Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:134, Did:0, useCase: 0

Cipruss: ''Mums jādara viss, lai spēlētāji vēlētos atgriezties izlasē''

Toms Mālmeisters
Toms Mālmeisters

Cipruss: ''Mums jādara viss, lai spēlētāji vēlētos atgriezties izlasē''
Kaspars Cipruss. Foto: Basket.lv

Latvijas vīriešu un sieviešu valstsvienības novembrī aizvadīja kārtējās spēles kvalifikācijas ciklā par iekļūšanu 2021. un 2022. gada Eiropas basketbola čempionātos, abām izcīnot vienu uzvaru un piedzīvojot vienu zaudējumu. Intervijā portālam Sportacentrs.com Latvijas basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss vērtēja izlašu sniegumu, vīriešu izlases komplektāciju un burbuļu iegūšanas tiesību aizkulises.

Latvijas vīriešu un sieviešu valstsvienības februārī aizvadīs izšķirošās spēles 2021. un 2022. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas grupās, iegūstot tiesības organizēt sabraukumus Rīgā. Latvijas basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss intervijā Sportacentrs.com ieskicēja šo burbuļu iegūšanas tiesību aizkulises, kā arī sastāva komplektāciju novembra spēlēm.

-Sākšu ar visnotaļ klasisku jautājumu – kā vērtē abu izlašu sniegumu otrajā aplī un izredzes uz iekļūšanu finālturnīrā?
- Attiecībā par vīriešu izlasi, tad ļoti pozitīvi. Vērtēju kā, ja ne ar izcilu, tad labu rezultātu. Braucot uz Bosniju, protams, gribējām divas uzvaras, taču šobrīd viss ir mūsu rokās. Ir jāuzvar bulgāri, un esam finālturnīrā. Man ir prieks, ka vairs nav tā situācija, kāda līdz novembrim, kad bija jāgaida pārējo spēļu rezultāti. Attiecībā par sieviešu izlasi, tad zaudējums Vācijai mazliet iegrieza, un tagad diemžēl iekļūšana finālturnīrā vairs nav atkarīga tikai no mums. Savienībai ļoti svarīgi bija spēlētājām parādīt, ka atkal varam dabūt burbuli, jo, cik zinām, viņas izteica vēlmi arī februārī atbraukt uz mājām. Ir jāsaprot – mūsu basketbolisti par dalību izlasē neko nesaņem, līdz ar to no federācijas puses darām visu iespējamo, lai sportistiem būtu vēlme pārstāvēt savu valsti.

- Par vīriešu izlases sniegumu – pret grieķiem, manuprāt, lieliska spēle, bet pret Bosniju izskatījās, ka fiziski nospieda mūs...
- Tas vairāk būtu jautājums trenerim. Man grūti spriest, jo, lai arī esmu bijis spēlētājs, neesmu treneris. Pret Grieķiju spēle gāja no rokas un mēs visi priecājāmies, kamēr pret Bosniju bija vairāk jāiespringst un jācīnās. Varbūt tajā vakarā Bosnija gribēja vairāk uzvarēt, jo ar panākumu pār mums viņi nodrošināja vietu finālturnīrā.

- Attiecībā par komplektāciju: ja jums novembrī ir spēles, kad sākat darbu pie sastāva?
- Šajā epidemioloģiskajā situācijā maksimāli visu saprotam aptuveni trīs nedēļas pirms sabraukuma. Līdz tam ievedam sarunas, bet konkrēti runājam, kad tuvojas attiecīgās spēles, jo ne mēs zinām situāciju ar Covid19 attiecīgajās valstīs, ne basketbolistu veselības stāvokļus. Ko darām no savas puses – izveidojam pēc iespējas plašāku kandidātu loku, lai nepieciešamības gadījumā mums būtu lielākas manevrēšanas iespējas.

