Biedriņš: "Tas pats Andris vien esmu"

Raidījuma sākumā tika pieminēts, ka kopš Biedriņa ciemošanās "Sporta studijā" jau pagājuši seši gadi. Vai pats Andris šajā laikā mainījies? "Jā, atceros to reizi, spēlēju vēl "Skonto" sastāvā un uzreiz pēc spēles Eiropas kausā devos uz studiju. Man bija jānospēlē labi, ja jau pirms tam biju saņēmis uzaicinājumu nākt uz studiju (Biedriņš toreiz iemeta 34 punktus), ja nebūtu labi nospēlējis, nemaz nevarētu nākt... Būtībā jau tas pats Andris vien esmu, bet drusku savādākam ir jābūt, jo tagad man daudz vairāk uzmanības pievērš, skatās, ko es daru un kā es daru, pašam jāuzmanās."

Andris Biedriņš atzina, ka šī sezona Goldensteitai esot bijusi pagalam neveiksmīga, daudzus vajājuši savainojumi, arī pašam beigās iznācis satraumēties. Vai sportists pats grib palikt Goldensteitas "Warriors" komandā? "Nav jau tā, ka es ļoti to gribētu, protams, tā ir mana komanda, esmu spēlējis te piecus gadus, bet ja komanda meklē kādu citu manā vietā, es esmu gatavs pārcelties, vēlams gan uz kādu labāku klubu. Darījums var notikt jebkurā laikā, uz to jābūt gatavam. Man te nekādas teikšanas nav , jābūt gatavam aizbraukt līdz pat 31.oktobrim. Skaidrs, ka tagad nedaudz piedomāju pie tā, kā būtu, bet agrāk gan nekad īpaši tam nepievērsu uzmanību, tādas domas nebija prātā, vieta komandā bija stabila. Tad jau redzēs, kā būs."

Jau iepriekš gandrīz esot noticis darījums ar Fīniksas "Suns", taču pēdējā brīdī viss palicis pa vecam. Pašam Biedriņam šis šķiet viens no labākajiem variantiem, to viņš sacīja raidījumā vairāk kārt. "Grūti gan aizbraukt no Oklendas, no Sanfrancisko, no komandas, kurā tevi labi uzņēmuši un ticējuši. Tagad jau pagājuši pieci gadi, visus cilvēkus pazīstu, apkārtni jau tāpat. Jocīgi jau būtu, bet katra spēlētāja karjerā agri vai vēlu pienāk brīdis, kad ir jāmaina komanda. Pavisam maz tādu spēlētāju, kas vienā komandā nospēlējuši visu karjeru." Vasarā Andris ir atpūties no basketbola, sezona beidzās jau aprīļa beigās. "Turu sevi formā, brīvdienas jau bija pietiekoši. Atpūties esmu un esmu basketbolā iekšā ar jaunu sparu un enerģiju."

Tagad visas domas jau pievērstas spēlēšanai Latvijas izlasē. Biedriņš ir apmierināts arī ar jauno treneri lietuvieti Kemzuru: "Daudz jau es par viņu līdz šim nezināju, tikai biju dzirdējis atsauksmes. Pēc pirmajām divām treniņu dienām ir tāds iespaids, ka viņš ir ļoti nopietns treneris un spēlētāji viņu respektē, tajā ziņā viss būs kārtībā." Biedriņš arī raksturoja pirmos treniņus šovasar izlasē: "Pirmie treniņi vienmēr ir tie grūtākie, tad kad spēlētāji ieies formā, būs daudz vieglāk... Mums jau galvenais spēlēt ātru basketbolu un pie tā arī strādājam, tā domā arī treneris. Arī garie spēlētāji var pietiekami ātri pārvietoties pa laukumu." Biedriņš piekrita, ka atlases turnīrā viņa slodze bijusi ļoti liela un dažkārt spēles beigās jau pietrūcis nedaudz spēka, dažkārt jau pretinieki seguši trijatā. Aizlieguma spēlēt izlasē no Goldensteitas nav bijis arī šovasar, tikai ieteikts vasarā vairāk atpūtināt kājas.

