U18 MVP Blūms: ''Man bija svarīgi pierādīt, ka Latvija var''

Aizvadītajās septiņās Eiropas U18 B divīzijas čempionāta spēlēs 17 gadus vecais Blūms caurmērā izcēlās ar 20 punktiem, kas bija otrais labākais rādītājs visā turnīrā, 5,3 atlēkušajām bumbām un 1,3 rezultatīvām piespēlēm. Aizsarga demonstrētais sniegums palīdzēja Latvijas izlasei tikt pie čempiontitula, bet pašam individuāli deva MVP balvu un vietu sacensību zvaigžņu pieciniekā.

''Vasaras galvenais mērķis ir izpildīts – atgriezām Latvijas U18 izlasi A divīzijā. Tas bija mūsu galvenais uzdevums. To paveicām bez zaudējumiem,'' sarunas ievadā saka Blūms. Līdz ar 2005. gadā dzimušo basketbolistu paaudzes triumfu B divīzijā nākamajā vasarā 2006. gadā dzimušie spēlētāji Somijā piedalīsies A divīzijas čempionātā – Latvija tajā startēs pirmo reizi kopš 2019. gada, kad 2001. gadā dzimušie basketbolisti zaudēja visās septiņās cīņās, eliti atstājot.

Edija Šlesera vadītās Latvijas U18 izlases triumfu B divīzijas čempionātā raksturoja stabilitāte statistikas rādītājos. Latvijas izlases rezultatīvākais basketbolists kā vēl vienu, taču ne tik pamanāmu argumentu no malas, izceļ gaisotni komandas iekšienē: ''Bijām ļoti saliedēti. Cīnījāmies un apzinājāmies, ka izkļūt no B divīzijas ir grūtāk nekā, piemēram, noturēties A divīzijā, jo, kā teica treneris, B divīzija ir gaļas mašīna. Varbūt pretinieku līmenis nav tik augsts, bet tās visas ir ļoti fiziskas komandas, kas katrā mačā spēlē uz soda robežas. Gājām uz katru spēli ar maksimālu koncentrēšanās līmeni. Treneris teica, ka katrs mačs jāaizvada kā pēdējais. Soli pa solim visiem kopā izdevās tikt līdz čempiontitulam.''

Junioru izlase grupu turnīru noslēdza ar četriem panākumiem, triumfējot apakšgrupā, tomēr izšķirošās spēles vēl bija tikai priekšā. Kā norāda Roberts Blūms, komanda lielāko pārliecību guvusi pēc uzvaras pirmajā izslēgšanas mačā: ''Pēc ceturtdaļfināla spēles pret Rumāniju, kad pēdējās piecās minūtēs iekrājām 20 punktu pārsvaru, spēlējot komandas spēli, sapratām, ka, tā spēlējot, esam neapturami. To pašu arī treneris minēja sapulcē – cīnoties tādā veidā, varam tālu tikt.''

Šis Latvijas U18 izlases modelis līdzjutējiem bez zelta medaļas paliks atmiņā ar pozitīvo emocionalitāti laukumā. Teju katra efektīgāka vai sarežģītāka epizode, kas noslēdzās par labu latviešiem, tika atzīmēta īpaši emocionāli. Latvijas izlases rezultatīvākais spēlētājs uzsver, ka tās nākušas dabīgi, tas neesot bijis uzstādījums no komandtiltiņa: ''Emocijas nāca dabīgi pašas no sevis. Pēc katra gūtā groza vai realizēta sarežģītāka metiena centos pavilkt komandu ar emocijām. Ļoti palīdzēja arī emocijas no soliņa. Tas nebija treneru uzstādījums, visiem emocijas nāca dabīgi – bijām saliedēti, plecu pie pleca un atbalstījām viens otru. Tas tikai nāca par labu. Komanda uzvilkās un tika pie labas enerģijas, kas ļāva turpināt tādā garā.''

''Tas nozīmē daudz,'' par MVP balvu saka Blūms. ''Esmu ieguldījis ļoti lielu darbu. Šim čempionātam trenējos visu gadu. Man bija svarīgi pierādīt, ka Latvija var un sistēma strādā. Tas, kas noticis pagājušajos gados, neattiecas uz mūsu, 2005. gadā dzimušo izlasi. Par to ir liels prieks. Ir jāturpina. Teiktu, ka šis ir tikai sākums.''