-Vai varu teikt, ka bija sastāvs A un sastāvs B?
- Es tā negribētu apgalvot. Redzējām, ka daudzas izlases kandidātu sarakstā, teiksim, reklāmas nolūkos iekļāva NBA (Nacionālās basketbola asociācijas - T.M.) spēlētājus. Ja ne pašā sākumā, tad sastāva iesniegšanas brīdī FIBA, ļoti labi sapratām, ka NBA basketbolisti nespēlēs. Viņus likt likšanas pēc, aizpildot vietas reāliem kandidātiem, manuprāt, būtu muļķīgi, un mēs to nedarījām. Turpināsim iesākto darbu, lai arī uz februāri sapulcētu spēcīgāko sastāvu. Gribas cerēt, ka mūsu B sastāvs ir daudz spējīgāks kā bulgāru A sastāvs, bet Latvijas-Igaunijas līgā spēlējošie ir konkurētspējīgāki un kvalitatīvāki par Bulgārijas līgas basketbolistiem.

- Iesāki par NBA spēlētājiem. Tev tomēr bija tikšanās ar Anžeju Pasečņiku, – kāda izvērtās jūsu saruna un kurš kuru uzrunāja?
- Cerība par Anžeja spēlēšanu bija pašā sākumā, bet, vēlāk uzzinot, ka 22. decembrī sāksies NBA sezona, tad jautājumu vairs nebija. Mums bija ļoti pozitīva saruna. Galvenā ideja šai tikšanās reizei bija saprast kopējo kontekstu, jo Anžejs Latvijas izlasei ir un bija vajadzīgs gan novembrī, gan februārī, taču skatāmies ilgtermiņā. Pie labvēlīga iznākuma, izlasei tiekot finālturnīrā, vēlamies, lai spēlētājs dodas mums palīgā, un varam pulcēt spēcīgāko sastāvu. Gribējām, lai nevienam vairs nav nekādu aizvainojumu par iepriekšējām darbībām un visu sākt no nulles.

-Bet Tu viņam zvanīji vai viņš jums?
- Mēs veicām soli uz priekšu un palūdzām tikšanos, bet nav starpības, kurš kuram zvanīja. Kā minēju – saruna bija ļoti pozitīva. Viņš tiešām radīja vēlmi pie pirmās iespējas braukt un palīdzēt, bet jāsaprot, ka Anžeja pamatdarbs ir klubā, un mēs to ļoti respektējam.

- Ar citiem NBA spēlētājiem arī aprunājāties? Zinu, ka viņiem iespēju palīdzēt nebija, bet vai notika kāda komunikācija?
- Vairāk komunicējām ar aģentu, lai saprastu kopējo bildi. Sazinājāmies, lai uzturētu labas attiecības, un pie pirmās iespējas šie spēlētāji varētu doties palīgā izlasei.

- ‘’Basketstudijā 2+1’’ teici, ka viens spēlētājs lūdzis neizsaukt viņu uz izlasi – vari atklāt, kurš tas bija?
- Nē, jo nedomāju, ka šī spēlētāja loma ļoti ietekmētu spēles zīmējumu pret Bosniju. Viņš nekad nebija atteicis un jauniešu izlasēs spēlējis pat ar traumu. Domāju, ka tagad mesties šim spēlētājam virsū būtu pilnīgs neprāts. Viņš noteikti piedalīsies izlases darbā turpmāk, un darīsim visu, lai tas notiktu jau februārī.

- Attiecībā par Lomaža piesaisti – cik ilgi komunicējām ar klubu un cik pats Rihards bija iesaistīts procesā?
- Aptuveni trīs nedēļas pirms burbuļa parādījās iespēja, ka Lomažs tiešām varētu spēlēt. Liels paldies jāsaka arī Rihardam, jo viņš dedzīgi gāja pie kluba vadības, palīdzēdams mums sarunās. Pateicoties viņam, redzējām Lomažu izlases sastāvā. Domāju, ka noteikti deva savu pienesumu, īpaši, pret grieķiem. Līdz nākamajām spēlēm ir trīs mēneši un nezinām, kāda loma Rihardam būs klubā – varbūt kāds no konkurentiem notraumēsies vai kas cits pamainīsies. Šobrīd ir ļoti pāragri runāt par jebkuru no spēlētājiem.

-Kā vērtē viņa sniegumu?
- Varbūt uzņēmās dažreiz par daudz, bet varēja redzēt, ka čalis spēlē ar lielu degsmi. To var saprast, jo Rihards ļoti rāvās uz izlasi, tā kā pozitīvi vērtēju viņa darbības.