Raksturojot krīzi Latvijā un arī sportā, konkrēti basketbolā, Biedriņš sacīja: "Vienmēr jau katrā sliktā lietā var atrast arī labo, saskatīt plusus. Basketbolā vairs nebija tik daudz naudas, nācās leģionārus atlaist, palika tikai savējie, bet līdz ar to vairāk pie spēlēšanas tika mūsu pašu basketbolisti, tas nav slikti. No vienas puses tas ir plus jaunajiem spēlētājiem, puiši varēja vismaz uzspēlēt." Studijas viesis arī izteica savas domas par Kaspara Bērziņa gaitām NBA vasaras līgā. "Man bija liels prieks, ka viņam izdevās uzspēlēt un manam aģentam izdevās viņu iekārtot. Es domāju, ka Bērziņš ļoti veiksmīgi uzspēlēja, kaut pats vēl neesot paradis spēlēt pa piekto numuru. Vismaz atrādījās, uz visām tām spēlēm nāk daudz komandu skauti."

Vai šogad būtu izlasei izredzes Eiropā iegūt kādu augstu vietu? "Cerības jau ir vienmēr, grūti spriest, bet šis varētu būt viens no labākajiem gadiem ,skatoties pēc izlases sastāva. Grūti ko solīt, bet esam apņēmības pilni, galvenais lai neviens nesatraumētos." Biedriņš atzina, ka pašlaik izlasei nekā netrūkstot un treniņu darbs norit labā līmenī.

Par pašlaik labāko basketbolistu Andris Biedriņš nosauktu Lebronu Džeimsu, bet sapnis būtu uzspēlēt kopā ar Maiklu Džordanu viņa labākajos gados. "Pašam jau būtu mērķis kādreiz spēlēt NBA finālā, par to jau domā ikviens. Žēl, ka man nesanāca kaut vai pret Džordanu uzspēlēt..." Biedriņam tika jautāts arī par attiecībām ar Oklendas publiku: "Neskatoties uz neveiksmīgo sezonu, uz katru spēli nāca aptuveni 20 tūkstoši cilvēku. Ja arī zini, ka netiksi izslēgšanas spēlēs, bija jānospēlē par prieku cilvēkiem, kas komandu atbalstījuši piecus vai desmit gadus."

Kāds no līdzjutējiem piedāvāja sacensties ar Biedriņu trīspunktu metienos, kas nav viņa stiprākā puse. "Nu tik traki jau arī nav. Ja es spēlē nemetu, tas vēl nenozīmē, ka es nevarētu iemest, varu droši pieņemt izaicinājumu." Sportists vēl stāstīja par savu fizisko formu un svaru. "Pagājušogad, kad aizbraucu uz NBA, man bija apmēram 112 kilogrami, šobrīd ir 109.Mans mērķis ir pa vasaru nedaudz atgūt masu, lai līdz sezonas sākumam būtu 112- 113 kilogrami, tas arī viss, man vairāk nevajag."
Biedriņam tika vaicāts arī par dzīvi Amerikā, par to , kā viņam pietrūkst viņpus okeāna? "Es esmu jau pieradis, pieci gadi nodzīvoti. Ir gan lietas, ko dažkārt lūdzu atvest no Latvijas, piemēram, Laimas šokolādi, kādu nelielu sīkumu. Arī Amerikā gan ir daži veikali, kur var dabūt šādus tādus Latvijas produktus. Runājot par Latviju, galvenā problēma ir tā, ka vienmēr pietrūkst laika. Es gan savu dzīvi neiedomājos tikai Amerikā vien. Kad beigšu karjeru, gan jau būs kāda vieta Amerikā, kur palikt, kaut kā sadalīšu tos laikus starp abām zemēm."

Pret kuru centra spēlētāju visgrūtāk spēlēt? "Pret Jao Miņu noteikti varētu būt, ar viņa izmēriem un masu." Ja nespēlētu NBA, kuru zemi izvēlēties? "Neesmu par to nekad tā domājis, bet ja tā būtu jādara, tad laikam Krievijas vai Spānijas līgā." Biedriņš labi raksturoja arī Anetes Jēkabsones-Žogotas debiju WNBA un basketbolistam bija īpašs prieks par jauno Sabīni Niedolu. "Es uzskatu, ka viņa ir ļoti talantīga. Biju uz visām sieviešu izlases spēlēm un Niedola ļoti labi spēlēja, īpaši pēdējās divas spēles, kad treneri vairāk uzticējās, skatītāji arī atbalstīja."

Amerikā brīvā laika ārpus basketbola Biedriņam esot maz, bet savu atpūtu basketbolists raksturoja tā: "Parasti jau es tādās reizēs braucu uz pilsētu, izbaudu skaisto laiku, īpašu hobiju jau man nav, komandā vairāk turos kopā ar eiropiešiem."

Informāciju sagatavoja:
LTV Sports