Gailītis: "Blūms piespieda mainīt Ventspils aizsardzības sistēmu"

Latvijas klasika attaisnoja cerības. Pilnas “Elektrum” Olimpiskā centra tribīnes – daudzi stāvēja kājās, maksimāla spēlētāju pašatdeve, uguņošana uzbrukumā un spilgti individuālie priekšnesumi – tāds basketbols neatstāj vienaldzīgu nevienu.

Jāņa Gailīša, Jevgeņija Kosuškina, Dāvja Čodera un Oskara Ernšteina trenētie rīdzinieki sestdien pārtrauca Ventspils astoņu uzvaru sēriju. Kurzemnieki turnīrā nebija zaudējuši kopš 2019. gada 28. decembrī, kad mājās piekāpa Roberta Štelmahera un Akseļa Vairoga vadītajam “Kalev/Cramo”.

VEF līdz pārtraukumam spēlēja šajā sezonā vēl neredzētu uzbrukuma basketbolu – ātru, precīzu, ugunīgu. Komanda realizēja 59,5% metienu no spēles, taču Ventspils ātrums un agresivitāte sagādāja problēmas. Divdesmit minūšu laikā rīdzinieki sakrāja 16 piezīmes, bet ventspilnieki realizēja 14 no 18 brīvmetieniem.

“Pirmajā puslaikā labi nospēlējām uzbrukumā. Iemetām vairāk nekā vidēji (55 punktus – Sportacentrs.com), taču ļoti daudzas situācijas atdevām – ar piezīmēm,” teica Gailītis. “Neatgriezāmies aizsardzībā, Ventspilij iespēlējās (Māris) Gulbis un Timotijs Šortss. Vēlāk katrs spēlētājs guva punktus pēc – diezgan muļķīgām piezīmēm.”

Ventspils uzbrukumā maģisku puslaiku aizvadīja Timotijs Šortss. Īsākais vīrs laukumā bija viens no ātrākajiem, 14 punktiem pievienojot četras piespēles un četras izprovocētas piezīmes. “Dažas piezīmes nāca uz Ventspils ātruma rēķina, taču bija arī nevajadzīgas gramstīšanās. Tehniski nepareizi nospēlētas epizodes – lielāko daļu tomēr varējām kontrolēt. Nenoliegšu – Ventspils spēlēja ātri.”

VEF atradās savi līderi – spožu spēli aizvadīja valstsvienības sabraukuma nākamie dalībnieki Jānis Blūms un Artūrs Kurucs. Kapteinis sasniedza personīgo rekordu Latvijas basketbola līgā, realizējot 7 no 8 trīspunktu metieniem. Iepriekš Blūms četras reizes realizēja sešus trejačus – 2001. gada 30. janvārī, 2004. gada 27. oktobrī, 2016. gada 28. septembrī un 23. novembrī.

“Blūms uzbrukumā darbojās ļoti pārliecinoši un aizrāva komandu,” galvenais treneris slavēja pieredzējušo aizsargu. “Kapteiņa darbības piespieda Ventspilij veikt taktiskas izmaiņas – spēles laikā to izdarīt nav vienkārši. Pretinieki pret Jāni sāka izmantot citu aizsardzības sistēmu – viņš ilgu laiku turēja mūs “augšā”.”

Rīdzinieki ilgu laiku nevarēja trenēties 5-pret-5. Lai gan Kristijans Krajina joprojām ir komandā, treniņā sapulcēt 10 vīrus izdodas ar grūtībām. “Madsens pēc savainojuma ar komandu trenējies tikai vienu pilnu dienu. Paldies, ka viņš šodien spēlēja! Emīls Krūmiņš aizvada labu sezonu – viņš mums noteikti palīdzēs.”

Mazāks spēļu skaits pēc izstāšanās no Čempionu līgas līdzinās kokam ar diviem galiem, uzskata treneris. “Cerams, ka būs vismaz viena spēle pret nedēļā, tai skaitā (14. martā paredzētā mājas cīņa) pret Valgu. Vajag arī spēles – ja visu laiku trenējies, piekūsti. Spēlētājiem sezonas beigās vairāk gribas spēlēt, nevis trenēties. Domāju, ka veiksim izmaiņas treniņprocesā.”

Komandas darbs turpināsies arī valstsvienību pauzes laikā, 17.-25. februārī. “Sarunāta pārbaudes spēle ar (Manta Šerņus) trenēto Lietuvas klubu “Prienai”. Viņi ļoti gribēja spēlēt, lai nezaudētu ritmu. Būsim bez trīs spēlētājiem. Blūms un Kurucs strādās Latvijas valstsvienībā, bet Madsens izsaukts uz Somijas izlasi. Klubam tas nepalīdz – strādāsim ar pārējiem.”

Kā Roberts Štelmahers valstsvienībā varētu izmantot Artūru Kurucu? “Artūrs var izpildīt dažādas lomas – atkarībā no pretinieka. Manuprāt, valstsvienībā viņš tiks vairāk izmantots aizsardzībā. Meistarības viņam netrūkst, bet uzbrukuma lomu izpildei izlasē vajadzīga pieredze. Artūrs var dot arī enerģiju – domāju, ka izlases treneri uz viņu skatās ilgtermiņā.”