Bijušais LKF ģenerālsekretārs Balčūns: "FIBA rīkojas, izmisuma vadīta"

"Šī nav jauna situācija, tikai tagad, iespējams, sasniegusi kulmināciju. Pirms četriem gadiem – 2012. gadā – Eiropas basketbola federācijas jau sacēlās pret FIBA. Pat toreiz varēja redzēt, ka vadība, organizācija veģetē. Daudzas no 28 federācijām piedalījās memoranda rakstīšanā, piedāvājot prezidentam atkāpties. Dažādu apstākļu dēļ nodoms tika izjaukts, taču bumerangs ir atgriezies.

Pirms četriem gadiem mēs pat vērsāmies arbitrāžas tiesā. Piemēram, (bijušais FIBA Eiropas nodaļas ģenerālsekretārs) Nars Zanolins saņēma vairāk nekā 1 miljonu eiro lielu kompensāciju par nelikumīgu atcelšanu no amata.

Pagājuši 16 gadi, kopš FIBA zaudēja izšķirošo kauju, pēc kuras klubu basketbols nokļuva privātās rokās. Būtu loģiski, ja FIBA atzītu sakāvi, dotos pie Eirolīgas vadītājiem un paustu vēlmi attīstīt vienu produktu. Ieguvējas būtu abas puses.

Eirolīga ar savu komercdarbību var izdzīvot bez FIBA, turpretī FIBA izaugsmes iespējas ir ierobežotas, jo tās pārziņā ir tikai valstsvienību turnīri, kurus arī netieši kontrolē Eirolīga. Ja klubs iesaka spēlētājam nebraukt uz čempionātu, jo maksā tam algu, basketbolistam nav izvēles. Jā, viņš var izvēlēties izlasi, patriotisku apsvērumu vadīts, taču joprojām jārūpējas par savu dzīvi un karjeru.

Manuprāt, FIBA rīkojas, izmisuma vadīta. Tā draud klubiem, kuri ir svarīgi basketbola attīstībai, un federācijām, kuras ir FIBA dalībnieces. Tādā veidā FIBA draud pati sev. Domāju, ka šis ir graušanas pēdējais posms un var novest pie FIBA sabrukuma.

FIBA ir slēgta organizācija ar novecojušu struktūru un darba metodēm. To kontrolē ģenerālsekretārs Patriks Baumans, brīva izvēle nepastāv. Baumana vienīgais mērķis ir saglabāt ietekmi. Ja baidies no atklātas un brīvas diskusijas, kurā pārstāvēti dažādi viedokļi, kuri var nonākt konfliktā ar tavējo, tad rodas bailes zaudēt ietekmi.

Kāds slavens sporta menedžeris reiz teica, ka šī organizācija iestrēgusi starp Pirmo un Otro Pasaules karu. Tā ir pilnīga taisnība. Dzīve gājusi uz priekšu, komerciālā vide piedāvā citus risinājumus. Nekādi draudi nevar panākt vēlamo: brīvs tirgus brīvā pasaulē pats nosaka savus likumus. Šajā gadījumā klubu basketbols ir tālu priekšā un FIBA zaudējusi kauju. Iznākumā tā ķērusies pie represīvām metodēm.

Nopietnas organizācijas tā nerīkojas. Ja viņi izdomās izmest Itālijas, Spānijas un Lietuvas valstsvienības, iespējams, nāksies palikt ar Armēniju, Gibraltāru un vēl kādu (smejas). Diskvalificētās federācijas var nolemt izveidot jaunu FIBA, nosaucot to savādāk. Diskvalifikācija var izklausīties draudīgi, taču lielākās sekas var skart FIBA. Piemēram, Vācijā un Spānijā vietējās līgas sākušas norobežoties no federācijām. Reāli ņemot, Lietuvā notiek tas pats. Klubi izveido savu organizāciju un ar panākumiem darbojas neatkarīgi no federācijas.

Skatoties no biznesa puses, klubiem jāatdalās no federācijas un jāizveido sava organizācija. Tādējādi visi FIBA draudi kļūst bezvērtīgi. Komandas un federācijas redz civilizētās pasaules evolūciju. Piemērs ir ASV – stiprākā līga dominē basketbola sistēmā, valstsvienības un pārējās sastāvdaļas seko pēc tam. Ir tikai laika jautājums, kamēr Eiropā notiks tas pats. Priekšgalā būs Eirolīga vai NBA.

Iespējams, ka politiskā ietekme joprojām ir FIBA rokās, taču klubu basketbolu tā vairāk nekontrolē. Nauda un moderna vadība ir klubu organizāciju – Eirolīgas un ULEB – pusē. Manuprāt, pašreizējā situācija basketbolam kā sociālam fenomenam ir labvēlīga. Notiek ļoti intensīvas pārmaiņas, kurām futbols, tāpat kā ASV basketbols, jau gājis cauri. Apmēram pirms 40 gadiem. Tagad tas notiek Eiropā. Domāju, daļa federāciju ar laiku pāries Eirolīgas pusē, izveidojot “Euroleague International” vai līdzīgu organizāciju."

Izmantotie resursi:
M.Balčiūnas: apie artėjančią FIBA griūtį,...