Roberts Krastiņš: "Andra "Ripoja akmens" mums diezgan bieži ripo ģērbtuvē"
Latvijas basketbola līgu turnīru piramīdas apakšsadaļā jeb "Aizdevums.lv" Reģionālajā līgā sācies izslēgšanas spēļu turnīrs. Tas sakūlis pāros vienības no dažādiem reģioniem, no Liepājas līdz Cēsīm atpūšot Nīcas basketbolistus. Šo rindu autors izmantoja iespēju uzaicināt uz sarunu "Nīca/BL inženiertīkli" pazīstamāko basketbolistu Robertu Krastiņu, kurš pirms nedēļas atzīmēja savu 30. dzimšanas dienu.
Profesionālajā basketbolā Roberts Krastiņš pavadījis 12 sezonas, spēlējot Latvijas basketbola līgas augstākajā divīzijā - U18 izlasē, dzimtās "Liepājas", "Jūrmalas" un "Valmiera Glass/ViA" komandās. Pēdējoreiz profesionāli uzbrucējs spēlēja 2022. gada pavasarī. Šobrīd Krastiņš strādā nekustamo īpašumu sektorā, groza bumbai paliekot kā dzīves sastāvdaļai, ko baudīt brīvā gaisotnē kopā ar draugiem.
Amatieru basītis - džekiem trešdienas vakarā jāatbrauc 320 kilometri uz Cēsīm, ja ņemam sākumpunktu Nīcā. Pastāsti par loģistiku. Cik daudziem jāatprasās laicīgāk no darba? Cik mašīnās jāsakāpj, lai atbrauktu?
Pārsvarā visiem jāatsakās no kaut kādiem saviem tiešajiem vai netiešajiem darba pienākumiem. Pirmkārt, ieliek čatā aptaujiņu, kurš tiek, kurš netiek, kuram ir kas svarīgs jādara, kuram nav. Regulārajā sezonā bieži vien esam tikai kādi septiņi uz spēli atbraukuši. Skatāmies, kurš brauc no Rīgas, kurš no Liepājas. Tādos gadījumos arī ar savu transportu braucam. Šajā gadījumā play-off tomēr ir svarīgāka spēle, tad braucām no Liepājas kopā. Dienvidkurzemes novads iedeva autobusu šim izbraukumam.
Kā notiek tā spēles vadīšana, jo protokolā kā galvenais treneris ierakstīts Arnis Ate, bet viņš praktiski visu spēli ir laukumā? Spēlētāju maiņas, norādījumi, arī taimautu tikai vienu spēles laikā paņēmāt... Brīžos, kad biji uz soliņa, arī daudz uzņēmies runāšanu. Kā sadalāt pienākumus šajā aspektā?
Tas ir amatieru sports. Primāri esam atbraukuši labi pavadīt laiku - darīt to, kas mums patīk - uzspēlēt basketbolu. Tas viss notiek pēc sajūtām. Arī darbadienas kā nu kuram, citam ir bijusi smagāka, citam ne tik smaga. Tādēļ katram tā enerģija ir tik, cik ir. Kāds paprasa maiņu pats. Ja ir vairāk spēka, tad spēlē arī vairāk. Tā jau visu uz soliņa paši izrunājam. Protams, brīžiem iet arī augstos toņos, taču tas ir tikai tāds sportiskais niknums.
Varēja no malas redzēt, ka diezgan izbaudi spēli. Brīžos, kad dīdžejs ko foršāku uzlika, pakustināji plecus līdzi, padziedāji. Pēc kārtīgi nocīnītas epizodes zem groza, parādīji bicīšus. Esi tomēr samērā garu profesionālo karjeru aizvadījis un pietiekami daudz ko redzējis, kā pats baudi amatieru basketbolu?
Tas ir pats primārais. Tikai tādēļ te arī braucu. Pārstāvu "Nīcas" komandu, lai izbaudītu to pasākumu kopā ar čaļiem, ar kuriem kādreiz kopā sporta skolā ir spēlēts. Šis pat nav vairs hobija līmenī, bet tīri ar draugiem labi pavadīts vakars. Nevis sēdēt pie TV ar aliņu rokā, bet paskriet un izbaudīt sportu.
"Nīcas" komandai šis turnīrs ir vienkārši nedaudz lielāks izaicinājums par Liepājas pilsētas čempionātu? Vai arī šajā Reģionālajā līgā ir sportiskais mērķis cīnīties par tikšanu augstāk Latvijas čempionāta turnīru piramīdā?
