Jahovičs: ASK pavadītais laiks vērtējams negatīvi

Esi nospēlējis trīs pirmās spēles šosezon. Kā jūties?
Noteikti nejūtos vēl formā. Šķita, ka es varētu būt lielāks palīgs pusfinālsērijā, bet, reāli skatoties, līdz pirmajām spēlēm es biju aizvadījis kādus piecus treniņus, jo 15. aprīlī sanāca tieši seši mēneši pēc operācijas, kad varēju sākt trenēties ar komandu. Muskuļi kājām varbūt arī ir pietiekami spēcīgi, bet vēl trūkst dinamikas, kustības ar bumbu, kas jāatgūst. To arī darīju treniņos, lai gan treneris teica, ka arī šīs trīs spēles man tiek dotas kā treniņi, tāpēc bieži kaut kas nesanāca kā gribēju.

Izskatījās, ka metienu precizitāti vēl neesi atguvis...
Jā, tieši tā. Metienos no tuvās distances jūtu, ka nenāk spēks no kājām, bieži tā kā metieni ielūzt kājās un ir par īsu.

Nav dīvaina izjūta, ka tad, kad dažiem jau beigusies sezona, tu tikai sāc spēlēt?
(Smejas) Tā, nav. Tomēr mērķtiecīgi gāju uz to, ka spēlēšu šosezon. Visu laiku rēķinājām, ka uz aprīļa beigām spēlēšu, bet tagad es domāju, ka varbūt pat nevajadzēja spēlēt. Varbūt labāk būtu bijis trenēties un vēl pa vasaru gatavoties jau nākamajai sezonai.

Kas, tavuprāt, VEFam pietrūka pusfinālā pret „Ventspili”?
Pirmkārt, uzskatu, ka VEF izlika daudz spēkus un emocijas cīņās pret Valmieru. Varbūt var runāt, ka kalendārs nebija pareizi sastādīts, varbūt mums pietrūka Koļesņikovs pirmajā spēlē un Gulbis – otrajā un trešajā. Tomēr fakts, ka Ventspils komplektācijas ziņā bija priekšā VEFam, un šajā pusfinālā viņi noteikti bija favorīti. Tik un tā uzskatu, ka vienu spēli Rīgā mums vajadzēja uzvarēt, tad varbūt būtu kādas izredzes, bet - kā ir, tā ir.

Kādas ir ventspilnieku izredzes finālā?
Grūti teikt. Domāju, ka varētu būt ļoti līdzīgi. Ventspils droši vien ir favorīti, jo viņiem ir laukuma priekšrocības un šosezon 4:0 pret „Baronu”. Katrā ziņā noteikti domāju, ka ar 4:0 sērija nebeigsies, varbūt 4:2. Paši gatavojamies savai sērijai, pirms zinājām pretinieku vienkārši trenējāmies un gatavojāmies, bet tagad tad tieši vairāk pētām ASK spēli. Katrā ziņā domāju, ka izredzes mums ir.

Pats atgriezies uz soliņa jau mačos pret „Valmieru”. Pastāvēja kaut minimālas iespējas, ka spēlēsi jau tad?
Nē, nē, mēs ar treneri visu bijām izrunājuši, ka tajās spēlēs es noteikti nespēlēšu. Bija runa par pirmo pusfināla spēli, protams, ja VEF tiek pusfinālā, jo pirmo spēli ceturtdaļfinālā mēs zaudējām. Pret Valmieru tikai iesildījos, jo pirms tam tiešām biju notrenējies tikai vienu vai divus treniņus kopā ar komandu, un noteikti nebūtu gatavs.

