Kristaps Janičenoks: "Sasprindzinājums vēl ir"

Latvijas izlasei četrās spēlēs trīs uzvaras, taču absolūti drošai līdzdalībai vajadzīga vēl vismaz viena uzvara, ļaunākajā gadījumā pat divas. "Katra spēle šādā turnīrā ir svarīga, ja vienā paklūp, to uzreiz jūt turnīra tabulā. Mēs neesam mazi bērni un paši to saprotam."

Atlases cikls neesot viegls, iznāk gan saspringts grafiks, gan pārbraucieni, dažreiz iznākot celties ļoti agri no rīta, dažviet (kā Skopjē) uzņemšana nav no tām labākajām. Vienīgo zaudējumu izlase arī piedzīvoja izbraukumā pret Maķedoniju. "Atmosfēra zālē faktiski bija ideāla, no desmit ballēm es varētu likt deviņas, skatītāji lieliski, zāle arī. Pārējais gan nebija kā nākas – sadzīve, ēdiens, viesnīca, tiešām briesmīgi, viņi par to laikam bija parūpējušies." Maķedonijas izlasē gan esot daudz lielisku basketbolistu, turklāt viņi spēlē ar diviem saspēles vadītājiem, kas ir neparocīgi pretiniekiem.

Pašlaik viena no lielākajām problēmām ir tāda, ka faktiski izlasē pat nav 12 basketbolistu: "Situācija ir tāda, ka komandā ir tāds kā vīruss, tas pateicoties Rīgas "Dinamo" spēlēm," tā Kristaps. "Mēs spēlējam un trenējamies Arēnā faktiski uz ledus, kam pārlikta pāri grīda, esam īsās biksēs un vairāki jau ir apslimuši. Zālē tiešām nav pārāk silti."

Runājot par sevi, Janičenoks atzina, ka viņam pirms izlases vēl sāpējis celis un nav bijušas īstas pārliecības par spēlēšanu. Aizbraucis pārbaudīt un izrādījies, ka tikai skrimšļa sasitums, tomēr neesot bijis tik traki.

Pēdējā laikā mūsējiem tik labi izlasē vairs neveicas ar trīspunktu metieniem, un tam pat nav loģiska izskaidrojuma: "Es pats arī par to esmu vairākas reizes aizdomājies, mums tagad ir labs centrs, malējie spēlētāji paliek mazliet brīvāki, bet tik un tā grūti atbildēt uz šo jautājumu." Janičenoks izteica arī savas domas par to, kā būtu izlasē kopā ar Armandu Šķēli: "Armands ir lielisks spēlētājs, man noteikti būtu vieglāk ar viņu kopā spēlēt un pārējiem arī. Viņa loma komandā ir ļoti liela."

Pašiem šobrīd vēl esot diezgan daudz kļūdu spēlē, Kristaps Valters arī pēdējā brīdī tikai iesaistījies izlasē pēc savainojuma, un ar to pagaidām jāsamierinās. "Tas viss savācas kopā, Kristaps ieradās tikai trīs dienas pirms spēlēm, mēs vairāk bijām pieraduši spēlēt ar Blūmu un Gabrānu. Tagad gan Kristaps ir atguvis spēles garšu pēc savainojuma, viņam nebija viegli, turklāt tagad arī ir sasists elkonis. Pēc savainojuma nekad nav viegli spēlēt."

Paši basketbolisti otrdien vien aizvadījuši divus treniņus dienā un nopietni gatavojas pēdējām divām spēlēm ar Igauniju un Portugāli. Izlases stils tagad esot vairāk spēlēt Andrim Biedriņam, tāda ir galvenā trenera nostādne. "Neviens cilvēks jau nav robots, nevar visu laiku spēlēt, katram ir savs lūšanas slieksnis, vienam tā varbūt ir 15. minūte, citam 30., tad parādās otrā elpa. Pret Maķedoniju arī – Andris sākumā dominēja laukumā, beigās bija jūtams pagurums. Slodze viņam ļoti liela."

Kristaps atzina, ka katrs treneris nāk ar savu koncepciju, un izlase vēl īsti nav pieradusi pie Trajkoviča nostādnēm. Pret igauņiem varētu sagaidīt labu maču, kaut viņiem neesot izteiktu centra spēlētāju, kam ir gan savi plusi, gan mīnusi: "Tas ir gan labi, gan slikti. Aizsardzībā slikti, taču uzbrukumā var būt arī pluss. Igauņi ir sīksti, cīnās par katru bumbu."

Raidījuma beigās Kristaps Janičenoks atzina, ka vislabāk laukumā jūtoties kopā ar Armandu Šķēli, jo ar viņu spēlēts kopā jau no bērnības dažādās komandās, tāpat nav slikta sadarbība ar Jāni Blūmu un Kristapu Valteru. Par Kasparu Kambalu – neapspriežot dažādus juridiskus aspektus, Kambala pašlaik esot ļoti labā formā, bokss viņam ļoti palīdzējis, uzlabojusies kāju darbība, ķermenis ir ļoti spēcīgs. Izlasei varētu palīdzēt noteikti.

Visbeidzot – jau nāk rudens, bet pats Janičenoks jaunu līgumu vēl ar nevienu klubu nav parakstījis. "Jā, sāk jau palikt auksti....Bez darba es nepalikšu, ir varianti uz Itāliju, Spāniju vai Grieķiju, bet vēl nav nekas konkrēts sarunāts. Neesmu vēl neko parakstījis, teikt nevaru. Gribu spēlēt pēc iespējas augstākā līmenī, finansiālais aspekts pēc tam."