Trajkovičs: "Daudz kas vēl neapmierina"

- Vai esat apmierināts ar to, ko ieraudzījāt no savas komandas šajās divās spēlēs?
- Galvenais, ko vēlējos redzēt - kā spēlētāji ir pieņēmuši manu basketbola filozofiju. To, ko bijām trenējuši visas iepriekšējās 15 dienas. Prasīju spēli uz groza apakšu, lai palīdzētu progresēt tiem spēlētājiem, ar kuriem gribu rēķināties pirmās izlases sakarā, jo zināms, ka garo spēlētāju Latvijas izlasei ļoti pietrūkst. Uzskatu, ka uzdevums tika pilnībā izpildīts, jo komanda patiešām spēlēja uz garajiem, un, kā rāda arī statistika, Kaspars Bērziņš nodemonstrēja ievērojamus uzlabojums savā spēlē. Šajās spēlēs neveltīju nekādu uzmanību rezultātam. Centos veikt daudz maiņu, dot iespēju visiem spēlētājiem, un daži no viņiem parādīja, ka pēdējo divu nedēļu laikā uzlabojuši savu spēli. Tomēr kopumā bija daudz lietu, kas neapmierina. Varbūt atsevišķās ceturtdaļās komanda parādīja to, ko bijām gatavojuši treniņos - rotācijas, palīdzības aizsardzībā. Taču kopumā izpildījums varēja būt labāks. It kā jau spēlētāji centās īstenot to, ko bijām runājuši, taču daži noteikti neizmantoja iespēju, kas viņiem bija - nenoliegšu, ka bija arī tādi. Kaut gan atkārtošu - savu mērķi izpildījām, un priekš pirmās reizes esmu gandarīts, kā tika izpildīti norādījumi. Tā bija laba pieredze gan viņiem, gan man pašam.

- Jau pieminējāt Bērziņu, kurš izcēlās abās spēlēs. Vai var teikt, ka esat atradis veidu, kā strādāt ar šo spēlētāju, un viņš tuvojas pirmajai izlasei?
- Par Bērziņu esmu patiešām gandarīts. Viņš izmanīja savu attieksmi - sāka ierasties jau pusstundu pirms treniņiem, daudz darbojāmies individuāli. Viņš smagi trenējas un katrā epizodē vēlas būt labākais. Un visiem bija redzami uzlabojumi, kas parādījās šajās spēlēs, īpaši otrajā. Viņš spēlēja tiešā groza tuvumā, un nodemonstrēja daudzas epizodes, kā jāsaņem bumba un kā jāspēlē kontakta cīņās. Septiņas, astoņas pret viņu nopelnītās piezīmes arī ir rādītājs. Zināms, ka viņš var būt bīstams arī perimetra spēlē, taču šajās spēlēs nelūdzu viņam mest trīspunktniekus, kā viņam varbūt patīk un viņš ir pieradis. Arī aizsardzībā Kaspars nospēlēja pārliecinoši, un tas mani iedrošina, ka šeit būs viens labs spēlētājs vairāk. Šajā pozīcijā spēlēja arī Cipruss, un bija diezgan labs, taču bija redzams, ka viņa fiziskā sagatavotība vēl nav vajadzīgajā līmenī. Tam vēl ir laiks. Tas pats ar saspēles vadītājiem, kas šajās divās spēlēs neko neparādīja nozīmīgu un nepārliecināja mani par savu atbildtību pirmās izlases prasībām, taču - vēl ir laiks. Pēdējo septiņu dienu laikā vairāk mēģināsim spēlēt pieci pret pieci, un es sagaidu, ka viņi man parādīs ko vairāk, nekā parādīja tagad. Pagaidām man nebija iespējas sagatavot kādus uzbrukumu risinājumus, kas būtu vērsti un šīs pozīcijas spēlētājiem - pamats bija spēle uz groza apakšu, un ārējiem spēlētājiem objektīvi bija maz iespēju parādīt savas snaipera īpašības. Atlikušajās septiņās dienās es forsēšu ārējās līnijas spēli, lai novērtētu šo spēlētāju spējas izmantot sadarbības, realizēt brīvos metienus, apspēlēt viens pret vienu utt.

- Vai ir spēlētāji, kas jūs jau pārliecinājuši, ka nopelnīts uzaicinājums uz pirmo izlasi?
- Neviens vēl nav pirmajā izlasē - tieši tāpat, kā nevienam šādas izredzes nav zudušas. Jau pieminēju Kasparu [Bērziņu], taču piemirsu izcelt arī [Ronaldu] Zaķi - viņš parādīja, ka var būt ļoti interesants aizsardzībā, cīņā par bumbām. Viņam joprojām nepieciešams ievērojami uzlabot savu spēli un metienu tālāk no groza, taču groza tuvumā viņa kustības un spēle ir ļoti interesanta. Ļoti noderīgs aizsardzībā - savu atlētisko īpašibu dēļ viņš spēj nospēlēt ļoti agresīvi un lietderīgi. Diemžēl, otrajā mačā viņš guva nelielu savainojumu un mēs nevarējām viņu izmantot vairāk, taču pēc tā, ko viņš parādīja pirmajā mačā - viņš varētu būt ļoti, ļoti noderīgs.