Blūms vidēji mačā 20 punktus guva ar ļoti augstvērtīgiem metienu procentiem – 48,9% divpunktniekos, 38,7% trīspunktniekos un 96% soda metienos (precīzi 24 no 25 visā turnīrā). Pats basketbolists atzīst, ka visi izpildītie metieni iepriekš atstrādāti treniņos: ''Pirms katras spēles centos izpildīt savu rutīnu – sagatavot ķermeni un būt simtprocentīgi gatavs mačam. Tas atmaksājās. Visi metieni, ko izpildīju, bija trenēti. Neko lieku neizdomāju. Trīspunktnieki ir mana lieta, tos daudz trenēju. Redzot brīvu koridoru, uzbruku arī no divpunktu zonas. Centos palīdzēt komandai kā vien varēju.''

''Izlasē sanāca spēlēt gan saspēles vadītāja, gan uzbrūkošā aizsarga pozīcijā,'' norāda Blūms, kurš iepriekšējā sezonā Vilerbānā lielākoties darbojās kā otrais numurs. ''Sezonas laikā smagi strādāju, lai turpinātu uzlabot savu spēli. Sapratu, ka man jāattīsta dotības, lai varētu spēlēt kā saspēles vadītājs. ASVEL rindās man nebija iespējas darboties kā saspēlniekam. Sākoties izlases treniņnometnei, treneris deva iespēju spēlēt kā pirmajam numuram un organizēt spēli. Tas atmaksājās. Es tam biju gatavs. Pats sev galvā biju uzstādījis, ka vēlos spēlēt abās aizsargu pozīcijās. Ceru, ka nepievīlu trenerus un komandu. Arī nākotnē vēlos spēlēt abās pozīcijās.''

Savulaik abās aizsarga pozīcijās profesionālās karjeras laikā spēlēja arī Roberta tēvs un ilggadējais Latvijas izlases kapteinis Jānis Blūms. Vaicāts, vai tēvs sniedzis padomus par saspēlnieka uzdevumiem, Roberts atbild apstiprinoši, taču norāda, ka to galvenokārt vēlējies pats: ''Tā vairāk bija mana vēlme. Nedaudz pakomunicējām. Viņš teica, ka tas ir ļoti labi un var palīdzēt karjerā, nesot lielākus augļus. Tēvs deva padomus, kā labāk lasīt situācijas pick'n'roll izspēlēs un atrast brīvās piespēles, kas saspēles vadītāja pozīcijā ir ļoti svarīgi.''

Sezonu pirms Eiropas U18 čempionāta Blūms pavadīja Francijas granda Vilerbānas ASVEL jauniešu akadēmijā, spēļu praksi gūstot gan jauniešu Eirolīgā, gan Francijas meistarsacīkšu dublieru čempionātā ''Espoirs''. Aizsargam tas bija pirmais klubs ārzemēs un aizvadīto sezonu latvietis vērtē pozitīvi: ''Guvu milzīgu pieredzi. Sapratu, cik liela nozīme katrā situācijā ir mazām detaļām. Latvijā to tik ļoti neuzsver. Ja tās netika izpildītas, tad treneris uzreiz nomainīja. Sapratu to, ka, ja gribi spēlēt augstākā līmenī, prioritātei jābūt spēlei aizsardzībai. Vienalga, cik punktus gūsi uzbrukumā, bet, ja nevari nospēlēt aizsardzībā, esi komandai nederīgs. Ir jāspēlē abos laukuma gados. Šo mentalitāti mēģināju atvest arī uz Latvijas izlasi.''

