietējam čempionātam nesekoju. Sekoju līdzi atsevišķiem spēlētājiem, kuros saskatu potenciālu, piemēram, Robertam Blumbergam no basketbola kluba ''Liepāja'' vai arī viesspēlētājiem, kuri uzsāk karjeru Latvijā un potenciāli var veikt nākamo soli uz Polijas čempionātu vai, iespējams, Ulmas komandu. Pievēršu lielāko uzmanību gados jaunākiem spēlētājiem, jo ''Ratiopharm'' komandā cenšamies piesaistīt talantus no Eiropas. Latvija priekš mums ir perfekta valsts, jo valstu skaits Eiropā ir limitēts, kā arī nevaram iegūt spēlētājus no, piemēram, Spānijas, Francijas vai Itālijas, kurās ir spēcīgākas līgas ar lieliem klubiem un savām akadēmijām. Latvijas tirgum sekoju līdzi, sākot no U-14 vecuma grupas.
Neraugoties uz to, ka ikdienā neskaties ''Pafbet'' Latvijas-Igaunijas līgas spēles, kā tu vērtē šo līgu kopumā? Cik tā ir vērtīga priekš jaunajiem spēlētājiem?
Tā ir lieliska līga, kur amerikāņu viesspēlētājiem pavadīt pirmās sezonas Eiropā. Tā ir arī laba līga gados jaunajiem spēlētājiem, kur uzsākt karjeru. Tā nav tik prasīga pret talantiem kā citviet, kā arī tajā nav tik daudz ārzemnieku. Taču jāatzīst, ka, lai arī basketbolā ik pa laikam ir spēlētāji, kuri uzzied vēlāk, ir labākas līgas, kurās ilgtermiņā attīstīt elites līmeņa talantus. Līmeņa ziņā, manuprāt, tā ir zemāk nekā Polijas čempionāts, taču tā ir kārtīga profesionāļu līga. To var skatīties - kārtīgs, fundamentāls basketbols.
Latvijas labākā komanda šajā sezonā ir ''VEF Rīga'', kura lieliski aizvadīja FIBA Čempionu līgas pamatturnīru un nākamajā kārtā spēlēs pret spāņu ''San Pablo Burgos'', ''Tenerife'' un bosniešu ''Igokea''. Kādas ir VEF izredzes pret Spānijas čempionātā labi spēlējošajām komandām un ''Igokea'', kura ir viena no līderēm Adrijas līgā?
Domāju, ka VEF ir viena no visaizraujošākajām komandām Eiropā. Viņi ir viens no šīs sezonas patīkamākajiem atklājumiem. Protams, komanda parakstīja ļoti labus leģionārus. Olmena un Kaizera sadarbība ir kā spilgtāko epizožu ražošanas mašīna. Arī treneris Jānis Gailītis paveicis izcilu darbu. Domāju, ka pēc šīs sezonas viņš būs ļoti pieprasīts treneru tirgū. Esmu redzējis pāris VEF spēles FIBA Čempionu līgā un nevaru sagaidīt, ko komanda parādīs nākamajā kārtā, jo Rīgas klubu vērot ir tiešām interesanti. Tajā pat laikā Latvijas spēlēs var just, ka apņēmība nav tādā līmenī, kā ir FIBA Čempionu līgā. Ar nepacietību gaidu, ko ''VEF Rīga'' demonstrēs turpmāk, bet uzskatu, ka viņi ir pastarīšu lomā. Komandai nav ko zaudēt, bet spēles būs vēl sarežģītākas, jo pretinieki viņus vērtēs arvien nopietnāk. Būšu pārsteigts, ja VEF sasniegs ko vairāk.
''VEF Rīga'' aizsargu duetu veido gados jaunie Kristers Zoriks un Kails Olmens. Kā no skauta perspektīvas vērtē viņu sniegumu?