Kāda tev vispār bija šīs sezona – kamēr citi trenējās un spēlēja, ko darīji tu?
Viss rehabilitācijas plāns uzreiz pēc operācijas bija uz sešiem mēnešiem, lai gan no malas bija viedokļi, ka varbūt var arī ātrāk. Operācija bija 15. oktobrī, tad sekoja procedūras plus vingrošana trīs mēnešu garumā. Dažādi vingrinājumi ar gumijām, kājas sprindzināšana, dažāda veida cilāšanas – vingrinājumi bez svara. Pēc apmēram diviem mēnešiem ap kāju jau varēja aplikt kādus kilogramiņus klāt. Pēc tiem trim mēnešiem sekoja divu mēnešu programma svaru zālē, kur darbojos ar izlases treneri Viktoru Lāci. Pēdējā mēnesī dažādi skriešanas vingrinājumi – sprintiņi, līkloču skrējieni, krustsoļi, mazliet lēcieni un papildus svaru zāle. Un tad ārsti pateica, ka esmu gatavs palēnām atsākt darboties basketbolā. 15. aprīlī sanāca seši mēneši, un nesanāca tā īsti patrenēties, jo VEFiņam bija daudz spēļu.

Bumbai pieskāries pēc sēšu mēnešu pārtraukuma?
Nē, nē, tik traki arī nebija. Gāju papildus soda metienus metu, arī tad kad nevarēju vēl skriet, bet driblu un spēli viens pret viens gan nevarēja. Pirmos treniņus pēc atgriešanās aizvadīju bez fiziska kontakta, patiesībā vēl joprojām baidos no kontakta, tāpēc nelienu baigās čupās. Tas vairāk psiholoģiski jāpārvar.

Ar VEF noslēdzi līgumu marta vidū uz vēl divām sezonām. Kāpēc tā?
Lieta tāda, ka es pats vairāk gribēju viena gada līgumu. Tomēr VEF man nāca pretī – paņēma mani savainotu. Viņi gribēja divu gadu līgumu. Tā kā es biju bezizejas situācijā, tad piekritu. Mums gan līgumā ir atrunāti diezgan saprātīgi izpirkšanas nosacījumi un, ja ir varianti, es jau šovasar varu tikt prom, varu sezonas laikā tikt prom un arī nākamvasar tikt prom. Protams, summas mainās, bet nonācām pie kompromisa.

Tad pats tā kā vairāk esi noskaņots tikt prom?
Šobrīd vēl ir grūti spriest. Jāskatās, kāda vispār būs situācija basketbolā Latvijā kopumā. Svarīgi arī tas, kur VEF spēlēs, bet šobrīd man ar viņiem ir līgums un trenējos ar komandu. Ja būs kaut kādi piedāvājumi no citiem klubiem, izvērtēšu.

Varbūt spēlēšana Izacinājuma kausā, ja nekas nemainīsies, pat ir labāk, lai atgūtos no savainojuma pilnībā?
Nedomāju gan. Es ceru, ka VEF tiks Elites divīzijā. Tagad jau notiek visādas sarunas par apvienošanos ar ASK... Domāju, ka Baltijas līgas Elitē mierīgi varētu spēlēt, kā nekā vēl visa vasara priekšā, sagatavošos un būšu gatavs nākamajai sezonai.

Kā pats personīgi skaties uz to visu VEF un ASK apvienošanās padarīšanu?
Es īsti nesaprotu, kā tur tā apvienošanās ir paredzēta. It kā saka, ka apvienojās, bet tik un tā paliek divi nosaukumi, divi dažādi budžeti, tad kur īsti tā apvienošanās notiek? Grūti komentēt, jo es patiešām nezinu visus sīkumus, kas tur un kā paredzēts.

ASK aizvadīji divas sezonas. Kopumā vērtējot, pavadītajam laikam var likt plusa vai tomēr mīnusa zīmi?
Protams, iepriekšējā sezona man pašam bija veiksmīga, īpaši uz play-off spēlēm. Pēc tam domāju, ka izlasē būšu noderīgāks, bet "izdevās" salauzt degunu un izkritu uz trim nedēļām. Liku lielas cerības uz šo sezonu, bet savainojums man visu izjauca. Gandrīz uzreiz pēc izlases spēlēm aizbraucu uz Ukrainas turnīru ar ASK un dabūju savainojumu. Tagad visas šīs lietas apkārt noteikti dod ļoti daudz negatīvo izjūtu. Spēlēšanas ziņā no diviem gadiem veiksmīga bija varbūt pussezona... Tagad arī man parādījušās problēmas ar nodokļiem – līgumā paredzēts, ka tos maksā klubs, bet, tā kā ASK to nedara, tad VID to prasa darīt man. Pieļauju, ka neesmu vienīgais, kuram ir tāda situācija. Kopumā ASK pavadītais laiks vērtējams negatīvi.

