Klāt fināls: Dragičs pret Bogdanoviču, Slovēnija pret Serbiju

Dienvidslāvija zelta medaļas izcīnījusi astoņas reizes un ir otrā titulētākā valsts Eiropas čempionātos aiz PSRS, vēl deviņdesmito gadu beigās un šā gadsimta sākumā triumfējot trīs no četriem turnīriem. Tomēr kā Serbija un Melnkalne un tagad vienkārši Serbija serbi vairs ne reizi nav tikuši pie zelta un tikai vienreiz ir spēlējuši finālā. Tas notika 2009. gadā Polijā, kad serbi pusfinālā pagarinājumā pievārēja tieši slovēņus (96:92). Finālā gan nācās atzīt Spānijas pārākumu (63:85).

Arī slovēņiem tas turnīrs ir zīmīgs – līdz šim tā bija vienīgā reize, kad izdevās iekļūt labāko četriniekā. Pirmajos sešos Eiropas čempionātos pēc neatkarības iegūšanas slovēņi netika augstāk par desmito vietu, tad bija pieci turnīri, kuros bija no ceturtās līdz septītajai pozīcijai, bet pirms diviem gadiem Lillē slovēņus jau astotdaļfinālā izslēdza Latvija (73:66). Jāatzīmē, ka 2009. gada neveiksme pusfinālā pagaidām ir vienīgais slovēņu zaudējums Serbijai Eiropas čempionātos. Pirms četriem gadiem pusfinālā par 5.-8. vietu uzvara ar 92:74, 2011. gadā cīņā par septīto vietu uzvara ar 72:68 un 2009. gada grupu turnīrā uzvara ar 80:69.

Ja pirms turnīra savstarpējā spēlē par favorīti, visdrīzāk, tiktu uzskatīta olimpiskā čempione Serbija, kura gan Stambulā ne tuvu neieradās labākajā sastāvā, tad tagad bukmeikeru un līdzjutēju vērtējums ir ļoti līdzīgs vai pat drīzāk nosveras nedaudz par labu slovēņiem. Ne velti, jo Slovēnija ir vienīgā izlase, kura joprojām nav piedzīvojusi nevienu zaudējumu. Grupu turnīrā Helsinkos slovēņi pārspēja Poliju (90:81), Somiju (81:78), Grieķiju (78:72), Islandi (102:75) un arī Franciju, pēdējā kārtā izšķirošajā cīņā par pirmo vietu grupā sāncenšus sakaujot ar 95:78.

Astotdaļdinālā slovēņi izrēķinājās ar ukraiņiem (79:55), ceturtdaļfinālā smagā cīņā tika galā ar latviešiem (103:97), bet pusfinālā negaidīti lupatu lēveros satrieca arī pēdējos turnīros dominējušo Spāniju (92:72). Tikmēr serbi grupā uzvarēja Latviju (92:82), Turciju (80:74), Lielbritāniju (82:68) un Beļģiju (74:54) un vienīgo neveiksmi piedzīvoja pret Krieviju (72:75), kas gan neliedza grupā ieņemt pirmo vietu. Tālāk sekoja panākumi pret Ungāriju (86:78) un Itāliju (83:67) un arī revanšs pret Krieviju (89:79).

Abās komandās ir spilgti izteikti līderi, kuri arī atrodas viens otram blakus rezultatīvāko spēlētāju tabulā. Slovēnijas kapteinis Gorans Dragičs vidēji nepilnu 28 minūšu laikā atzīmējies ar 21,0 punktiem, 5,4 rezultatīvām piespēlēm, 4,1 atlēkušo bumbu, 2,5 kļūdām un 1,5 pārtvertām bumbām, bet Bogdans Bogdanovičs nepilnu 32 minūšu laikā ticis pie 20,3 punktiem un 5,0 rezultatīvām piespēlēm. 31 gadu vecais Maiami "Heat" līderis Dragičs iepriekš paziņoja, ka šis ir viņa pēdējais turnīrs izlasē, taču pēc Spānijas sagraušanas pēkšņi pieļāva iespēju turpināt karjeru valstsvienībā, ja tajā paliks serbu treneris Igors Kokoškovs. Jaunās sistēmas dēļ tas gan ir maz ticams, ņemot vērā, ka viņš ir asistents NBA klubā Jūtas "Jazz".

Teicamu čempionātu aizvada arī 18 gadus vecā uzlecošā zvaigzne Luka Dončičs, kuram paredz pirmo numuru nākamajā NBA draftā. Slovēņu aizsargs izcēlies ar 15,1 punktu, 8,3 atlēkušajām bumbām un 3,8 rezultatīvām piespēlēm. Kamēr Slovēnijai itin daudz punktu guvuši arī Klemens Prepeličs (12,9) un naturalizētais Entonijs Rendolfs (11,8p+5,4ab), serbiem bez Bogdanoviča divciparu skaitu iemetis vien Bobans Marjanovičs. 222 centimetrus garā centra rēķinā vidēji 16 minūšu laikā ir 13,3 punkti un 5,0 atlēkušās bumbas. Milans Mačvans ticis pie 9,9 punktiem. Gaidāms arī spēcīgs serbu treneru duelis – daudzu NBA klubu un Serbijas un Melnkalnes asistents, kā arī septiņus gadus Gruzijas izlasi vadījušais Kokoškovs pret Aleksandaru Džordževiču, kurš pie stūres bijis arī Milānā, Trevīzo un Atēnu "Panathinaikos", bet tagad ir Minhenes "Bayern" galvenais treneris.

Rezultatīvākie spēlētāji

Pēdējo piecu čempionātu medaļnieces

Titulētākās izlases