Facebook
GoogleVecvagars: "Mana sirdsapziņa ir tīra, tādēļ apkārtējo runas mani nesatrauc"
@JanisFreimanis2
2019-11-01 10:14
Bijušais Latvijas vīriešu basketbola izlases galvenais treneris Arnis Vecvagars intervijā Sportacentrs.com izteicās, ka viņa sirdsapziņa esot tīra - viņš sagatavojis konceptu, bet LBS valde viņu apstiprinājusi amatā. Darbu ar valstsvienību viņš paveicis godprātīgi un katru savu lēmumu ir gatavs profesionāli pamatot.
"Neesmu īpaši iedziļinājies, varbūt kaut kur ir bijusi objektīva un profesionāla analīze par konkrētām situācijām un pārmetumiem, bet es neesmu to pamanījis. Es pat ļoti gribētu, lai man uzdod neērtos jautājumus un nekas nepaliek neizrunāts. Labprāt uz tiem atbildēšu un pamatošu. Man nekas nav slēpjams. Pirmkārt, jau sen dzīvē esmu sapratis un pieturos pie tā, ka nevienam nemeloju. Otrkārt, vienmēr esmu teicis un tā cenšos audzināt arī savus bērnus - ir pilnīgi vienalga, ko par jums domā vai saka kāds cilvēks, jo svarīgākais, ar ko tev pašam ir jāsadzīvo, ir tava sirdsapziņa. Ja tava sirdsapziņa ir tīra, tad apkārtējo runas, kas nav balstītas uz faktiem, mani nesatrauc. Dzīvo un rīkojies tā, lai vari skatīties cilvēkiem acīs. Man ar to nav problēmu," uzsver Vecvagars.
Ja būtu iespēja mainīt vienu pieņemto lēmumu, tad, raugoties no šodienas skatu punkta, tas, visticamāk, attiektos uz pēdējo spēli Podgoricā, kur Vecvagars iesaistītu spēlē arī Aigaru Šķēli, kurš visu maču palika uz soliņa. "Tādā veidā tiktu dota atpūta arī Jānim Strēlniekam. Iespējams, mēģinātu vairāk atrast Dairi Bertānu, izmantot vēl kādu spēlētāju. Tās ir sīkas nianses un pārdomas jau pēc notikuša fakta. Vai tas būtu palīdzējis vai gluži otrādi - to mēs nekad neuzzināsim. Jāsaprot, ka spēlētāju maiņas mača laikā ļoti bieži notiek intuitīvi. Kaut kādas lietas, pirmos soļus vari izplānot, bet pēc tam jau reaģē uz spēles ritējumu un konkrētām situācijām. Matemātika diemžēl nedarbojas."
Runājot par lēmumu piekrist vadīt Latvijas valstsvienību, Vecvagars norāda, ka to nenožēlo. "Tas būtu diezgan muļķīgi. Vairāk ir žēl par tiem dubļiem, ko saņēmu ne tik daudz es, cik mani ģimenes locekļi un draugi, kuri pēc tam man zvanīja un mierināja. Taču es uz to neiespringu. Man pašam ir savs viedoklis par katru dubļu lējēju un skaidrojums, kāpēc tas tika darīts. Tie vienkārši ir cilvēki, kuriem to kaut kādu iemeslu dēļ vajag darīt. Tāpēc vairāk ir žēl bērnus, kuri dzirdējuši daudz negāciju un tā dēļ nolējuši ne vienu vien asaru. Sevis man nav žēl," norāda treneris.
Vai Vecvagars bijis gatavs darbam ar Latvijas izlasi? Viņš pats skaidro, ka tas vienmēr ir filozofisks jautājums. "Ko nozīmē būt gatavam? Es neuzskatu, ka man traucēja lielākas pieredzes trūkums. Dzīve piespēlēja situāciju, bet es šo izaicinājumu pieņēmu. Nevienā mirklī spēļu laikā vai ārpus tām es nejutos apjucis vai nesagatavojies. Basketbolā tomēr esmu jau 35 gadus, esmu gana daudz redzējis. Protams, vienmēr varēs runāt par to, ka kāds būtu bijis pieredzējušāks vai piemērotāks. Bet nebija jau nekādas aizkulišu cīņas, kā daudzi varbūt iedomājas. Man pajautāja, vai esmu gatavs uzrakstīt savu konceptu un valdes sēdē to prezentēt? Tāds bija piedāvājums, uz kuru es atbildēju apstiprinoši. Tas, ka valde nolēma - OK, tu būsi treneris, tā savā ziņā ir viņu atbildība. Es nerāvos uz šo amatu, necentos kādu pierunāt par mani balsot. Tāpēc absolūti nejūtos vainīgs. Ja viņus mans koncepts apmierināja, tātad tajā tika saskatīts kaut kas tāds, kas var dot vajadzīgo rezultātu."
"Kādu dienu apdomājos, bet tobrīd bija diezgan liela steiga. Tikko bija beidzies Eiropas čempionāta finālturnīrs un jau novembrī sākās Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrs. Nebija tā, ka varētu domāt nedēļu vai mēnesi. Sagatavoju savu konceptu un jau pēc pāris dienām devos uz valdes sēdi," piebilst Vecvagars.
P.S. Tuvākajās dienās Sportacentrs.com varēsiet lasīt pilnu interviju ar bijušo Latvijas vīriešu basketbola izlases galveno treneri Arni Vecvagaru.
+1 [+] [-]
-4 [+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
1. kvalifikācijas grupu turnīrs:
>pirmā spēle Turcijā - turki uzvar būdami favorīti;
>abas spēles pret zviedriem var apvienot vienā, mūsējie labāki gan pēc sastāva, gan arī uz tablo;
>Rīgā pret Ukrainu - ukraiņi uzvar būdami labāki arī pēc sastāva;
>veiksmīga spēle Rīgā pret turciju - objektīvi mazliet stiprākus turkus izdodas uzvarēt (lai arī ar tiesnešu piepalīdzēšanu);
>Ukrainā mūsējie ar labu sastāvu un arī uzvar.
2. kvalifikācijas grupu turnīrs:
>spēle Rīgā pret sloveniju 50/50 spēle kurā mūsējie tomēr ir veiksmīgi;
>laba spēle Spānijā, kur mūsējiem izdodas spāņus ievilkt galotnē, esot pastarīšiem uz papīra;
>Rīgā pret Melnkalni, pretinieks labāks, gan pēc sastāva, gan pēc rezultāta;
>pret Slovēniju izbraukumā, kur abas komandas vājos sastāvos, tomēr mūsējie izrādās veiksmīgāki;
>pret Spāniju Rīgā, var teikt, ka abas komandas eksperimentālos sastāvos, tikai starpiba tā, ka vairums spāņu spēlētāji ar regulāru praksi ACB;
>nu un, liktenīgā spēle Melnkalnē, kur mūsu ar mazliet labāku rosteri, mazliet arī uzvar, tikai ar to ir par maz.
Par to Melnkalnes spēli var spriedelēt daudz, bet ja spēlētājs, uz kuru pamatoti tiek liktas cerības, met ar 0% precizitāti, tad trenerim tur grūti ko pārmest, lielāka brēka būtu, ja zaudētu, laižot laukumā rezervistus bez pieredzes, labāko EL snaiperi turot uz sola.
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]