Biji viens no pirmajiem, kas iesniedza maksātnespējas prasību pret ASK. Kā virzās process?
Uz šo brīdi, cik es zinu, ASK klubā ir jau iecelts administrators. Es tiesā iesniedzu visus līgumus un vienošanās, kas man bija, tiesnesis pieņēma lēmumu un iecēla administratoru. Ja klubā naudas nav un nebūs, tad acīmredzot klubs vairāk nepastāvēs. Pats ar administratoru vēl neesmu runājis, bet juristi, kas man palīdz, teica, ka viņš ir iecelts pagājušajā otrdienā. Nedēļu izskata lietu un tad tiek pieņemts lēmums.

eSporta komentāros acīmredzot dedzīgākie ASK atbalstītāji pauda viedokli, ka Jahovičs jau tā nav spēlējis, uzmet klubu un vēl tiesājas. Ko vari atbildēt šādiem tekstiem?
Tie noteikti ir cilvēki, kas ir tālu no sporta. Tie, kas ir sportā, zina, ka savainojumi ir sporta ikdiena, tāpēc ir līgumi un tajos ir noteikts, cik spēlētājs pelna, ja ir vesels, un cik, ja ir savainots. Es neprasu viņiem nekādu izgudrotu summu, es prasu tikai to summu, kas man pienākas pēc līguma savainojuma gadījumā. Tas arī viss. Varbūt kāds to nesaprot, bet tas nav tā, ka es izgudroju kaut kādus ciparus pats no sevis.

Ar jauno izlases treneri esi jau kontaktējies?
Man vēl nav bijusi runāšana ar viņu, tā kā es pat nezinu, vai būšu kandidātos. Ja godīgi, pats vēl neesmu izlēmis par izlasi, ja arī mani aicinās. Parunāšos ar kluba treneriem, ar Viktoru Lāci, ar vecākiem, kas man bieži palīdzējuši, un skatīšos. Reāli skatoties, divi smagākie savainojumi, kas man bijuši, ir saistīti ar izlasi. Vispirms bija Ahileja savainojums un šī pēdējā bija burtiski pāris dienas pēc izlases. Varbūt es vasarā pats trenēšos un sākšu gatavoties ar klubu nākamajai sezonai. Par šo jautājumu vēl līdz galam neesmu izlēmis... No vienas puses jau gribētos, jo izskatās, ka mums šogad varētu būt viens no spēcīgākajiem sastāviem pēdējā laikā, ja pieņem, ka neviens nav savainots. Lai gan varbūt mani nemaz neaicinās, es jau nezinu...

Par basketbola līmeni kopumā pēdējā laikā tiek runāts diezgan kritiski. Kā pats skaties uz to, kas notiek Latvijā?
Ar visu krīzi basketbols noteikti ir zaudējis līdzjutējus, spēlētāji zaudējuši kaut kādas emocijas. Šogad daudzi spēlētāji zina, ka brauks prom pēc sezonas, tāpēc beigas vairs nav tik svarīgas, iespējams. Pie tam jāspēlē pie pustukšām tribīnēm, kas arī ir grūti. No otras puses noteikti ieguvuši ir pāris spēlētāji, kuri netika pie teikšanas, kamēr bija leģionāri. Tieksim, Kalve un Bertāns ASK, arī Grafs. No „Barona” varbūt Bērziņš. Tomēr kopumā ir zaudēts līmenis basketbolam, un tas ir acīmredzami.