Niedola: "Jāiet soli pa solim"

Sabīne valstsvienībā debitēja 14. maijā, dzimtajā Liepājā ar rezultātu 74:68 pārspējot Lietuvu.

Debijas reizē Niedola laukumā devās ceturtajā ceturtdaļā, spēlēja 5 minūtes un 30 sekundes, kuru laikā realizēja vienu no diviem divpunktu metieniem un izcīnīja vienu atlēkušo bumbu.

Otrajā spēlē liepājnieces spēles laiks sasniedza 20 minūtes, savācot 9 punktus (2p 3/3, 3p 1/1), izcīnot 8 bumbas zem groziem (7 aizsardzībā), pa reizei rezultatīvi piespēlējot, atņemot bumbu pretiniecei un saņemot 1 personisko piezīmi.

Sabīne Niedola
Dzimusi 1991. gada 29. aprīlī
Augums: 182cm
Treneri: Ināra Biciņa, Līvija Alpe-Lūka, Daiga Jansone
Pozīcija laukumā: spēka uzbrucēja
Klubs: „Liepājas metalurgs”
Latvijas valstsvienībā debitējusi 2009. gada 14. maija uzvarā pār Lietuvu 74:68

Sasniegumi

2009 Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības kandidāte
2009 LSBL pusfināliste, bronzas medaļu ieguvēja, „Liepājas metalurgs” (trenere Līvija Alpe-Lūka)
2009 LSBL regulārās sezonas vērtīgākā spēlētāja, „Liepājas metalurgs”
2009 Septītā vieta FIBA Eiropas aptaujā par 2008. gada labāko jauno Eiropas basketbolisti
2008 Pirmā vieta Eiropas U-18 čempionātā B divīzijā Maķedonijā (treneri Mārtiņš Zībarts, Mudīte Gūtmane-Zandere, Līvija Alpe-Lūka)
2008 Sestā vieta Eiropas U-20 čempionātā A divīzijā Itālijā (treneris Aivars Vīnbergs)
2007 Septītā vieta Eiropas U-16 čempionātā A divīzijā Valmierā (treneri: Daiga Jansone, Līvija Alpe-Lūka, Ziedonis Jansons)
2006 Otrā vieta Eiropas U-16 čempionātā B divīzijā Somijā (treneri: Daiga Jansone, Mārtiņš Zībarts)

Statistika (2009. gada 15. maijs)

LSBL regulārā sezona: 28 spēles, vidēji 34:10 minūtes; 24,7 punkti; 11,9 atlēkušās bumbas; 2,6 rezultatīvas piespēles; 1,0 bloķēts metiens.
LSBL izslēgšanas spēles: 7 spēles, vidēji 36:13 minūtes; 27,9 punkti; 13,6 bumbas; 2,1 rezultatīvas piespēles; 1,4 bloķēti metieni.
Latvijas valstsvienība: 2 spēles, vidēji 12:45 minūtes; 5,5 punkti; 4,5 atlēkušās bumbas; 0,5 rezultatīvas piespēles.

Pastāsti, kā sākās Tavas gaitas basketbolā?
Tētis spēlēja basketbolu, viņam bija iespējas izcelties, taču viņam tuvāks bija ūdenssports. Gāju viņam līdzi uz treniņiem un skatījos spēles. Sāku trenēties un sapratu, ka basketbols ir mana spēle. Protams, sākumā gribējās pamēģināt vēl citas lietas, varbūt izcelties, tomēr tālāk kļuva skaidrs, ka basketbols ir mana sirdslieta.

Kur vēl izmēģināji spēkus?
Mākslas vingrošanu, gāju uz modernajām dejām. Pakārtoti basketbolam bija doma nodarboties ar vieglatlētiku, taču abus nevarēja savienot laika ziņā. Manā pirmā trenere ir Ināra Biciņa, viņa staigāja pa skolām un bija iegriezusies 15. vidusskolā, kur mācījos. Tur arī notika pirmie treniņi. Bija sludinājumi par meiteņu uzņemšanu, aizgāju uz pašu pirmo nodarbību, tā arī sāku un trenējos joprojām. Mainījušies tikai treneri.

„Liepājas metalurgā” nokļuvu, kad komanda jau bija mainījusi nosaukumu. „Laumā” notika paaudžu maiņa, tobrīd Līvijai Alpei-Lūkai vēl nebija domas mani iesaistīt komandā. Ināra Biciņa piedāvāja, ka varētu spēlēt un tā 2005. gadā notika mana pāreja, lai gan toreiz vēl biju ļoti jauna.

Kopā ienāca vēl citas meitenes?
Komandā ienāca arī Laura Pelše, viņa jau iepriekš bija spēlējusi pie Līvijas, sistēmā bija vienu gadu ilgāk. Turpat trenējās 1989. gadā dzimušās meitenes, sākumā spēlējām pirmās līgas komandā.

