Dārgais: "Zālē jutos kā mazs bērns, skatoties multenes"

Jumpravam dankerim groza bumbas pārtraukums izstiepās divu mēnešu garumā. Dārgo tas neapturēja – viņš regulāri bija redzams kanjonam līdzīgajā Ogres pirmās vidusskolas sporta laukumā. Jūnija pirmajā dienā nonākot “Elektrum” sporta centrā, viņš priecājās tāpat kā pārējie.

Cik sen nav turēta bumba rokās? “(Domā) ,Basketbola zālē izdevies tikt pēdējās divas nedēļas. Iesildīšanās daļā sanāk 15-20 minūtes paturēt bumbu rokās. Arī, darbojoties ārā, pieskārāmies tikpat daudz. Organizēta turēšana šajā laikā nav bijusi.”

Vidzemes pilsētā groza bumbas cienītājus vieno Tīnūžu iela – pirmā vidusskola, vietējā basketbola skola un Zilo kalnu takas sākums atrodas mazāk nekā 10 gājiena attālumā. “Pats dzīvoju blakus Ogres basketbola skolai, kas ir mūsu ikdienas treniņzāle. Arī aprīkojums tur nedaudz labāks.”

Zilie kalni ideāli piemēroti gājēju un MTB velosipēdu pastaigām, kā arī skrējieniem brīvā dabā. “Ir mēģināts skriet krosu, kurš man nepatīk. Gadu gaitā neesmu kļuvis par tā cienītāju – noskrienu tikai Sporta laboratorijā ieteikto apjomu. Septiņu minūšu iesildīšanās, 30 minūšu skrējiens ar savu pulsu, septiņas minūtes atsildīšanās.”

“Ogres roņu” kustībā iestājusies neliela pauze. “Dubkalnu karjerā vairāk nepeldamies – ūdens palicis pārāk silts. Vasarā nolūkots dīķis, kur satecējis vēss avota ūdens – centīsimies aizbraukt tur. Plus pieci līdz septiņi grādi visu gadu. Treniņos sākusies aukstā dušiņa.”

Latvijas basketbola savienības valde 19. martā noteica LBL sezonas iznākumu atbilstoši turnīra situācijai Latvijas-Igaunijas līgā 13. martā. “VEF Rīga” tika pasludināta par čempioni (septīto reizi), bet Ogres vārds pirmo reizi redzams otrajā augstākajā ailē. Vai atzīmēšana notika virtuāli?

“Komandas pasākums būs – plānots sapulcēties tuvākajā laikā,” teica Dārgais. “Sudraba medaļas nav un, domāju, ka tā netiks saņemta. Manuprāt, klasifikācijas izveide bija nepieciešama, jo aizvadījām 95% regulārās sezonas. To aizmirst nebūtu pareizi. Klasifikācija rada nosacītu gandarījumu – sudraba sajūta nav tāda, kā izcīnot medaļu izslēgšanas spēlēs.”

Dārgajam tradicionāli bijušas divas sezonas – vasarās viņš vienmēr cīnījies par “Gaisa karaļa” titulu dankeru sacensībās visās pasaulēs. Šovasar režīms ir citādāks nekā ierasts. “Domāju, ka šovasar “slam dunk” seriāla nebūs. Vienīgā iespēja redzēt mani dankojam būs manā sociālajā lapā.”

“Forši, ka var sapulcēties ar izlasi un patrenēties kopā ar Latvijas labākajiem spēlētājiem,” teica basketbolists. “Iepriekšējās vasarās lielāku uzmanību veltīju fiziskajai sagatavotībai. Pirmajā jūnijā mest pa grozu un atkārtot basketbola elementus – skaidrs, ka daļa aizmirsusies. Labā ziņa – ir daudz laika prasmju atjaunošanai.

Nav vērts uztraukties par situāciju, kuru nevar tieši ietekmēt, atzina Dārgais. “Tāpat mēģināšu (dankot), jo man tas sagādā prieku. Pēdējā reizē zālē jutos kā mazs bērns, skatoties multenes. Galvā sev pasaki, ka jāiet uz svariem. Nē, gribu vēl un vēlreiz! “Pēdējais danks” bija kādas 10 reizes, kamēr biju apmierināts.”

Basketbolista obligātā skatāmviela 2020. gada pavasarī – dokumentālais seriāls “The last dance”. “Atceros, ka biju mazs un skatījos “Utah Jazz” sērijas. Žurnālā “Laba” vai “MaNa” bija Maikla Džordana plakāts, kuru izgriezu un pārzīmēju. Maikls basketbola laukumā vienmēr bijis mans elks. Filmā ieraudzīju no citas puses – kā viņš izturējās pret komandas biedriem.”

Seriāla noskatīšanās nav mainījusi Dārgā nostāju. “Džordans saglabāja savu vietu manā basketbola hierarhijā. Viena lieta, kas palika prātā – viņš tika (parādīts) kā Dievs. Pārējie – nedaudz malā. Arī tagad, piemēram, Lebronam (Džeimsam), norāda uz visām kļūdām. Kā varēja redzēt filmā, arī Maikls aizmeta garām izšķirošus metienus. Brīžiem, (kādu) ieceļot Dieva kārtā, aizmirstam, ka viņš ir cilvēks. Filmu izbaudīju un, iespējams, noskatīšos vēlreiz.”