Viedoklis: Ko iespēja spēlētāji?
Eiropas čempionāta atlases cikls nule kā noslēdzies, un Latvijai tajā trīs uzvaras astoņos mačos. Iespēja cīnīties papildus atlasē pēc gada būtu īpaši noderīga šim izlases modelim, bet, kamēr FIBA par to lemj, atskatāmies uz spēlētāju iespēto šovasar. "Esi vienmēr pozitīvs," dzied Jānis Stībelis, un arī man šoreiz vairāk sanāca par labajām lietām.
Jānis Strēlnieks
Bija šī atlases cikla stabils pirmais numurs. Ņemot vērā spēlētāja vecumu un faktu, ka šis bija debijas gads pat izlases kandidāta lomā, Strēlnieka sniegums noteikti liek izspraukties saules stariņam pie Latvijas vīru basketbola mākoņainajām debesīm. Pierādīja, ka arī pret Eiropas labākā līmeņa pretiniekiem var pielietot savas kvalitātes uzbrukumā – caurgājiens, piespēle, uzņemšanās pēdējās sekundēs. Būs vēl labāks, kad nostabilizēs metienu no distances. Otrais labākais piespēlētājs visā turnīrā (4,9) jau 20 gadu vecumā – tas parāda potenciālu. Lai to veiksmīgi izmantotu, būtu vērtīgi sākt gūt pieredzi ārzemēs.
Rinalds Sirsniņš
Pārbaudes spēlēs nereti Sirsniņu un Strēlnieku sūtīja laukumā vienlaikus, taču oficiālo turnīru sāka kā otrais saspēlnieks. Ja skatāmies pēc statistikas, noteikti varēja nospēlēt labāk, bet tai pašā laikā, piemēram, spēlē pret itāliešiem Rīgā, iesaistījās ļoti labi, nomierināja un piebremzēja komandu, kas tas bija vajadzīgs. Šoreiz neparādīja savas snaipera dotības (3p. 1/8) un turnīra otro daļu izjauca kājas savainojums, kas liedza ne tikai spēlēt, bet brīžiem arī trenēties. Jaunajā sezonā noteikti vajadzētu spēlēt labākā čempionātā nekā tikai LBL (apvienojumā ar vismaz BBL jau būtu labāk).
Edgars Jeromanovs
Turnīru sāka kā trešais saspēles vadītājs, pret Itāliju Rīgā nemaz negāja laukumā, bet pamazām ar katru spēli loma komandā pieauga. Komandai paliekot bez Sirsniņa, uzreiz bija gatavs izmantot iespēju. Kā sanāca? Citreiz labāk, citreiz – ne tik labi. Darīja visu pēc labākās sirdsapziņas, nemēģināja vilkt vezumu uz savu pusi, spēlējot komandas interesēs kā tas pirmajam numuram jādara. Varbūt gan kādu reizi prasījās paša iniciatīva uzbrukumā, lai gan varbūt arī ne. Cerams, izdosies aizvadīt pirmo pilno sezonu ārpus Latvijas.
Dairis Bertāns
Teikšu godīgi – pirms turnīra sākuma nebiju pārliecināts par Daira vietu sastāvā, jo pārbaudes spēlēs redzētais nepārliecināja. Pirmajā spēlē treneris Bagatskis piemānīja ne tikai nākamo pretinieku, bet arī mani, izlaižot Bertānu laukumā tikai pēdējā ceturtdaļā, kad jau viss bija skaidrs. Pret itāliešiem jau gāja pamatā un aizvadīja labu maču. Priecē, ka turpina progresēt aizsardzībā – vienas sezonas laikā to izdevies krietni uzlabot, bet iespējas ir vēl. Joprojām trūkst jauniešu līmenī novērotā virzība un mērķtiecība uz grozu. Zinu, ka Dairis var uzbrukumā spēlēt labāk.
Ingus Bankevics
Bagatska spēlētājs – tā saka ne viens vien basketbola zinātājs. Ja pirms oficiālajām spēlēm šis vārdu savienojums tikai kārtējo reizi apliecināja savu spēku, tad pašā turnīrā sniegums kā pa viļņiem. Bankevics tomēr ir spēlētājs, kuram patīk būt līderim, daudz mest pa grozu, patīk, ka uz viņu spēlē, bet šeit tas tik izteikti netika darīts. Ja spēle neiet pēc viņa prāta, sejas vaibstos skaidri redzama neapmierinātība. Pret somiem vislabāk aprada ar blakus apstākļiem, savāca 37 efektivitātes punktus un aizvadīja labāko maču starptautiskajā arēnā (26p+8ab+4rp+2pb). Pret Itāliju eleganti izkārtoja piekto piezīmi Barnjani Rīgas spēlē. Tāpat kā VEFā, arī "Ventspilī" būs jāizcīna sava vieta zem saules, jo pašreizējā komandas komplektācija rāda, ka Kurzemes superklubā netrūks metēju.
