Jānis Timma: "Lietuvieši bļāva "Latvija, Latvija!""
"Braucām uz Viļņu pierādīt, ka paši esam spējīgi izcīnīt vietu (U19) Pasaules čempionātā," izcīnot bronzas medaļu Eiropas U18 čempionātā, teica Latvijas junioru valstsvienības un basketbola skolas "Rīga" uzbrucējs, krāslavietis Jānis Timma (#11/201/1992).
Pavasarī Timma basketbola skolas „Rīga” sastāvā izcīnīja Swedbank Latvijas jaunatnes basketbola līgas čempiona titulu A grupā, nedēļu iepriekš ar „DSN Rīga” uzvarot arī LBL 2. divīzijas turnīrā. Klāt nāca cīņas Austrumeiropas jaunatnes līgā EYBL, VEF skolu superlīgā un Rīgas Domes kausa izcīņā, taču pērnvasar ieguldītais darbs ļāva izturēt un labi sagatavoties Eiropas čempionātam. Basketbola akadēmijā „Rīga” raženajam latgalietim palīdzēja fiziskās sagatavotības trenere Līga Kļaviņa un serbu speciālists Zlatans Presičs (Zlatan Presic).
„Pirms izlases treniņnometnes sākuma atpūtos divas nedēļas,” pēc atgriešanās no Viļņas teica Timma, kurš U18 izlasē spēlē ar vienpadsmito numuru. „Sekoja nedēļu ilgi fiziskie treniņi un tālāk zālē strādājām ar bumbām. Fiziski bijām gatavi, jo lielais darbs tika paveikts jau sezonas laikā.”
Viļņā uzbrucējam bija trešais lielākais spēles laiks Latvijas valstsvienībā (9 spēles, 222 minūtes), vidēji 24,7 minūtēs gūstot 11,2 punktus, izcīnot 4,0 bumbas zem groziem, rezultatīvi piespēlējot 0,8 reizes un 1,8 reizes atņemot bumbu pretiniekiem. Timma realizēja 46,7% divpunktu un 31,9% trīspunktu metienu, esot vienlīdz bīstams perimetra iekšienē un ārienē. Pie pretinieku groza izcīnītas 15 atlēkušās bumbas.
„Viss sākas no aizsardzības,” uzsvēra Timma. „Spēles turnīrā nešķirojām grūtās un vieglās. Piemēram, kvalifikācijas kārtas pēdējā sacensībā ar Lietuvu zinājām, ka spēle neko neizšķir, taču spēlējām tāpat kā visās pārējās dienās. Apliecinājām, ka esam cienīgi tur būt un zaudējām viņiem tikai ar divu punktu starpību. Ceturtdaļfināla spēlei ar horvātiem bijām ļoti labi noskaņojušies. Gribējām pierādīt, ka varam (uzvarēt) un to izdarījām.”
Par savainojumiem
Veselības problēmas bija ļoti daudziem puišiem. Traumas negāja Latvijai apkārt. Var pat teikt, tās tika tikai mums, pārējās komandas piespēlēja savus savainojumus. Kad Renārs Magone pirmais savainoja potīti un nevarēja mums palīdzēt, bija bēdīgi, taču turpinājām cīnīties. Arī desmit cilvēku sastāvā spējām izcīnīt medaļas.
Par spēlēšanu „Siemens” arēnā
Ļoti patīkami bija spēlēt pilnu tribīņu priekšā, turklāt lietuvieši mūs ļoti, ļoti atbalstīja. Viņi teica, ka mēs esam „broļukas”, Baltijas brāļi. Pēc spēlēm, atstājot laukumu, visi līdzjutēji bļāva „Latvija, Latvija”. Bija omulīga sajūta, ka spēlējam mājās.
Par spilgtākajiem brīžiem čempionātā
Atmiņā palikusi pēdējā spēle ar Serbiju, kuru nospēlējām godam. Gribējām pierādīt, ka varam viņus vinnēt, lai gan iepriekš bijām zaudējuši U14 un U16 izlašu cīņās. Gribējām atriebties, uzvarēt un iegūt medaļas tādā cīņā. Viss ir galvā. Emocionāla bija arī atgriešanās mājup.
Par Lietuvas komandu
Lietuva ir ļoti labi nokomplektēta komanda ar labiem ārējiem un garajiem spēlētājiem. Kā redzējāt, divi spēlētāji – Valančūns, Pukis – tika iekļauti turnīra zvaigžņu piecniekā. Viņi varēja atļauties būt pārliecināti par saviem spēkiem, jo pirms diviem gadiem izcīnīja zeltu Eiropas U16 čempionātā. Man ir prieks par viņu pārliecību un izdošanos. Lietuvieši nebija lecīgi, kārtīgi mūs atbalstīja.
+6 [+] [-]
Kaut kurš no šiem laikam būs - tīspunktnieki!!
P.s. Paldies, lietuviešiem par atbalstu!
+12 [+] [-]
+2 [+] [-]
+60 [+] [-]
un jacer ka Latvijas fani arī atbalstīs Lietuvu Pč ietvaros
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
?? Moš ja kāds būtu pateicis, ka tā ir spēle par pirmo vietu grupā (nevis neko neizšķir), tad tagad būtu vismaz sudrabs...
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]