Vītols pēc triumfa finālā: ''Neesam talantīgākie, bet mums ir liela sirds''

Par Latvijas-Igaunijas līgas čempioniem aizvadītajā sezonā kļuva komanda, kas sezonas sākumā nebija starp galvenajiem favorītiem – "Valmiera Glass/ViA". Pēc triumfa pusfināla sērijā pār "VEF Rīga", izcīnot uzvaru divās no trim spēlēm, komanda iekļuva finālā, kur spēkojās pret regulārās sezonas līdervienību "Tartu Universitāti". Arī finālā "Valmiera" bija sekmīga – emocijām bagātā spēlē ar rezultātu 100:95 izcīnīja uzvaru un titulu.

"Valmiera Glass/ViA" kļuvusi par piekto Latvijas-Igaunijas līgā uzvarējušo komandu. Divreiz titulu izcīnījusi "VEF Rīga" un ukraiņu komanda "Prometey", bet pa reizei iepriekš zelta medaļas izcīnījušas arī "Ventspils" un "Kalev/Cramo" komandas.

Par finālspēles MVP kļuva Anivaniva Teits-Džounss, kurš guva 27 punktus, izcīnīja 13 atlēkušās bumbas zem groziem un atdeva piecas rezultatīvas piespēles. Iespaidīgi performēja arī Dominiks Steņonis, kura rēķinā bija 26 punkti un septiņas rezultatīvas piespēles.

Arī 33 gadus vecais Mārcis Vītols ieņēma svarīgu lomu komandas triumfā. Viņš 20 minūtēs iekrāja sešus punktus, realizējot divus tālmetienus, kā arī papildus izcīnīja vienu atlēkušo bumbu un atdeva divas rezultatīvas piespēles. Lai gan vēl nozīmīgāka par iekrāto statistiku bija viņa pieredze un līdera loma laukumā un ģērbtuvē.

Runājot par triumfu un emocijām pēc uzvaras, Vītols uzsver tieši komandas vienotību kā galveno panākuma faktoru.

"Tagad par šo runājot, man ir zosāda," dalās Vītols. "Varbūt neesmu tik laimīgs tieši dēļ tā, ka esam čempioni, bet vairāk par to, kāda grupa un komanda mēs esam. Kaspars [Vecvagars] jau par to ir daudz runājis, un nevaru pateikt neko jaunu, bet gribu atkārtot, ka mēs esam visizcilākā grupa. Varbūt neesam visapmaksātākie spēlētāji un vistalantīgākie, bet mēs esam ar lielu sirdi, ar lielu vēlmi uzvarēt un gatavi sevi ziedot komandai. Es arī personīgi ziedoju daudz – jau Kasparam teicu, ka man vienalga, kā es spēlēju, varu izmest kaut vai vienu metienu. Ja mēs uzvaram, tad man ir vienalga – esmu laimīgs."

Vītolam šis panākums ir īpaši nozīmīgs, ņemot vērā viņa atgriešanos Valmierā, kur viņš basketbolu spēlēja pirms nepilniem 11 gadiem. Latvietis vairākus gadus pavadīja, spēlējot tepat Latvijā – "Ventspils" un "VEF Rīga" rindās, taču 2021. gadā devās uz Igauniju un vēlāk Itāliju. Vītols Valmierā atgriezās vien šovasar un palīdzēja komandai izcīnīt čempiontitulu.

"Šī tiešām ir sezona, kurai es neticēju, ka tā ir iespējama, atgriežoties Latvijā pēc četriem gadiem prom. Tajā laikā "Valmiera" nebija komanda, kas cīnījās par čempionu vietām, tāpēc tas, ko mēs tagad darām, ir neticami. Un mēs joprojām esam izsalkuši pēc vēl," norāda Vītols.

Finālspēlē komandas pārliecība bija jūtama jau no pirmajām minūtēm, un valmierieši pirmo puslaiku noslēdza sev labvēlīgi – 55:43. Taču otrajā puslaikā iniciatīvu pārņēma "Tartu Universitāte" un likvidēja deficītu. Šo Vītols atceras kā svarīgu pavērsienu, kad izcēlās komandas cīņas spars.

"Mēs darījām savas lietas – spēlējām ātri, metām savus ātros metienus, ko mēs darām vienmēr. Bet mēs nerealizējām savas iespējas, un viņi noķēra to asinsgaršu mutē – ātri aizskrēja, iemeta trīnīšus," norāda basketbolists.

"Tajā brīdī Kaspars [Vecvagars] paņēma pārtraukumu. Es ar savu pieredzi džekiem teicu: "Nestresojam, turpinām iet. Sākumā mēs uztaisījām izrāvienu, tagad viņi to izdarīja, viss. Spēle nebeidzās, mēs nezaudējām. Paliekam savā fokusā, jo mēs zinām, kā viņus pārspēt.""

"Cepuri nost Kasparam [Vecvagaram]. Viņš ir ļoti drosmīgs kā treneris, jo pie grūtiem brīžiem ne vienmēr ņem pārtraukumu. Arī spēlēs pret "VEF Rīga" to varēja pamanīt – viņš pie pretinieka izrāvieniem vienmēr neņēma pārtraukumu. Viņš mums uzticās, saka, lai spēlējam savā ritmā un ejam spēlēt."

"Arī cepuri nost faniem. Viss izpārdots, fantastiska atmosfēra, tu neko vairāk nevari vēlēties. Kad "Tartu" atrada to izrāvienu, man liekas, arēna uzsprāga – tas mums kaut ko iedeva."