Vairogs: "Tas, ka tomēr uzvarējām, ir reāls panākums..."

"Visa sezona mums bija kā pa viļņiem, taču tas ir tikai loģiski – komanda bija jauna, tajā faktiski nebija pieredzējušu spēlētāju. Tas izpaudās gadrīz katrā spēlē. Bija labas uzvaras, taču ļoti daudz arī zaudējumu mačos, kas bija jāuzvar. Zaudējumi mūsu pašu stulbuma un neizdarības dēļ. Nebija stabilitātes. Trīs reizes sezonā zaudējām "Valmierai", bet tajā pašā laikā vinnējām "Baronu" un ASK. Sezona bija interesanta, taču kā kapteinis varu pateikt: uzskatu, ka no šīs komandas un tās potenciāla varēja dabūt ārā vairāk. Tā iemeslus vēl vajadzētu saprast un izanalizēt," Vairogs rezumēja nupat aizvadīto sezonu.

"Diemžēl pārāk daudz bija spēļu, ko tagad negribas atcerēties... Sezonas gaitā tā arī neizdevās iegūt to pārliecību, kas ļautu pilnībā atraisīties un atklāt šīs komandas spējas. Kaut kā smagnēji un sasaistīti tas viss gāja, kā pa celmiem... Liels atvieglojums, ka tomēr spējām izkapāt tās LBL zelta medaļas, citādi sajūtas būtu vēl pretrunīgākas. Bija ļoti grūti. Mana visgrūtākā sezona..."

"Man nebija ilūziju par to, ka varētu būt viegli. Īpaši jau redzot, kā viņi nospēlēja pret ASK. Uzskatu, ka playoff mačus izšķir pieredze. Protams, Man nebija ilūziju par to, ka varētu būt viegli. Īpaši jau redzot, kā viņi nospēlēja pret ASK. Uzskatu, ka playoff mačus izšķir pieredze. Protams, ir forši un patīkami, ka mēs beigās vinnējām, taču nekādas baigās likumsakarības tajā nav. Arī tie argumenti mums par labu: garāks soliņš, mazāks nogurums, savstarpējās uzvaras – nekā tamlīdzīga. Viens pats tāds Adomaitis – viņa pieredze šādos mačos ir neatsverama! Tas nospēlē savu lomu."

"Tas pats [Mārtiņš] Skirmants. Tas, kā viņš tika atlaists no "Ventspils" ar tam sekojošo skaidrojumu – es tomēr uzskatu, ka tas nebija īsti godīgi pret Mārtiņu. Varbūt tā nav mana darīšana, bet, nu – tā tomēr ir komanda. Viņš ir profesionālis. Viņš darīja savu darbu. Tur nevarēja būt nekādas runas par sačkošanu vai ko tādu. Teikšu godīgi – man bija prieks, ka viņam finālsērijā izdevās kaut ko parādīt! Lai vai kā, pieredzes "Baronam" bija daudz vairāk – arī tie paši Viļums, Brūniņš, neapšaubāmi Armands Šķēle. Bērziņš, Abernetijs."

"Pirms fināla pie sevis domāju: nu, kādas tad būs sajūtas? Ja godīgi, biju gaidījis kaut ko satraucošāku. Noskaņojos, ka spēle ir un paliek spēle. Kas notiek apkārt, īpaši neklausījos un nelasīju. Un bija okei! Nejutu nekādu papildu spiedienu vai emocijas."

"Tas, ka "Barona" vadība vai treneris sāka protestēt, ka tiesneši esot svilpuši viņiem par sliktu – tas man bija reāls šoks! Man tas likās vienkārši smieklīgi! Okei, saprotu, ka tā var pateikt, lai nākamajā spēlē varbūt būtu pretējs efekts, taču viņi to izdarīja vispār bez pamatojuma. Kuras tad bija tās epizodes?! Tas man šķita tā dīvaini... Pats džekiem teicu: neskatāmies uz tiesnešiem! Viņi tiesā tā, kā māk, un nedarīs to citādāk arī tad, ja sāksim uzvilkties! Kā ir, tā ir. Tādā ziņā patīkami pārsteidza Kārters. Viņš jau arī bija šokā par to, kā viņu zem groza dauza un rauj aiz rokām. Bet noturējās, sakodis zobus, un neko nepateica."

Skaidrības par nākamo sezonu Akselim vēl nav teju nekādas: "Pagaidām grūti atbildēt uz šo jautājumu. Ja pilnīgi godīgi: šobrīd neredzu kādu konkrētu vietu vai pat virzienu. Tas, ko pateicu arī aģentam – sevi vēl uzskatu par jaunu spēlētāju bez pieredzes Eiropā, tāpēc man primārais būs labs treneris. Nevis nauda vai līga, bet tas, lai būtu iespēja strādāt pie laba trenera. Protams, ja vispār būs kādi varianti... Jāsāk ar to, ka jāaiziet pie ārstiem un jātiek skaidrībā ar veselību. Pirms fināliem ar labo ceļgalu atkal kļuva sliktāk, taču sašpricēja, un spēlēju."

Intervija ar Vairogu jaunajā "Sporta Avīzes" numurā.

Izmantotie resursi:
Sporta Avīze