Mums tie mērķi ir visaugstākie arī šajā līgā. Atkal - tas ir amatieru sports. Ir visdažādākās apstākļu sakritības. Puskomanda mums nav no Liepājas, tie ir Rīgā dzīvojoši un strādājoši cilvēki. Sanāk tā, ka ar pāris spēlētājiem pirmo reizi šosezon spēlēju kopā. Tā ir sakritība. Ir spēles, kur viņi tiek, es netieku, un otrādi. Mums ir mērķi, kurus vēlamies sasniegt, bet primārais ir kopā pavadītā laika izbaudīšana sportojot.
Man kā vidzemniekam Liepāja ir tālu, tādēļ varbūt vari izskaidrot, kā notiek spēlētāju sadalīšana Liepājas apkārtnes komandās? Lielais klubs un jauniešu komanda Nacionālajā līgā - tur viss skaidrs. Kā "Nīca" un "Grobiņa", kuru Kristaps Miginieks uzveda augstāk, sadala tos spēlētājus, kas kādreiz jauniešos vai dažs arī profesionāļos ir spēlējuši?
Es neteiktu, ka baigi kaut ko sadala. Cik zinu, gandrīz visiem no mūsu komandas arī ir piedāvāts spēlēt pie "Grobiņas". Tas ir vienkārši no tā, kādas kuram ir ambīcijas. Es esmu pietiekami daudz spēlējis basketbolu, tāpēc atnāku šeit un izbaudu. Vēl varu šajā līmenī, netrenējoties, atnākt un uzskriet. LBL 2. divīzijas līmenī džeki trenējās un kārtīgi kapājās. Vai es esmu tam gatavs - domāju, ka nē. Tā bija mana atbilde - nav vairs laika ieguldīties treniņos. Es pats vairs nejūtos gatavs LBL2 līmenim.
Šis izšķiršanās moments - pats nolēmi atstāt basīti sev prieka pēc, vai arī pienāk mirklis, kad profesionālais basketbols pasaka, ka šobrīd vairs neesi interesants un jāsāk meklēt īsto cilvēku darbu?
Man tas diezgan organiski sanāca. Kaut ko sāku blakus darīt brīdī, kad vēl pats spēlēju. Prom no Liepājas vairs negribēju braukt, jo dzīvē viss bija sakārtots. Basketbola klubam "Liepāja" vairs nebiju interesants, un pie kopsaucēja vairs netikām. Skatoties, kas varētu notikt piecu gadu perspektīvā, vai vieglāk kaut ko jaunu būs sākt 34 gados vai 29 un šajos piecos gados kaut ko jau attīstīt, sapratu, ka labāk sākt jaunu dzīves posmu. Ne brīdi to nenožēloju.
Roberts Krastiņš savā pēdējā sezonā "Liepājas" rindās. Foto: Ģirts Gertsons
Kāda ir pāreja uz šo jauno dzīves posmu? Pirms tam principā visu dzīvi esi ielikts rāmī, kurā treneris tev nosprauž treniņu un spēļu grafiku, pēc kura dzīvo. Cik ilgs ir adaptācijas posms, lai atrastu no šīs basketbola dzīves?
Es gribētu teikt, ka man tas prasīja kādu pusgadu. Iet pirmais pusgads, kurā skaties, kā džeki gatavojas sezonai, notiek pirmās spēles un seko līdzi. Tad ir dīvaini, ka neesi tur iesaistīts. Taču ir arī savi plusi. Beidzot vari kopā ar ģimeni svinēt visus svētkus. Daudzas lietas, ko iepriekš nesanāca baudīt, piemēram, slēpošanu, tagad vari darīt. Jūtu, ka ir vairāk plusi nekā mīnusi.
Komandas mājvieta Nīca ir nepilnu tūkstotis iedzīvotāju ciems 22 kilometrus no Liepājas. Cik liela ir skatītāju interese par jūsu komandiņu?
Mēs visi esam liepājnieki vai nīcinieki. Nāk gan mūsu radi un draugi, gan arī vietējie skatītāji. Tomēr jāatzīst, ka top sports Nīcā ir telpu futbols. Skatītāji nāk arī uz mūsu spēlēm, bet futbola komandu intereses ziņā pārspēt šobrīd nevaram.
Šī spēlē pret "Cēsīm" - pirmais puslaiks vēl samērā līdzīgs. Kas pietrūka cīņas otrajā pusē? Kā vari novērtēt šīs astotdaļfināla sērijas pirmo posmiņu?
Pirmkārt, jau savu iespaidu atstāja ceļš. Mums tas bija tāds pirmais patiesi tālais izbraukums no Liepājas. Arī tas, ko stāstīju pirms tam, ka ar diviem pamatsastāva džekiem šogad nebiju kopā spēlējis. Tas savu daļu nesaprašanas iedeva. Pirms spēles bijām sarunājuši to, kā gribam spēlēt. Sākumā tas sanāca, bet vēlāk sākām bumbu pārturēt, un tā vairs nekustējās tā, kā gribējām. Tas ir izskaidrojams ar to, ka neesam nevienu treniņu kopā aizvadījuši. Izskatījās, ka "Cēsu" komanda ir visu gadu kopā bijusi. Ir kaut kādas spēles skices un iespēlētas kombinācijas. Ir kaut kāds brīdis, kad spējam noturēties spēlē, bet pienāk moments, kad organizēts basketbols būs soli priekšā brīvajam basketbolam.
