Krišs Helmanis: "Vācijā būtu vietējais, ja Latvija ātrāk iestātos Eiropas Savienībā"

Jaunie spēlētāji laukumā paliek arī pēc treniņa, lai piešautu Rīgas arēnas grozus. Otrajā pusē metienu pieslīpē Rihards Lomažs. Laiks tuvojas pusastoņiem vakarā un Krišs Helmanis nodarbību pabeidz viens no pēdējiem. Pieklājīgs, piezemēts – garais spēlētājs ir patīkams sarunu biedrs.

Krišs vēl kadeta vecumā pievienojās Badalonas “Joventut” jauniešu sistēmai. Sākumā uzspēlējis junioru turnīros, viņš paspēja nedaudz apburzīties arī lielajā komandā un izgāja laukumā trīs Eirokausa spēlēs, bet 2022. gada vasarā parakstīja divu gadu līgumu ar Tībingenes klubu.

“Vasaras vidū, pirms Eiropas U20 čempionāta, sazvanījos ar treneri Danielu “Deniju” Jansonu. Viņš interesējās par mani un pastāstīja par tābrīža situāciju: klubs ir izcīnījis tiesības spēlēt Bundeslīgā, bet finanšu apsvērumu dēļ nolemts vēl gadu spēlēt Vācijas otrajā spēcīgākajā līgā.”

Somu speciālists divus gadus pēc kārtas tika atzīts par “Pro A” līgas labāko treneri un 2023. gada rudenī ar “lielajiem kaķiem” debitēja Vācijas virslīgā. “Trenerim bija trīs gadu plāns – ja šajā laikā “Tigers” spētu iekļūt Bundeslīgā, klubs iegādātos licenci. Plāns nostrādāja – tas notika mana līguma pirmajā gadā.”

Pirmajā sezonā Helmanis izcīnīja 32 uzvaras 43 spēlēs, tai skaitā pamatturnīrā nopelnīja bilanci 26-8. Jaunais latvietis vidēji 18,7 minūtēs guva 6,4 punktus un izcīnīja 4,3 atlēkušās bumbas, kā arī realizēja 57,3% metienu no spēles.

“Četru gadu laikā biju pieradis pie spāņu basketbola. Vācijā basketbols ir citādāks. Gads “Pro A” līgā nāca par labu – vēl nebiju pietiekami nobriedis. Vajadzēja norūdīties un pierast. Otrajā līgā ir mazāk talantu, bet fiziski spēcīgi un ātri spēlētāji, kuri labi spēlē viens pret vienu.”

Krišs joprojām ir jaunākais spēlētājs komandā, bet viņa spēles laiks Bundeslīgā pat pieaudzis. Divdesmit vienu gadu vecais spēlētājs devies laukumā 14 spēlēs, vidēji 21,1 minūtē atzīmējoties ar 5,1 punktu un 4,4 izcīnītām bumbām zem groziem.

“Klubs pirms pāris nedēļām parakstīja jaunu spēlētāju – piecinieku. Tagad garo ir tik daudz, ka dažreiz spēlēju kā ceturtais numurs. Vairāk izmantojam sistēmu, nekā konkrētu lomu sadalījumu. Visi gaida, ka ziedosi sevi sistēmai – neviens nav pārāks par citiem, dalāmies ar bumbu. Kad sanāk iemest, iemetu.”

Bundeslīgā, līdzīgi kā ACB līgā, nav ārzemju spēlētāju limita. Tībingenē spēlē 11 ārzemnieki, tai skaitā vienam horvātam un diviem austriešiem ir Vācijas pases. Vēl pieteikumā ir trīs amerikāņi, latvietis, soms, grieķis, nigērietis, kā arī saspēles vadītājs ar Panamas un Puertoriko pilsonībām.

“Vide ir ļoti konkurētspējīga – katram spēlētājam treniņos jāpierāda sava vieta. Gala lēmums ir trenera ziņā. Arī man nācies izlaist pāris spēles – tāds ir basketbols. Starp garajiem pirmais ir Mateo Šeričs, kuram izdevusies diezgan laba sezona. Ļoti rezultatīvs spēlētājs, progresējis aizsardzībā. Viņš vairāk spēlē kā ceturtais numurs un manu pozīciju neietekmē.”

Krišs pirms dažiem gadiem Spānijā ieguva vietējā spēlētāja statusu un vietējās sacensībās nespēlēja kā ārzemnieks. Ņemot vērā, ka bērnībā viņš pirmos četrus gadus dzīvoja starp Oderu un Reinu, līdzīgs plāns bija arī Vācijā.

“Ļoti daudz interesējāmies par iespēju Vācijā iegūt vietējā spēlētāja statusu. Sanāca tā, ka piedzimu divus gadus pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (tas notika 2004. gada 1. maijā – Sportacentrs.com), tādēļ iecere nepiepildījās.”

Lielais ārzemju spēlētāju un treneru skaits, kā arī izaugsmes plāni padara Bundeslīgu par starptautiska mēroga līgu. Darbs notiek angliski, taču arī vietējās valodas zināšanas vienmēr noder. “Mana vācu valoda progresē – varu saprast, par ko runā komandas biedri, ja vien tas nav par specifiskām tēmām. Basketbolā saprotu visu.”

Atgriešanās sezonā “tīģeriem” pagaidām izdevies izcīnīt piecas uzvaras 21 spēlē. “Nevienam nav noslēpums, ka mums ir viens no mazākajiem, ja ne mazākais budžets līgā. Pati iespēja spēlēt Bundeslīgā ir īpaša – daudzi spēlētāji to negaidīja. Cīnāmies, lai noturētos. Teorētiski arī izslēgšanas spēles nav neaizsniedzamas, taču galvenais ir saglabāt vietu.”

Uvis Helmanis piecas sezonas nospēlēja Bundeslīgā, 2005. gadā “Bamberg” rindās kļūstot par Vācijas čempionu. “Mani atpazīst pēc uzvārda. Katrā izbraukuma spēlē satieku vismaz vienu cilvēku, kurš nāk klāt un saka: “Es pazinu tavu tēti”. Tā bieži notika jau otrajā līgā. Bambergā vēl nav nācies pabūt – tur paredzēta pirmā spēle pēc pārtraukuma.”

Līdzīgi kā jebkuram valstsvienības spēlētājam, arī Krišam izveidojies personīgs kontakts ar 2023. gada Pasaules kausa labāko treneri. “Ar treneri Banki runāju pirms divām nedēļām. Treneris interesējās par manu veselības stāvokli. Pirms vairāk nekā mēneša savainoju plecu un pāris spēles bija jāpasēž malā.”

Izmantotie resursi:
Krišs Helmanis: “Tēti 100% varu saukt par savu pirmo treneri”