Jaunatnes izlasēs nokļuvi agri...
Izlašu laiks vēl nebija sācies, Juglas komanda piedalījās dažādos jauniešu turnīros. Daiga Jansone mani uzaicināja līdzi, tā bija iespēja attīstīties. Sekoja uzaicinājums U-14 izlasē, Baltijas kausā startējām ar divām komandām un biju otrajā no tām. Nākamie pakāpieni sekoja viens aiz otra – U-16, U-18 un tālāk.

Ceļā uz Rīgu parasti devies vienatnē?
Pati iekāpu autobusā un aizbraucu, tā nebija problēma. Biju patstāvīga.

Pirmais lielais turnīrs...
...bija Eiropas U-16 čempionāts B divīzijā 2006. gada augustā Somijā, kad spēlēju kopā ar gadu vecākām meitenēm. Treneru Daigas Jansones un Mārtiņa Zībarta vadībā izcīnījām ceļazīmi uz A divīziju. Pirmajā spēlē sagrāvām pretinieces (4. augusta uzvara pār Austriju 93:28) , otrajā zaudējām Rumānijai. Sekoja trīs uzvaras pēc kārtas, pusfinālā uzvarējām Rumāniju un finālā bija sāpīgs zaudējums zviedrietēm, ļoti sāpīgs. Toreiz laukumā biju īsāku laiku, vajadzēja sevi pierādīt un iegūt uzticību.

Nav bijis tā, ka biežāk spēlēji centrā?
Jau no sākuma vairāk spēlēju par ceturto numuru, nekad neesmu bijusi tā garākā. Tagad jācenšas būt universālākai, daudzveidīgākai. Izlasē turpinu mācīties, varu spēlēt kā ceturtais numurs ar trešā funkcijām, esmu optimistiska.

Nenoguri, vienā vasarā spēlējot divās valstsvienībās?
Esot U-16 izlasē, pie sevis uzaicināja U-18 treneri. Sapratu, ka tā būs arī turpmāk un vasarās būs jāspēlē divās izlasēs. Meitenes jau bija zināmas, bija kopā strādāts un pierasts, ko vēlas treneris.

2008. gada vasarā ļoti maz trenējos U-18 sastāvā, tomēr pēc U-20 Eiropas čempionāta Itālijā tiku pie ļoti vērtīgas atpūtas. Spēju tikt ar sevi galā un pakārtoju tam organismu. Bija vajadzīgā atpūta, kopā saspēlējāmies un viss kārtībā. Par laimi, tas nebija pirmais gads, kad spēlējām kopā. Pārslodzi neizjutu.

Kā nokļuvi lielajā komandā?
Pirms janvāra treniņnometnes zvanīja menedžeris Edgars Buļs, sakot, ka treneris labprāt mani redzētu nodarbībās. Atrādīties, ar vieglu slodzi, apskatīties, kādas mēs esam, klātienē redzēt visas meitenes. Bijām vairākas jaunās, meitenes mūs uzņēma ļoti jauki, aprunājās, pamācīja, palīdzēja. Mazliet palīdzēja iejusties tas, ka nebiju vienīgā jaunā.

Sākumā bija ļoti grūti. Vajadzēja pierast, kur esmu nonākusi, ko no manis grib. Nevarēju saprast, ko vēlas treneris, vai spēlēšu kā trešais, ceturtais vai piektais numurs. Janvāris bija ļoti vērtīgs, sapratu, ap ko lieta grozās. Skatīsimies, kā viss attīstīsies turpmāk. Iesākumā viss bija jauns, nezināju, ka var tā trenēties, tik ātri domāt. Tas sagatavoja jaunajai nometnei.

Ko uzskati par panākumu?
Jebkurš padarīts darbs ir labs, vienu izcelt nevaru, viss nāk pēc kārtas. Sasniegums bija pirmo reizi ar U-16 iekļūt A divīzijā, nākamais – iekļūt U-18 A divīzijā, šoreiz ar zelta medaļām. Latvijas čempionāta bronzas medaļas bija vērtīgas.

Tavi tuvākie plāni?
Jātrenējas, jāskatās, kāds būs sastāvs, ko treneri būs izdomājuši, redzēsim. Vēl priekšā būs U-18 Eiropas čempionāts, arī tur jāmēģina izsisties. Vienlaikus jāprot sabalansēt izglītību ar basketbolu. Vai nākamajā gadā palikšu Liepājā, tas šobrīd ir pārāk grūti atbildams jautājums, jāiet soli pa solim.

Valstsvienības oficiālās pārbaudes spēles

Izmantotie resursi:
EuroBasketWomen2009.com: EuroBasket Women 2009