- Par citiem Eirolīgas spēlētājiem – bija kaut mazāka iespēja viņus piesaistīt, piemēram, Artūru Kurucu?
- Nebija, jo šobrīd Artūrs ir viens no ‘’Baskonia’’ jaunajiem, kas ir apritē, pāris spēles pat iesākot pamatsastāvā. Runājot par Šmitu, tad redzam, ka viņš ir stabils rotācijas spēlētājs Barselonā, kā arī šā brīža viens no karstākajiem latviešiem Eirolīgā, tā kā arī tas bija saprotami.

- Ņemot vērā slikto sezonas sākumu, ja Tev būs iespēja ņemt, izsauksi Jāni Timmu un Dairi Bertānu?
- Protams, tur vispār nav jautājumu! Ja būs mazākā iespēja viņus piesaistīt, tad to darīsim. Tie ir tāda kalibra spēlētāji, kas pat pie tik klubam neveiksmīgas Eirolīgas sezonas, varētu mums nopietni palīdzēt. Neviens no Bulgārijas izlases basketbolistiem viņiem pat tuvumā nestāv.

- Par burbuļiem – kā norit FIBA izvēle? Vai jums ir kaut kas jāmaksā, lai iegūtu organizēšanas tiesības?
- Visām federācijām, kuras vēlas pieteikties, no FIBA tiek atsūtītas pieteikuma veidlapas, un pēc noteiktiem kritērijiem lemj par piešķiršanu. Viens no primārajiem ir paredzētās mājas spēles. Kā minēju iepriekš – novembrī bija minimālas iespējas rīkot kādu no sabraukumiem, jo abām izlasēm bija plānotas izbraukuma cīņas. Epidemioloģiskā situācija Eiropā bija tik traka, ka neviena no sieviešu federācijām negribēja uzņemties tādu atbildību. Mēs bijām vienīgie, kas izlēma noriskēt un organizēt, par ko šobrīd esam gandarīti. Spējām radīt ļoti labu burbuli, parādot gan FIBA, gan mūsu valstij, ka, ievērojot visas prasības, varam noorganizēt drošu un stabilu vidi.

-Jums kaut kas jāmaksā FIBA, lai saņemtu šo iespēju?
- Nē, bet ir virkne izdevumu, ar kuriem jārēķinās. Tas nav lēts prieks, bet, kā minēju, jāsaprot, ka abu izlašu spēlētāji brauc uz izlasi par brīvu. Mums jāmēģina darīt viss iespējamais, lai pavadītais laiks izlasē ir ar pozitīvu zīmi un basketbolisti vēlētos atgriezties. Ar šādiem saukļiem ejam pie valdības un šobrīd no Ministru kabineta puses esam atbalstīti. Piemēram, novembra sabraukums varēja aiziet pa burbuli, kad valdība lēma par ārkārtas situāciju. Aktīvi strādājām un mēģinājām pārliecināt valdību, ka turnīrs, ko organizējam, ir drošs. Prieks, ka izdevās.

- Bija vēl kādi konkurenti uz šo divu sabraukumu tiesību iegūšanu?
- FIBA ar šo informāciju nedalās, bet neoficiāli zināms, ka par sieviešu burbuli cīnījās mūsu tiešā konkurente Vācija. Uz vīriešu sabraukuma organizēšanu bija pieteikušies grieķi. Viņi jau ir garantējuši vietu finālturnīrā, taču ir zināma cerība, ka februāra spēles varēs aizvadīt ar noteiktu skaitu skatītāju tribīnēs. Konkurence bija, bet ar labu reputāciju novembrī izcīnījām šos burbuļus un varēsim aizvadīt Rīgā.

-Cik aptuveni izmaksāja sieviešu izlašu sabraukuma organizēšana?
- Šobrīd negribu izplūst skaitļos. Jebkurā gadījumā, ja mēs būtu braukuši uz citām valstīm, tad mums arī būtu izdevumi. Mājās izmaksas gan ir nedaudz lielākas. Novembrī mūsu grupas tēriņi bija uz LBS pleciem, bet otru grupu, kuru uzņēmām, nosedza to valstu federācijas, ienesot Latvijas ekonomikā 250 000 tūkstošus eiro investīcijas. Februārī abu izlašu grupu turnīra izdevumus nāksies segt mums.