Daudzas NBA komandas iegulda līdzekļus starptautiskajā skautingā, lai sekotu līdzi nedraftētiem spēlētājiem, kuri kādā brīdī varētu pārcelties uz spēcīgāko līgu pasaulē. Domāju, ka Olmens šo spēlētāju sarakstā ir ļoti augstu vērtēts. Polijā spēlē Gabriels Lundbergs [spēlētājs šobrīd pievienojies Maskavas CSKA komandai - aut.], par kuru interesi izrādījušas NBA komandas. Olmens ir trīs gadus jaunāks un spēles ziņā tālu neatpaliek. Domāju, ka viņš pavisam noteikti sagaidīs savu iespēju NBA. Ir grūti tur nokļūt pa taisno no Latvijas līgas. Spēlētājam jābūt garantētā līguma līmenī, kas ir aptuveni viens miljons ASV dolāru. Ja komanda investē šādā spēlētājā, viņiem jābūt drošiem par basketbolista pienesumu komandai. Citādi divvirzienu kontraktam NBA nevajadzētu būt pievilcīgākam, nekā ULEB Eirolīgas līgumam, kādu Olmens, manuprāt, varētu saņemt pēc sezonas. Viss paliek paša spēlētāja rokās - vai viņš vēlas izmēģināt spēkus NBA jebkādā veidā, riskējot ar spēlēšanu Attīstības līgā, vai arī spēlēt augstākā līmenī par lielāku atalgojumu Eiropā. Domāju, ka Olmenam noteikti būs izvēles iespējas. Jāizvērtē, kas ir vislabākais viņa karjerai. Kristers Zoriks var spēlēt saspēles vadītāja un uzbrūkošā aizsarga pozīcijās. Viņš ir lielisks metējs ar labiem fiziskajiem parametriem un spēles izpratni. Uzskatu, ka Zoriks varētu pavadīt ilgus gadus Spānijas ACB līgā. Tās spēles stils ir viņam piemērots.
Tā kā runājam par Latvijas basketbolu, jautāšu - kuri, tavuprāt, ir labākie latviešu spēlētāji Eiropā šajā sezonā?
Noteikti Rolands Šmits. Viņa spēle lieliski pielāgojas jebkuram līmenim. Jau šobrīd viņš spēlē pašā augstākajā līmenī Eiropā. Nākamais solis viņam būtu Nacionālā basketbola asociācija, bet, lai tur nokļūtu, manuprāt, viņam jāizpilda vairāk trīspunktnieku. Garie spēlētāji NBA, kuri var izplest laukumu un labi spēlēt aizsardzībā, izpilda četrus, piecus tālmetienus mačā. NBA komandas interesējas par daudziem eiropiešiem, piemēram, Maksi Klebera stāsts. Komandas meklē basketbolistus, kuri atveras vēlāk, kuriem ir rotācijas spēlētāja potenciāls. Nedomāju, ka Šmits varētu doties uz NBA pēc šīs sezonas, taču, aizvadot vēl vienu labu sezonu Šarūna Jasikēviča vadībā, viss ir iespējams. Te jāatgādina tas, ko sacīju par Olmenu - ULEB Eirolīgas spēlētāji parasti dodas uz Nacionālo basketbola asociāciju ar garantēto līgumu. Tikai vienai NBA komandai ir jānotic spēlētājam un viņš spēlēs pasaules spēcīgākajā līgā.
Runājot par latviešiem un NBA, kas, tavuprāt, notiek ar Vašingtonas ''Wizards''? Komandai ir šobrīd sliktākā aizsardzība visā līgā.
Skatos viņu spēles Deni Avdijas dēļ. Vēlējos redzēt, kā viņam izdosies iekļauties NBA. Jūtos slikti par Avdiju, jo viņš praktiski netiek pie bumbas, spēlējot līdzās diviem dominējošiem aizsargiem. Nesaprotu, kāpēc, piemēram, Aizeks Bonga nespēlē vairāk. Viņš, manuprāt, ir ''Wizards'' labākais aizsargs. Komandā ir divas zvaigznes, kurām, manuprāt, apkārt nav pareizie spēlētāji - vajadzētu vairāk metēju un labākus aizsardzības spēlētājus. Taču Vestbruks nekad nav padarījis komandas biedrus labākus, lai arī cik dīvaini tas nebūtu. Kopumā ir ļoti daudz iemeslu ''Wizards'' neveiksmīgajam sezonas sākumam, tāpēc vienu konkrēti iemeslu izcelt ir grūti.
