Muižnieks: "Štelmaheram nebija pārliecības, kam uzticēties spēles izskaņā"

Latvijas basketbolisti sestdien Rīgā dramatiskā mačā ar 65:66 pārsteidzoši zaudēja Bulgārijas izlasei un tādējādi atvadījās no izredzēm kvalificēties nākamā gada Eiropas čempionāta finālturnīram.

"Vadoties no pieredzes, šādas spēles parasti ir nervozas, un spēlētājiem ir grūtāk parādīt savu labāko sniegumu laukumā. Šādos mačos svarīgi ir raksturs un cīņasspars. Nevaru teikt, ka basketbolisti necīnījās vai neatdeva sevi spēlei, taču izskatījās, ka daudzi no viņiem gribēja kļūt par šī mača varoņiem. Tāds radās iespaids, vērojot notikumus laukumā no malas. Bija daudz nesagatavotu metienu. Domāju, ka treneris viņiem nebija devis šādus norādījumus. Šādās spēlēs uzvar saliedēta komanda, kas pārliecināti virzās pretī mērķim," skaidro Muižnieks, kurš Latvijas izlasi vadīja 2005. un 2007. gada Eiropas čempionātos.

Treneris norāda, ka otrajā puslaikā, nonākot iedzinējos ar lielāku punktu starpību, bulgāri sākuši spēlēt cieši un agresīvi aizsardzībā, kas devis augļus. "Šķita, ka esam šo spēli uztaisījuši, taču pretiniekiem iekrita pāris sarežģīti metieni. Tādos mirkļos mums ir jāspēj saņemties un jākļūst daudz agresīvākiem. Mēs tam īsti nebijām gatavi, gribējām parādīt individuālo meistarību, ne komandas saliedētības spēku. Tam bija arī objektīvi apstākļi, jo, salīdzinot ar bulgāriem, izlase nebija trenējusies kopā tik ilgu laiku. Vienlaikus jāņem vērā, ka mūsu spēlētājiem ir pietiekami liela pieredze, lai iekļautos komandas spēlē. Iespējams, tieši šis arī mums patraucēja – spēlētāji centās uzvarēt individuāli, nevis veidot spēli kā komanda ar pareiziem lēmumiem. Drīzāk: "Es pats aizskriešu, sametīšu un mēs uzvarēsim.""

"Pēc jebkura zaudējuma atbildība jāuzņemas arī trenerim, tas ir pilnīgi normāli. Ja komanda zaudē, treneris ir kaut kur kļūdījies. Neesot kopā ar izlasi, man ir grūti izprast trenera rīcību un lēmumus. Spēles izskaņā radās iespaids, ka zināma nepārliecinātība par to, kurš ir tas sastāvs, ar kuru šodien varam uzvarēt spēli, trenerim tomēr bija. Pirmajā puslaikā izmantojām plašu rotāciju, un tas ir pareizi, jo ir jāpārbauda, kuram spēlētājam ir tā īstā diena. Savukārt otrajā puslaikā uz konkrētiem mērķiem būtu jāiet ar konkrētiem spēlētājiem," uzskata Muižnieks.

Kādreizējais Latvijas izlases galvenais treneris Muižnieks domā, ka sestdienas spēles izšķirošajos brīžos laukumā bija jāatrodas tiem spēlētājiem, kuri potenciāli ir stiprākie un ar līdera dotībām. Viņš vērš uzmanību uz Dairi Bertānu un Jāni Timmu, kurš mača beigas vispār noraudzījās no rezervistu soliņa, lai gan šim basketbolistam ir ievērojama pieredze tieši saspringtās augsta līmeņa cīņās.

"Jā, Dairis un Jānis ieradās īsi pirms mača, kamēr pārējais kolektīvs bija sācis strādāt jau ātrāk. Iespējams, treneris domāja, ka citi spēlētāji ir gatavāki, taču mača galotnē laukumā ir jābūt pieredzei, meistarībai un cīņassparam. Saprotams, nav viegli iekļauties komandā, kas kādu brīdi jau ir trenējusies kopā. Līdz ar Timmas un Bertāna pievienošanos viss praktiski jāsāk no jauna un trenerim ir jāatrod veids, kā viņus ielikt spēles zīmējumā. Kas ir Timma un Bertāns – ir zināms gan treneriem, gan komandai. Viņi ir bijuši kopā ar izlasi un noteikti atvieglo iekļaušanās procesu," pārliecināts ir Muižnieks.

"Atskatoties uz spēli, viss bija kārtībā līdz tiem +13. Kaut gan bija novērojami kāpumi un kritumi, taču kopumā mēs kontrolējām spēli. Katrā spēlē ir jārēķinās, ka būs kritums un ka pretinieks mēģinās lauzt spēles gaitu. Bulgāri lieliski izmantoja šo izdevību. Pretinieks sāka agresīvāk segt, mēs – sasteigt metienus," atzīst speciālists.

Muižnieks gan atzīmē, ka vaina jāuzņemas ne tikai treneriem un spēlētājiem, bet arī LBS vadībai, kas pirms izšķirošajām Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlēm neesot radījusi to labāko fonu publiskajā telpā.

"Es pats esmu bijis izlases treneris. Domāju, Basketbola savienībai jau vairākus gadus pietrūkst cilvēki, kuri no profesionālā viedokļa spēj saprast, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, strādājot ar izlasi. Konteksts, kas tiek radīts ap izlasi arī ir ļoti svarīgs, lai sasniegtu rezultātu. Uz to kopā iet ne tikai treneri un spēlētāji, bet viss kolektīvs, tai skaitā arī LBS. Ja runājam par treneri, manuprāt, pats svarīgākais ir uzticības kredīts un atbalsts no darba devēja – Latvijas Basketbola savienības puses. Neviens treneris nevar sasniegt augstus rezultātus, ja viņam nav šī uzticības kredīta. Decembrī mani pārsteidza ziņas medijos, ka Basketbola savienība darbam izlasē uzrunājusi Andreju Lēmani," neslēpj Muižnieks.

"Par kādu "pārliecību" pār saviem spēkiem var runāt esošais izlases treneris un vai tas veicina trenera autoritāti, sniedz pārliecību komandai, ka viņš ir īstais, aiz kura iet? Runājot par ģenerālsekretāra koķetēšanu par šo faktu medijos – man tas šķita ārkārtīgi nesaprotami un es nespēju iedomāties, kā jutās treneris. Tev ir jāiet un jāuzvar spēle, bet tu un visi pārējie jau zina, ka tev meklē aizvietotāju," neizpratnē ir Muižnieks. "Ja skatāmies uz tuvākajiem kaimiņiem, no kuriem šad un tad mēģinām mācīties, Lietuvā kaut kas šāds, kad pirms izšķirošajiem mačiem izlases trenerim ir atrasts iespējamais aizvietotājs, nav iedomājams."

Viņš arī piebilst, ka pirms Bulgārijas spēles radītais video rullītis neesot bijis korekts solis. "Mārketingam un PR stratēģijai jākalpo LBS mērķiem. Kam tieši kalpoja pirms spēles publicētais video? Tas bija pārsteidzīgs solis un pilnīgi nevietā. Iespējams, ka tas atstāja iespaidu uz komandas motivāciju, radot papildus spiedienu uz izlasi."