-Kādi drošības noteikumi bija jāievēro sieviešu izlašu sabraukumu organizēšanā?
- Primāri spēlētājām katrai bija jābūt savās istabiņās un jāveic Covid analīzes, kur ļoti cīnījāmies ar FIBA. Latvijas valdības izstrādātais protokols, kas jāievēro, rīkojot starptautiskos turnīrus, un FIBA reglaments, ir divas dažādas lietas. Mums, iebraucot valstī, pirms uzsākt kādas darbības, ir jāveic Covid analīzes, un tikai pēc negatīva rezultāta var darboties. FIBA reglaments nosaka – spēlētāji atbrauc, dažas dienas dara, ko vēlās, un divas dienas pirms spēlēm jātaisa vēlreiz analīzes. Ar šo cīnījāmies, bet domāju, ka Latvijas reglaments ir pareizāks, jo nelaiž ārā no vides cilvēkus, kas varētu būt problemātiski. Viesnīcā katrai izlasei bija savs stāvs, un katrā no tiem vairāki rokas dezinfekcijas aparāti. Bija jānodrošina plānveidīga plūsma ar ēdināšanu un lai liftu izmantotu pēc iespējas retāk. Pēc katra treniņa zāle un bumbas tika dezinficētas. Bija jānorobežo ‘’Elektrum’’ Olimpiskais centrs no visiem pārējiem apmeklētājiem. Sanāca izveidot viesnīcas burbuli, kur dzīvoja tikai mūsu pasākuma dalībnieki, un Olimpiskajā centrā bija izolēts burbulis, kur darbojāmies tikai mēs. FIBA bijām ieteikuši, ka varam aizvest komandas uz jūru vai parku pastaigāties, kur izolācija būtu diezgan liela, taču FIBA nepiekrita, jo visiem jābūt vienādiem noteikumiem. To pašu, piemēram, Turcijā, nodrošināt nevarētu. Cik man zināms, mūsu burbulī gan ienākot, gan braucot prom, nevienai nebija pozitīvas analīzes.

-Kā esi iestrādājies basketbola savienībā?
- Varas maiņa ir notikusi, bet kā mums sokas – to no malas labāk spriest. Strādājam arī šajā situācijā un soli pa solim ejam uz priekšu. Mūsu motīvs - vēlamies parādīt citām federācijām, ka viens ir čīkstēt, bet otrs, apzinoties esošo situāciju, ar darbiem piesaistīt pēc iespējas vairāk pasākumu, lai sports būtu dzīvīgāks.

-Vai Edgars Šneps joprojām ir Tavs padomdevējs? Iepriekš tika apkārt pausts, ka viņam esot plāns izveidot atalgotu amatu.
- Runu bijušu daudz, bet tie, kas runā, lai to dara tālāk. Par atalgojumu jau no paša sākuma nebija runāts. Man ar Edgaru ir labas attiecības un lūdzu pēc padoma, ja nepieciešams. Viņš šobrīd ir padomes loceklis, un tāpat kā pārējie padomes locekļi, no augšas uzrauga savienības darbu.

-Kādus saredzi šā brīža lielākos izaicinājumus un kas ir savienības galvenās prioritātes?
- Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir finansējums, jo nevar paredzēt, kā būs pēc gada vai diviem. Protams, šā brīža jaunatne – mums jādomā, kā attīstīties. Ja kādreiz jauniešus varēja piesaistīt basketbolam ar vienu elementu, tad tagad jādomā pavisam citi rīki. Izlašu darbība. Mēs saprotam, cik spēcīgas ir mūsu vīriešu un sieviešu valstsvienības, tāpēc vēlamies izspiest maksimumu, jo bez viņu pozitīviem rezultātiem jaunatne tik ļoti nepievilksies. Ļoti lielu uzsvaru liekam uz fizisko sagatavotību, jo pirms diviem gadiem bija daudz runu, ka mums tā ir vāja. Kopā ar izlašu fizioterapeitiem ir izstrādātas pirmās vadlīnijas jaunākajām grupām. Protams, nestāvēsim ar rungu blakus treneriem, bet varam radīt tādu vidi un dot piemērus, lai treneriem būtu vieglāk strādāt un smelties informāciju, lai attīstītu spēlētājus.