- Šie ir divi uzvārdi, kurus jau pamazām var pierakstīt pirmajai komandai?
- Nē. Taču šie divi puiši man parādīja, ka varētu būt patiešām noderīgi pirmajai izlasei - to gan nenoliegšu. Citu uzvārdu, kurus es tagad varētu nosaukt, man nav. Attiecībā uz pārējiem spēlētājiem vēl neesmu nonācis pie konkrētākiem secinājumiem.

- Šīs divas nedēļas kopumā - kas bija galvenais, pie kā centāties strādāt?
- Es joprojām cenšos! Joprojām cenšos pilnveidot viņu prasmes un uzlabot tehniku piespēlēs, kāju darbībā. Šajās divās spēlēs pieļāvām daudz kļūdu, un par to biju ļoti vīlies - tieši pie tā tik daudz bijām strādājuši! Kā iespēlēt zem groza, kā atbrīvoties bumbas saņemšanai, kā izmantot aizsegus un darboties aizsardzībā pret pick n`roll - to un daudz kas citu daudz gatavojām, taču rezultāts bija sarūgtinošs. Pirmajā spēlē 20 kļūdu, otrajā gandrīz tikpat - tas ir daudz par daudz. Tiesa, manos treniņos pirms tam pieci pret pieci bijām spēlējuši tikai vienu reizi, un tas noteikti ir iemesls, kādēļ varbūt laukumā pietrūka saskaņas. Taču treniņos tāds nebija mans mērķis. Mērķis bija novērtēt, kā viņi uztver prasības, kā spēj "nolasīt" uzbrukumu un aizsardzību, un tam nav vajadzīga spēle pieci pret pieciem. Vēl viens no pamatuzdevumiem bija uzlabot viņu tehniku - caurgājiens, kā piespēlēt caurgājiena laikā. Šajās spēlēs, kur uzdevums bija spēlēt uz apakšu, tam bija mazāk pielietojuma - centāmies vairāk iesaistīt spēlē piektos numurus, jo mums tie bija ievērojami spēcīgāki, nekā pretiniekam. Vēlējos, lai izmantojam šo priekšrocību, un lai arī spēlētāji mācītos saprast un atpazīt savas komandas spēcīgās puses, un tās izmantot, nevis, teiksim, iesaistītos tālmetienu duelī. Pirmajā mačā bumbu zem groza iespēlējām 21 reizi, otrajā - 17. Vienai komandai tie ir ļoti labi rādītāji.

- Pirmajā treniņā izskatījāties nepatīkami pārsteigts par to, cik bieži spēlētājiem jāskaidro it kā vienkāršas lietas un joprojām lielāko treniņa daļu aizņem skaidrošana, nevis reālie vingrinājumi. Problēma?
- Šajā jomā spēlētāji ir gājuši uz priekšu. Ja kāds ierodas un sāk prasīt pilnīgi jaunas lietas, saprotams, ka pirmajā brīdī tas viņiem ir svešs un nesaprotams. Sākumā trūka vajadzīgās koncentrēšanās un spēlētāji varbūt bija apjukuši, taču pamazām viņi pieņēma gan manu filozofiju, gan saprata, kādēļ jāpilda kurš vingrinājums. Varu teikt, ka šajā jomā situācija jūtami uzlabojusies - spēlētāji sāk labāk "lasīt" aizsardzību, piespēles leņķi. Spēļu laikā piespēles joprojām nebija tik precīzas kā gribētos, taču divu nedēļu laikā nav iespējams panākt visu, ko vēlies. Reāli tādas lietas prasa daudz vairāk laika. Taču kopumā viss iet pareizajā virzienā, un par spēlētāju attieksmi man vispār vairs nav nekādu pretenziju.

- Nekas nav dzirdēts par plānotajām vēl divām trim pārbaudes spēlēm nometnes pēdējā nedēļā. Ieceres izjuka?
- Bija plānots spēlēt ar Lietuvas otro izlasi, taču viņi šīs spēles atcēla - nezinu, kādēļ. Cik man teica, viņu treneris [Ramūns] Butauts neesot vēlējies spēlēt. Viņš esot nikns, jo bija vēlējies spēlēt ar Lietuvas otro izlasi pret Latvijas pirmo izlasi, taču nevarēju to akceptēt viena iemesla dēļ - viņš gribēja spēli 15. jūlijā. Mēs sākam trenēties 18. jūlijā. Ja treniņi sāktos vismaz septiņas dienas pirms lietuviešu iecerētā spēles datuma, mēs par to varētu runāt, bet tagad - Butauts bijis ļoti nikns, un atcēla spēli. Lietuvas puse piedāvāja mums spēlēt ar kādu ASV koledžu komandu, kas šajā laikā viesojas pie viņiem, taču uzzināju, ka šī komanda pārbaudes mačā zaudēja pat Lietuvas U-18 izlasei. Skaidrs, ka tas nav līmenis, kas mūs apmierinātu... Ja Lietuvā atradīsies kāds spēcīgs oponents, brauksim un spēlēsim, taču, ja nē - acīmredzot atliks vien pašiem sadalīties savā starpā un, pieaicinot tiesnešus, treniņā uzspēlēt pieci pret pieciem. Taču vēl ceru, ka tomēr vēl izdosies atrast kādu komandu no malas.