Krauliņš: "Latvijas izlase finālturnīrā nebūs peramie zēni"

Armands Krauliņš nupat noslēdza līgumu par SK "Cēsis" vadīšanu jaunajā sieviešu basketbola sezonā, taču izcilais treneris savā 51 gadu ilgajā trenera biogrāfijā ierakstījis vārdu arī daudzos vīriešu basketbolam vēsturiskos notikumos. Tai skaitā arī 2001. gada Eiropas čempionāta finālturnīrs, kad Latvijas kungu izlase Krauliņa vadībā sasniedza līdz šim augstāko panākumu kopš neatkarības atjaunošanas - astoto vietu.

"Ventspils" kluba goda treneris bija klāt arī visos oficiālajos valstsvienības mačos Rīgā 2012. gadā, tāpēc jautājām viņa viedokli par redzēto.

Rezultāts sasniegts. Kā vērtējams rādītais basketbols?
"Man patīk trenera Bagatska darbība un domāju, ka viņš ir pareizā vietā, un panākumi neizpaliks. Skatījos visus mačus gan klātienē, gan neklātienē, un varu teikt, ka komanda finālturnīrā tika pelnīti. Manā skatījumā mazliet par daudz atļaujam daudziem spēlētājiem mest. Ir dienas, kad visi var trāpīt, tad nav ko bremzēt! Bet, ja tā nav, jāatrod tie cilvēki, kuri tomēr var iemest. Ne jau septiņi vai astoņi, bet atsevišķi spēlētāji, kuri var veidot uzbrukumu. Dažādība varētu būt lielāka. Tas varbūt arī vienīgais, kas nepatika, bet pārsvarā - patika, ka komanda spēlē tādu mūsdienu basketbolu. Uz šo brīdi sniegumu var vērtēt ar pozitīvu zīmi, pie tam vēl ir laiks līdz finālturnīram, tā kā domāju, ka tur viņi nebūs peramie zēni."

Daudzi pārmet pārlieku aizraušanos ar tālmetieniem un to, ka spēle netiekot virzīta caur groza apakšu. Uz to savukārt citi atbild, ka nav jau, uz ko spēlēt apakšā. Vai tādām runām ir pamats?
"Es neteiktu, ka mums nav centra spēlētāju. Ļoti priecē tas, kā progresējis Mārtiņš Meiers. Viņam lielākā problēma šobrīd ir aizsardzība, bet uzbrukumā viņš ir kļuvis stipri labāks. Nav tik bēdīgi ar lielajiem spēlētājiem. Mēs jau daudzkārt nemaz nemēģinām iespēlēt bumbu apakšā. Bieži vien, kamēr lielie ieņem vietu, ir jau izmests metiens. Brīžiem spēles rokraksts atgādināja NBA, tikai ar starpību, ka meistarība nav tam atbilstoša. Bet tas viss ir labojams, jo šis sastāvs ir jauns."

Kuri spēlētāji pārsteidza pozitīvi un no kuriem varbūt tika gaidīts vairāk?
"Domāju, aizvadītā gada laikā visvairāk ir progresējis Mārtiņš Meiers. Noteikti prieks ir par Dairi Bertānu, kurš pēc atlabšanas no savainojuma daudz meistarībā nav zaudējis. Viņš taču ilgu laiku bija pavisam ārā no basketbola! Dziļi sirdī stabilāku sniegumu gaidīju no Jāņa Strēlnieka. Bija spēles, kad viņš nospēlēja labi, bet biju cerējis sagaidīt vairāk. Galotnes veido saspēles vadītājs. Nevar slikti izteikties arī par Edgaru Jeromanovu - savu darbu godīgi atstrādāja aizsardzībā. Uzbrukumā stabilitātes nav, bet bija šādi tādi pozitīvi momenti. Stabilitāte - tā ir meistarība."

Treneris Bagatskis pēc turnīra atļāva spekulēt par to, vai un kuri no pieredzējušajiem spēlētājiem būtu vajadzīgi un noderīgi izlasei.
"Tā ir trenera kompetence, un es negribu nevienu iespaidot. Nav mazsvarīga komandas ķīmija. Tā ir trenera Bagatska darīšana, viņam tas ir pašam jāredz. Neesmu runājis ar spēlētājiem vai klausījies, ko runā apkārt, bet, no malas skatoties, šķiet, ka komandā ir ļoti labs mikroklimats. Ziniet kā - brīžiem viens cilvēks var sabojāt daudz ko... Es kādu pieredzējušāku spēlētāju ņemtu, bet tā ir trenera kompetence un viņam jāpieņem pašam savs lēmums."