Hovards: "Ja mērķis nav zelts, kamdēļ spēlēt?"
ASV Basketbola valstsvienības centra spēlētājs Dvaits Hovards dalījies iespaidos pēc olimpiskās zelta medaļas iegūšanas Pekinas spēlēs, apgalvojot, ka šī pieredze sportistam iemācījusi daudz jauna, īpaši to, kā ir nebūt par komandas absolūto līderi.
"Jūs jau varat ierakstīt manu vārdu. Ja mani vajadzēs, spēlēšu atkal un atkal, līdz riepas plīsīs pušu," pārliecināts par sevi ir Hovards. "Tā bija vienkārši neticami liela pieredze, lieliskākais, ko vienmēr vēlēsies piedzīvot vēlreiz."
Pekinā, sācis pieciniekā visās astoņās spēlēs, Hovards vidēji guva 10,9 punktus un izcīnīja 5,8 bumbas, taču nospēlēja vien 16,1 minūti. Tomēr tas centru nesatrauc: "Olimpiskajā komandā man bija vienkārša spēlētāja loma un dažreiz to ir grūti pieņemt, bet es zinu, ka laba līdera īpašība ir gatavība kalpot citu labā. Es izdarīju labu darbu, pildot savas lomas pienākumus, darot to, kas bija nepieciešams. Iemācījos piemēroties dažādām situācijām."
Tuvojas kārtējā Nacionālās Basketbola Asociācijas (NBA) sezona, un Hovards ir apņēmības pilns tajā Orlando "Magic" komandas sastāvā sasniegt lielas lietas: "Uz zelta medaļu balstīšu nākamo sezonu. Tas ir standarts, uz kura vēlos, lai balstās mūsu komanda - zelta medaļas standarts. Mans mērķis ar "Magic" ir tieši tāds pats - zelts jeb, pareizāk sakot, NBA čempiontituls. Ja tāds nav mērķis, tad, kamdēļ spēlēt?"
"Ikvienam olimpiskajā komandā galvenais nebija parādīt sevi," turpināja Hovards. "Darot savu darbu tā, kā mēs to izdarījām, iegūt zelta medaļu bija daudz patīkamāk. Tas man bija ļoti emocionāli. Es nekad nebiju raudājis dzīvē par itin neko. Pēc zelta iegūšanas es raudāju. Tas ir kaut kas tāds, ko es nekad neaizmirsīšu."
Izmantotie resursi:
sportsline.com
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
nu nepārsteidzies, visi jau māk skaisti runāt
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
domāts kā raudāt par neko
nu raudājis viņš ir kā jau visi izņemot Čaku Norrisu