Mareks Jurevičus
Pirms atlases cikla sacīja, ka nav gatavs sēdēt rezervē un arī nesēdēja, taču par līderi arī nevar nosaukt. Savu darbiņu padarīja labi. Būtu trāpījis Melnkalnei pēdējo trejaci, būtu arī kāda īpaši spilgta epizode. Tikai pret izraēliešiem izbraukumā nospēlēja mazāk nekā desmit minūtes, pārējās – vismaz 15. Noteikti trīspunktniekus var mest labāk. Vēl viena sezona "Ventspilī" būtu noderīga, bet... skatīsimies, kur beigu beigās spēlēs šosezon.
Rihards Kuksiks
Sagatavošanās posma sākumā nebija labākajā fiziskajā kondīcijā (sezona bija salīdzinoši ātri beigusies), taču līdz turnīra sākumam paspēja atgūties un parādīja, kāpēc par viņu sajūsminās arī aiz okeāna. Izcils snaiperis (jau paspēts gāzt izlases rekordus tālmetienos), taču tas nav viss, ko var piedāvāt – varbūt nav ātrākais spēlētājs laukumā, bet dribla un garāmgājiena tehnika, kā arī fiziskai spēks ļauj izkārtot labas pozīcijas metienam gan sev, gan kolēģim. Nesavtīgs. Līdzjutējiem kļuva par šīs izlases mīļāko spēlētāju. Arī tiem, kas pirms diviem gadiem U20 čempionātā kritizēja, tagad kļuvis interesants. Laba sezona pašam un komandai var pavērt lielas durvis nopietnā tirgū.
Ernests Kalve
Liels prieks par Ernesta sniegumu pēdējā spēlē. Lielā mērā pateicoties tieši šim Gunta Endzela audzēknim, neļāvāmies somiem salauzt maču īsi pirms tā beigām. Ernijam jāsajūt trenera uzticība, un tad spēle aiziet no rokas. Sākotnēji esot tālam rezervistam, laika gaitā Bagatskis deva arvien vairāk iespējas, un tās tika izmantotas. Būtībā tika izmantots tikai kā ceturtās pozīcijas spēlētājs, lai gan pats daudz laika pavadīja perimetrā. Tomēr, lai labi spēlētu trešā numura pozīcijā, nenāktu par ļaunu pielikt ātrumā. To arī novēlu jaunajā sezonā!
Rolands Freimanis
Vienīgais no pagājušā gada "dream team" pārsvarā mačos iesaistījās no rezervistu soliņa, ienesot dzīvīgumu. Labi pastrādājis pie fiziskās bāzes, taču joprojām izpaužas pieredzes trūkums labā līmenī. Priekš savas pozīcijas spēlētāja ir labs caurgājiens, bet pagaidām izmanto pamaz. Bieži sasteidz pašu noslēguma fāzi – metienu. No tālās līnijas var mest labāk un tad, kad to darīs, būs vēl lielāks palīgs. Par bumbām cīnās ar lielu atdevi gan pie sava, gan pretinieku groza. Sezona Spānijā nāks labumā.
Kaspars Bērziņš
Apņēmība beidzot parādīt nopietnu, saturīgu un atbilstošu spēli jau pašā sagatavošanās cikla sākumā nesa augļus. Šajā turnīrā redzējām to Bērziņu, kādu gribam redzēt vienmēr. Tikai pret Itāliju Rīgā nospēlēja zem savu spēju robežas, pārējos mačos parādīja, ka nekas vēl nav zaudēts un joprojām ir, pie kā strādāt. Īsti laikā līgums ar VEF, kas nozīmē sezona Kurtinaiša uzraudzībā, un tas savukārt nozīmē, ka rezultātam jābūt. Kas zina, varbūt pēc gada (joprojām cerot uz papildu kvalifikācijas turnīru!) mēs ieraudzīsim Bērziņu ne tikai mūžīgā jaunā talanta, bet patiešām labā kvalitātē.