Atgriežoties no NBA pie Eiropas līgām, tu noteikti daudz skaties Polijas čempionāta spēles. Tur spēlē arī četri latviešu basketbolisti - Mārtiņš Laksa, Rolands Freimanis, Jānis Bērziņš un Roberts Stumbris. Kādas ir tavas domas par viņu līdzšinējo sniegumu?
Stumbris spēlē vienā no Polijas čempionāta pastarītēm. Tajā nav daudz labu poļu spēlētāju, tāpēc tajā leģionāri var izpausties. ''Rosa Radom'' sastāvā pagājušajā sezonā spēlēja somu basketbolists Karls Lindboms, kurš pievienojās vienai no labākajām Polijas komandām ''Stal Ostrow'' un tagad spēlē Francijas otrajā līgā. Stumbris ir labā situācijā, lai turpinātu kāpt uz augšu savā karjerā. Mārtiņš Laksa ir izcils Ļubļinā. Uzskatu, ka viņš ir ''Start'' stabilākais spēlētājs - viens no līderiem, apveltīts ar lielisku metienu un fiziski spēcīgs. Komanda pagājušajā sezonā, manuprāt, pārsniedza no viņiem gaidīto, bet šajā sezonā iepaliek no cerētā, atrodoties septītajā vietā turnīra tabulā. Laksa noteikti var spēlēt spēcīgākās komandās. Jāņa Bērziņa un Rolanda Freimaņa pārstāvētā ''Zielona Gora'' šosezon spēlē fenomenāli ne tikai Polijas čempionātā, bet arī Vienotajā līgā. Galvenais treneris Žans Tabaks izveidojis ļoti spēcīgu un vienotu kolektīvu. Spēlētāji ir gatavi cīnīties par viņu, jo apzinās, ka, spēlējot pie Tabaka, var veikt nākamo soli savā karjerā. Manuprāt, pievienošanās ''Zielona Gora'' bija lielisks solis Jānim Bērziņam, kurš varētu spēlēt Eiropas spēcīgākajās līgās. Rolands Freimanis ir ļoti labs garais spēlētājs, kurš var iemest no distances. Viņš spētu spēlēt jebkur Eiropā.
Minēji, ka seko jaunajiem Latvijas basketbola talantiem. Kuri tev iekrituši acīs?
Varu minēt Artūru Žagaru un Artūru Kurucu, bet viņi jau ir pieauguši spēlētāji. Noteikti Freds Bagatskis, kā arī Krišs Helmanis, kurš aizvada diezgan labu sezonu ''Prat Joventut'' komandas sastāvā Spānijas pēc spēka trešajā līgā. Centāmies arī viņu piesaistīt Ulmas ''Ratiopharm'' sistēmai. Tāpat arī 2004. gadā dzimušais Frederiks Meinarts, taču jāskatās, kur viņš dosies un kā attīstīsies turpmāk spēcīgākos jauniešu čempionātos. Kā viesspēlētājiem lielās jauniešu akadēmijās no jaunajiem basketbolistiem tiek sagaidīts arī konkrēts sniegums. Ļoti interesē, kurai komandai pievienosies Meinarts, jo viņš drīz sasniegs vecumu, kad vairs nevar iegūt vietējā spēlētāja statusu.
Ņemot vērā augstā līmenī spēlējošos latviešus, kā arī jaunos talantus, ko tikko pieminēji - vai viņiem visiem ir kādas kopīgas vājās vietas laukumā, ko varētu dēvēt par Latvijas basketbola problēmu?
