Facebook
GoogleFreimanis: "Mums noteikti jātiek uz finālturnīru"
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, F64
Latvijas izlases spēka uzbrucējs Rolands Freimanis (26) intervijā laikrakstam "Diena" norāda, ka mūsu valstsvienībai stabili jātiek uz finālturnīru. Gribētos, lai Latvijas basketbola popularitāte atgrieztos agrākajos augstumos. Aizvadītajā sezonā viņš spēlēja nemierīgajā Ukrainā, bet tagad skatiens vērsts citā virzienā.
Kvalifikācijas turnīra izloze šķiet reti veiksmīgāka, pretī būs zviedri, rumāņi un slovāki. "Tā varētu teikt. It kā nekā draudīga grupā nav, taču nedrīkst iemigt, jo basketbolu jau prot spēlēt visi. Kvalifikācijas ciklā jau galvenais uzvarēt savas mājas spēles un aizķert kādu izbraukumā. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka mums šajā grupā ir jāņem pirmā vieta. Esam šajos gados pierādījuši savu izaugsmi, un mums bez variantiem ir jātiek uz finālturnīru," norāda Rolands Freimanis. "Pagājušā gada finālturnīrs ir vairojis pārliecību, jo apzināmies, ka varam spēlēt pret jebkuru komandu un vinnēt jebkuru. Ja savāksim labu komandu, domāju, ka ir visas iespējas tikt vēl tālāk. Vispirms gan jāizdara savs uzdevums šajā vasarā, tad varam domāt par nākamo. Gribētu, lai līdzjutēji mūs atbalstītu kā pagājušajā finālturnīrā Slovēnijā un Latvijas basketbola popularitāte atgrieztos agrākajos augstumos."
Aizvadītajā sezonā mūsu spēlētājs bija nodarbināts Južnijas "Himik" klubā Ukrainā, kur galvenais treneris Kārlis Muižnieks paliek arī uz nākamo sezonu. "Tur bija labi gan finansiālie, gan sportiskie apstākļi, taču pēc visiem tiem pēdējiem notikumiem skaidrs, ka tur cilvēkiem ir aktuālākas lietas par sportu," akcentē Freimanis. "Treneris arī mani aicināja palikt. Ja vēl komanda startētu Eiropas kausos, varētu domāt, taču šobrīd… "Himik" komanda jau bija ļoti laba un ar lielām ambīcijām kļūt vēl labākai. Par šo klubu varu teikt tikai labu. Žēl, ka viss tā ir izvērties."
Ukrainas notikumu epicentrā bieži vien bija neomulīgi. "Dažreiz jau šķita, ka paliek pārāk traki un varbūt tiešām jālasa mantiņas un jābrauc mājās. Arī mamma jau zvanīja un rakstīja, lai braucu prom. Televīziju ieslēdzot, aina bija bēdīga. Pašam tādu incidentu gan nebija, tikai reizi mūsu komandas autobusu apturēja, nāca iekšā vīri ar kalašņikoviem un pārbaudīja, vai nebraucam taisīt nekārtības. Protams, bija neomulīgi, taču, ja tam nepievērsa tik lielu uzmanību, pārāk daudz neskatījās ziņas, pat nevarēja to visu just. Tas jau nenotika visā Ukrainā, bet atsevišķās vietās, kur tie cīniņi notika. Esot Latvijā, kontaktējos ar saviem komandas biedriem ukraiņiem, kuri saka, ka ir diezgan bēdīga tā situācija komandā un basketbolā vispār."
Izmantotie resursi:
Laikraksts "Diena"
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
starp citu, zviedri arī organizatoriskā viedoklī mums basketbolā ir priekšā - rīkoja eiropas finālturnīru 2003-jā.
[+] [-]