Mūziķis Andris Ērglis "Nīca/BL inženiertīkli" formastērpā pirmssezonas mediju dienā.
Pats svarīgākais jautājums - vai jūs ģērbtuvē kā kaujā sauciena mūziku klausāties sava komandas biedra izpildītos skaņdarbus?
Ja par Andri Ērgli, tad, protams! "Ripoja akmens" mums diezgan bieži ripo ģērbtuvē. Andris pats ir priecīgs par to. Mēs izbaudām laiku kopā ar viņu un arī viņa dziesmas. Viņa dziesmas mums skan gan ģērbtuvē, gan autobusā.
Amatieru basīša burvība... Reģionālās līgas "play-off" turnīra spēlē Cēsīs "Nīcas" rindās laukumā devās Andris Ērglis!
— Emīls Ozerinskis ♻️ (@Emils_Ozers) February 21, 2024
Protokolā pusotras minūtes laikā izdevās atzīmēties ar noteikumu pārkāpumu.
🏀🦅#RipojaAkmens pic.twitter.com/MXTez5BgTt
Astotdaļfinālu sēriju ievads
Reģionālās līgas izslēgšanas spēļu turnīrs sākās ar spēli Madonā, kur pamatturnīrā tikai uzvaras guvušie madonieši ar 82:55 deva vērtīgu pieredzi jaunajiem kandavniekiem. "Madonas" līderis Mikus Sokolovs guva 19 punktus, izcīnīja desmit atlēkušās bumbas un apgādāja kolēģus ar septiņām rezultatīvām piespēlēm.
Trešdien ar otro numuru izsētā "Mārupe" uzveica laimīgo grupu sestās vietas ieguvēju vienību "Bukus/Juniors" - 79:55. Rezultatīvākie mārupiešu rindās bija Toms Ailis un Roberts Ciganskis ar attiecīgi 15 un 14 punktiem.
Aleksandra Ganža 17 gūtie punkti palīdzēja jelgavniekiem ar 76:69 uzveikt "Ādažus/Carnikavu". "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes" komanda tādējādi veikusi pirmo soli pretī ceturtdaļfināla sasniegšanai.
Saspringta cīņa izvērtās starp aizpērnā gada Reģionālās līgas finālisti "Jaunpili" un "Agušdaugavas novadu". Jaunpilnieki guva uzvaru ar minimālu pārsvaru 86:85, noturot savu grozu neieņemtu pēdējā pusotrā minūtē. "Jaunpils" labā 19 punktus guva Arnis Jēkabsons, bet 15 pievienoja Mareks Doroškevics.
Reiņa Rudzīša 28 gūtie punkti palīdzēja "Cēsis/CSS" vienībai ar 87:73 pārvarēt "Nīcas" pretestību. Ar 13 punktiem cēsnieku panākuma kaldināšanā pievienojās Niks Līnis, Raitis Freibergs un Vadims Vačila. "Nīcas" rindās ar 22 punktiem atbildēja Arnis Ate, bet šī raksta galvenais varonis Roberts Krastiņš pievienoja astoņus punktus un pameta spēli ar piecām personīgajām piezīmēm pēc Rudzīša viltīgās abpusējās piezīmes.
Reģionālās līgas astotdaļfināla pāri
Play-off pāri | 1. sp. | 2. sp. | 3. sp.* | Sērijā |
---|---|---|---|---|
Madona - Kandavas BJSS | 82:52 | 26.02. | 01.03.* | 1-0 |
Mārupe - Buki/Juniors | 79:55 | 28.02. | 01.03.* | 1-0 |
LBTU - Ādaži/Carnikava | 76:69 | 28.02. | 01.03.* | 1-0 |
East-Ball - Jēkabpils/Sedumi | 22.02. | 27.02. | 29.02.* | |
Daugavpils - Rūjiena | 23.02. | 26.02. | 01.03.* | |
Roja - Aizkraukles nov. | 24.02. | 01.03. | 03.03.* | |
Jaunpils - Augšdaugavas nov. | 86:85 | 24.02. | 01.03.* | 1-0 |
Cēsis/CSS - Nīca/BLi | 87:73 | 23.02. | 01.03.* | 1-0 |
Lasi vēl...
# Sokolovs: "Audzēkņi skatās uz treneri laukumā, arī viņi grib tās emocijas"
# Divas basketbola komandas Cēsīs? Kādēļ? Skaidrojumu dod Reinis Rudzītis