Kad domāju par latviešu basketbolistiem, pirmā lieta, kas nāk galvā - viņi visi ir metēji. Lielākā daļa no latviešiem ir metēji ar augsta līmeņa spēles izpratni. Latvijas basketbolisti prot izmantot metēja statusu, labi lasot spēli un piespēlējot bumbu brīvajiem partneriem, kā arī dodoties caurgājienos uz aizsarga pretkustību. Lietuvieši, piemēram, ir pārāk orientēti uz komandas spēli. Viņi neaizraujās ar spēli viens pret vienu. Taču starp latviešu basketbolistiem neredzu kādu kopīgu iezīmi, kas viņus padarītu sliktākus un, iespējams, būtu sistēmas vaina. Daļa latviešu, manuprāt, nav pietiekami sīksti, bet to nevar saukt par kopīgu iezīmi.
Kurus jaunos basketbolistus šobrīd varam uzskatīt par lielākajiem talantiem? Vai ir kāds, kuram redzi Dončiča līmeņa potenciālu?
Viens no spēlētājiem, kurš atpazīstamības ziņā konkurē ar Luku Dončiču attiecīgajā vecumā, ir 2004. gadā dzimušais francūzis Viktors Vembanjama no ''Nanterre 92''. Viņu zina arī Amerikā. Uz Vembanjamas pleciem turpmākajos gados gulsies ļoti liels spiediens no apkārtējiem. Spēlētājs joprojām atrodas Francijas kluba sistēmā, neraugoties uz daudzajiem piedāvājumiem citviet. Domāju, ka tur ir laba vide izaugsmei. Viņam apkārt ir pareizie cilvēki, kas neļauj atrauties no realitātes. Protams, Viktors Vembanjama ne tuvu nelīdzinās Lukam Dončičam. Viņš ir garā gala spēlētājs ar Entonijam Deivisam līdzīgu meistarību - spēj apspēlēt ar driblu, iemest no distances un izveidot situācijas komandas biedriem. Aizsardzībā Vembanjama aizsargā groza apakšu kā Rūdijs Gobērs. Tas ir unikāls savienojums. Visi gaidām līdz viņš sasniegs NBA draftam atbilstošu vecumu, lai redzētu, kā veidosies viņa karjera un vai basketbolists spēs kļūt par labāko eiropieti Nacionālajā basketbola asociācijā. Būšu pārsteigts, ja Vembanjama par neizveidosies par tāda kalibra spēlētāju. Šķiet, ka tik talantīgu basketbolistu nekad nebiju redzējis. Ceru, ka Viktors vairs neaugs, jo jau šobrīd viņa augums ir 220 centimetri.
Bet garie spēlētāji parasti ir traumatiskāki un spēle kļūst arvien ātrāka…
Jā, to nav iespējams ietekmēt. Atceros, ka apmeklēju Kristapa Porziņģa spēli ''Knicks'' sastāvā pret Šarlotes ''Hornets''. Man bija diezgan labas sēdvietas, tāpēc tuvplānā varēju redzēt, cik daudz sitienus un grūdienus no Dvaita Hovarda nācās uzņemt Kristapa ķermenim. Tas notika visa mača garumā. Ir gŗūti būt augumā raženam basketbolistam. Garā gala spēlētājiem nākas piedalīties pašās fiziskākajās cīņās. Ja tavs ķermenis nav radīts tam, ir jābūt ļoti veiksmīgam, lai izvairītos no traumām.
Latvijā bieži dzirdēta diskusija par perspektīvo basketbolistu nākotni - palikt Eiropā vai doties uz Ameriku un iegūt izglītību. Ko tu ieteiktu šiem basketbolistiem?
