Meiers: "Podgoricā mani uztver bez maz kā vietējo"

Iespēja sezonas vidū atbraukt mājās noteikti ir patīkama?
- Man jau drīzāk sezonas beigas (smejas). [Adrijas līgā] palikušas tikai trīs spēles regulārajā turnīrā, jānostiprina pozīcijas un tad jau izslēgšanas turnīrs. Mājās atbraukt, protams, ir forši, jo nebija sanācis, bija cītīgi jāstrādā Podgoricā. Mazliet vēss, bet tas ir normāli, pūš Latvijas ziemelītis.

Spēlē Melnkalnē, kas ir Balkānu valsts, un mums četrās dienās būs jāaizvada divas spēles pret Balkānu valstu komandām. Kā tu raksturotu Balkānu basketbolu?
- Klubu līmenī basketbols vairāk balstīts uz mazajiem spēlētājiem. Nav tā, ka viņi izteikti spēlētu uz garajiem. Daudz skrien ātrajos uzbrukumos, spēlē ļoti ātru basketbolu. Nedomāju, ka mums ar to varētu rasties problēmas. Zinu, ka visi cīnīsimies un sasniegsim labu rezultātu. Tagad cītīgi jāpastrādā treniņos, jānoslīpē sava spēle. Ir jauns treneris, daudz jaunu spēlētāju.

Kādu basketbolu no jums vēlas redzēt treneris Roberts Štelmahers?
- Pirmajā treniņā vairāk iepazināmies ar jaunajām lietām. Tāpat ar jaunajām bumbām. Izgājām cauri pāris sadarbības bez kontakta. Noteikti tiks liktas klāt vēl vairākas sadarbības. Protams, katram trenerim ir savas sadarbības, bet, piemēram, “pick’n’roll” tiek spēlēts visur un vienmēr. Basketbols nemainās, tikai izpildījums un uzstādījumi.

Pēc tavas statistikas klubā jāsecina, ka pie lielām minūtēm netiec, bet esi produktīvs un savas iespējas izmanto labi.
- Protams, statistika nav tik spoža, bet mani ņēma ar citu uzdevumu. Treneris teica, ka manu lomu redz citādāku nekā iepriekš esmu spēlējis. Vairāk uzdevumu aizsardzībā. Komandai nav sadarbību uz garajiem spēlētājiem. Man jāliek bloki un jāraujas soda laukumā. Protams, minūtes varbūt nav daudz, bet statistika sakrājas, jo pārsvarā metu tādus metienus, kas ir ar augstu realizācijas iespēju. Amerikāņu mazajiem spēlētājiem ir liels kredīts. Lai gan esmu leģionārs, mani uzskata bez maz vai par vietējo (smejas). Arī fani ir ļoti atbalstoši.

Tieši Podgoricā sanāca līdz šim pēdējā izlases spēle nokaitētā atmosfērā, bet tagad tur esi ikdienā. Tās ir salīdzināmas lietas?
- Tad visi sakostiem zobiem bija pret mums, tagad mani uzņēma ļoti sirsnīgi (smejas). Tiešām uzņemšana bija ļoti patīkama. Ir liels atbalsts, cilvēki raksta un prasa, kāpēc nelaiž vairāk laukumā.

To prasa tev?
- Jā (smejas). Ko es varu atbildēt? Saku, lai prasa trenerim (smejas). Tajās minūtēs, ko pavadu laukumā, mēģinu izdarīt visu maksimāli labi - iemest metienus, savākt bumbas, nospēlēt aizsardzībā. Varbūt tad, kad sāksies izslēgšanas turnīrs, būs vairāk iespējas. Zināju, ka lekt iekšā jaunā līgā ir ar risku, bet - risks pastāv vienmēr, kad aizej uz jaunu komandu. Domāju, ka esmu ieguvis ļoti labu pieredzi. Galvenais izmantot savas iespējas.

Ko sagaidi no šīm divām spēlēm ar izlasi?
- Piektdien sagaidu pilnas tribīnes, tas varētu būt patīkami. Sagaidu uzvaras, bet skaidrs, ka mums būs ļoti grūti jācīnās. Jāizmanto katrs treniņš, lai kļūtu labāki, lai apgūtu visu prasīto, lai izveidotu saiknes ar tiem, ar ko nav iepriekš izdevies kopā uzspēlēt.