Kā lielākās atšķirības starp Francijā un Latvijā spēlēto basketbolu Blūms min fizikalitāti, taču uzsver, ka arī pret atlētiskajiem frančiem viņš var izmantot savus trumpjus: ''Atšķirība ir ļoti liela. Reti kurš nevar iedankot. Ja neatbloķē pretspēlētāju, ir neiespējami savākt atlēkušo bumbu. Ļoti gara līga – visi trešās pozīcijas spēlētāji ir divus metrus gari vai garāki. Taču arī man bija savas priekšrocības, piemēram, metiens. Iespējams, viņi ir ļoti atlētiski, bet ne visi ir pietiekami tehniski meistarīgi. Daudziem trūkst metiena no distances. Viņi spiež uz apakšu.''

Vilerbānas ASVEL īpašnieks ir leģendārais franču basketbolists Tonijs Pārkers, savukārt pieaugušo komandas galvenais stratēģis ir viņa brālis Tīdžejs. Īpaša komunikācija ar četrkārtējo NBA čempionu Blūmam nav sanākusi, taču aprunāties izdevies ar Eirolīgas kluba treneri: ''Dzīvoju Tonija Pārkera akadēmijā. Viņš ik pa laikam atbrauca sasveicināties, aizvadīt treniņu vai apmeklēt kādu sapulci. Sasveicinājāmies, bet parunāt nesanāca. Tīdžeju Pārkeru lielākoties satiku pēc spēlēm, jo aizvadījām mačus pirms ASVEL lielās komandas Francijas čempionāta mačiem. Pēc labām spēlēm viņš pat mani uzrunāja un paslavēja, ka esmu labi nospēlējis. Izdevās aprunāties.''

Roberts Blūms aizvadītajā sezonā kļuva par otro latvieti, kurš spēlējis prestižajā ''Espoirs'' čempionātā. 2014./2015. gada sezonā ''Elan Chalon'' dublieru rindās meistarību slīpēja Ivars Rihards Žvīgurs, kurš nu jau profesionāļa gaitas noslēdzis. Pats Blūms Latvijas jaunajiem basketbolistiem neierasto ceļu skaidro ar teicamajiem treniņu apstākļiem un akadēmijas prestižu: ''Bija arī citi varianti, tostarp Latvijā. Taču domāju, ka, ja man bija iespēja doties uz ASVEL akadēmiju, kur neviens latvietis vēl nebija bijis, to vajadzēja izmantot. Domāju, ka izvēle atmaksājās. Kāpēc tieši ASVEL? Apstākļu dēļ. Biju aizbraucis uz pārbaudēm un redzēju visu, kas tur ir. Neko tādu nebiju redzējis. Teiktu, ka Eiropā tā ir viena no labākajām sistēmām – ASVEL un Madrides ''Real''. Kompleksā ir trīs basketbola laukumi, visas atjaunošanās procedūras, ko vien vari iedomāties, video zāle, dažādas ierīces un tehnoloģijas, kas palīdz jebkuram kļūt par augstāka līmeņa sportistu. Pēc piedāvājuma saņemšanas man nebija divu domu.''

Iepriekš vēstījām, ka Blūms nākamo sezonu pavadīs Francijas ''Pro A'' jaunpienācējā ''Saint-Quentin''. Talantīgais latviešu basketbolists portālam ''Sportacentrs.com'' norādīja, ka simtprocentīgi trenēsies pie pieaugušo komandas, bet sezonas laikā spēlēs dublieru rindās Francijas U21 čempionātā: ''Francijā diezgan populārs jauniešu līgums – uz sezonu ar U21 komandu, bet treniņprocesa laikā ar ''Pro A'' komandu.''

Latvieša nepalikšanu iepriekšējā komandā ietekmējušas tās sastāva un treneru korpusa izmaiņas, bet palikšanu Francijā – iespēja laika gaitā tikt pie vietējā basketbolista statusa: ''ASVEL mainījās viss treneru korpuss. Gandrīz visi, kas bija komandā, to ir pametuši. Domāju, ka tā būs labāk arī man. Jauno treneri nepazinu. Prioritāte bija Francija, jo, nospēlējot vairākus gadus, varu tikt pie vietējā spēlētāja statusa. Citur Eiropā piedāvājumus īsti neizskatīju. Gribēju būt klātesošs pieaugušo komandas treniņprocesā un spēlēt U21 čempionātā ar lielu lomu komandā. ''Espoirs'' varētu būt labākais jauniešu čempionāts, kāds Eiropā ir.''