Uz šo jautājumu nav vienas konkrētas atbildes. Katra situācija jāizvērtē atsevišķi. Uzskatu, ka, ja ir daudz maz droši, ka basketbolists spēlēs profesionāli, tad labāk palikt Eiropā - spēlēt ar pieaugušajiem un saņemt atalgojumu. Spēlējot Eiropā, basketbolisti labāk apgūst spēli un nianses, arī ātrāk uzkrāj pieredzi. Vecajā kontinentā spēlētājiem labāk attīsta basketbola pamatus. Esmu apmeklējis gan vidusskolas, gan koledžu līmeņa mačus Amerikā. Viena lieta, kas noteikti jāņem vērā, ir tā, kāda tur ir konkurence īpaši aizsargiem. Eiropas saspēles vadītājiem un uzbrūkošajiem aizsargiem jāizceļās ar ko īpašu, lai sekmīgi spēlētu Amerikā. Tāpat jāizvēlās pareizā skola un treneris, kuram ir pieredze darbā ar eiropiešiem. Jādodās pie trenera, kurš saprot spēlētāja stiprās puses, spēles stilu un pienesumu, ko basketbolists var dot komandai, savādāk var nākties pazust starp daudziem ļoti atlētiskiem talantiem. Amerikā nav daudz labu garo spēlētāju, tādēļ basketbolisti, kas Eiropā spēlē vieglā uzbrucēja pozīcijā otrpus okeānam kļūst par spēka uzbrucējiem vai pat par centra pozīcijas spēlētājiem. Tas samazina basketbolista vērtību kā profesionālim. Ja Amerika ir bijusi spēlētāja sapnis kopš bērnības un viņš vēlas iegūt izglītību, tad pareizais lēmums būtu doties tur.
Esi izveidojis savu vārdu basketbola un skautinga pasaulē, taču kādi ir nākamie karjeras mērķi?
Domāju, ka skautiem ir līdzīgi kā spēlētājiem - visi sapņo par atrašanos NBA. Kādā brīdī savā turpmākajā karjerā vēlētos būt tur, izmēģināt savus spēkus, lai pierādītu sev, ka varu strādāt tajā līmenī un redzētu līgu no otras puses. Gribu arī vēl vairāk uzlabot savu pozīciju nozarē, kas uzlabotu komunikāciju ar elites līmeņa treneriem un amerikāņu komandu izpilddirektoriem. Ja tu nokļūsti NBA un padari labu darbu, tev vairs nekad nebūs jāuztraucās par savu vietu nozarē. Godīgi sakot, neredzu sevi ilgstoši strādājam Nacionālajā basketbola asociācijā. Labprāt kļūtu par kādas augsta līmeņa komandas lēmumu pieņēmēju sastāvdaļu, jo uzskatu, ka labi saprotu basketbolu un pārzinu tirgu. Nacionālajā basketbola asociācijā līdz komandas vadības pozīcijām nokļūt ir ievērojami sarežģītāk. Vēlētos strādāt Vācijā, jo jau esmu Ulmā, vēlos te pārvākties uz dzīvi un patlaban mācos vācu valodu. Man Vācijā jau ir zināms kontaktu loks, kas varētu arī palīdzēt iegūt darbu NBA, jo tur nav daudz skautu, bet līgas līmenis turpina augt. Tā arī ir teju vienīgā valsts ar spēcīgu basketbola čempionātu, kur ārzemnieki var ieņemt amatus komandas vadībā. Piemēram, Berlīnes ''Alba'' strādā spāņi, ''Bayern'' - itāļi, ''Oldenburg'' - serbi, bet ''Wurzburg'' darbojas horvāti. To nevar novērot Spānijas ACB līgā, kur praktiski visu kontrolē vietējie.
Noslēgumā - kādas ir tavas prognozes par Latvijas izlases izredzēm kvalificēties ''EuroBasket 2022''?
Es domāju, ka Latvija kvalificēsies ''EuroBasket 2022''. Bulgārija nav basketbola lielvalsts, tai nav daudz spēlētāju Eiropas spēcīgākajās līgās. Viņiem, visticamāk, nepalīdzēs Aleksandrs Vezenkovs, tāpēc jums noteikti vajadzētu kvalificēties.
+5 [+] [-]
+3 [+] [-]
Ļoti vēlētos vēl kādu šāda veida rakstu. Būtu interesanti redzēt kāda daudz pieredzējošāka skauta interviju.
+3 [+] [-]
[+] [-]