Ronalds Zaķis
Pamanījāt, ka Zaķis kļuva par trešo rezultatīvāko komandas spēlētāju? Savu milzu spēku kontrolē labāk nekā pirms pāris sezonām, kļuvis nosvērtāks, mierīgāks. Varētu vēlēties lielāku devumu cīņā par bumbām. Fiziskās īpašības noteikti ļautu kļūt arī par labu metienu bloķētāju, lai gan ar šo spēles elementu Zaķis nekad nav īpaši izcēlies. Noderētu sezona augstākā līmenī nekā spēj piedāvāt "Ventspils", taču tas nenotiks.
Raitis Grafs
Šī valstsvienības modeļa pieredzējušākais vīrs, gribējās redzēt laukumā biežāk, bet trijos no pieciem mačiem savācis piecas piezīmes. Kad vajag sodu, tad arī uzsit. Pēc statistikas rādītājiem skatoties, diezgan viduvējs turnīrs un atlēkušo bumbu ailītē skaitlim 1,8 nemaz negribas ticēt. Tomēr punktu izteiksmē un pieredzes dalīšanā saviem jaunajiem partneriem neatsverama vērtība.
Andrejs Šeļakovs
Iesaistījās ciklā mačā pret Somiju Rīgā, kad treneris Bagatskis deva atpūtu Kalvem. Lai arī no malas raugoties, debija (uzreiz pamatpieciniekā) izlasē neiznāca laba (trīs piezīmes trīs minūtēs), treneris pēc mača uzslavēja Andreju. Tie nebija tikai vārdi, jo dobelnieks turpināja dalību izlasē arī visos atlikušajos piecos mačos. Joprojām problēmas sagādā piezīmes, bet no otras puses – ja sit, tad tā, lai neiemet. Cita lieta ar piezīmēm, kas fiksētas pēc neapzinātas rīcības. Zvaigžņu stunda sākās Rīgā pret Izraēlu un turpinājās Somijā, kad tieši izšķirošajos mirkļos nospēlēja līdera cienīgi. Lai gan esot vienojies ar VEF par palikšanu, spēlēšanā Liepājā pie trenera Galvanovska varētu būt labākais risinājums turpmākajā attīstībā. Stabila vieta rotācijā (un ne tikai LBL) dotu vairāk, nekā mētāšanās no lielās komandas uz junioriem, jo nav jau vairs nekāds jaunais. Īstais laiks sākt spēlēt.
Jānis Kaufmanis aizvadīja tikai vienu spēli (10 minūtes), īpaši ne ar ko neizceļoties.
Šķiet ,ka otrās brīvvalsts laikā mums tik švaka valstsvienība basītī vēl nav bijusi ,lai gan no otras puses -pēc pagajušā gada tusētāju uzdzīves ,citu speletaju ,ko ieklaut sastāvā ,laikam nemaz nebija ...
Tikai no basketa spečuka prasījās plašāk – īpaši novērtēt darbību aizsardzībā, varējumu uzbrukumā jau visi redz statistikā.
Man ,ja godiigi, šī izlase patika mačā ar itāļiem Rīgā ,tomēr runājot par perspektivu ,labu nakotni redzu tikai 4-5 speletajiem .
SORRY ,bet valstsvieniba nav komanda ,kur var eksperimentet ar puiseliem un pienapuikām !
Tomeŗ ,sorry ,es gribu ,lai baskets pie mums kaut maz cik kādā limenī butu jau šobrīd ,bet nevis gaidiit kaut kadu mistisku nakotni -ta nakotnes gaidišana ,tici man ir ,acu aizmālēšana
Skumigi ,ka tik švaka izlase šogad...
Bet nu paldies par čaļiem par to, ka bija izlasē un cīnījās!
Neanilizējot katru spēlētāju atsevišķi, man bija manāms vairāk "trennera rokraksts" un uzstādījumi, protams ne viss izdevās, individuālas spēles bija maz, varu teikt ka komanda spēle labāka tieši kā komanda nekā spēlētāji individuāli.
Gandrīz katrā spēlē bija citi punktu līderi, kas liecina par sastāva sabalansētību.Man likās ka spēlētāji nospēlēja adekvāti savām spējām.
Spēlēt varam ar visiem, bet nu katram spēlētājiem ir jāpieliek savā meistarībā par vismaz 20 procentiem katrā elementā, tad nākotnē varam cīnīties par uzvarām. Ir laiks progresēt!
interesantākais ir tas, ka pie tuswtājiem "pieskaitās" KJ un JB, jo viņi taču atteicās un nebija pieejami
KJ Bagijs vel pirms kandidatu izvertešanas norakstija kaa nederigu vinja izlasei.
JB - ari ir tiesibas uz gjimenes dzivi + ja vins buut atbraucis - J.Strelnieks nespideeetu...... bet mozh buutu par kaadaam 2 uzvaraam vairak.. tas gan!