Muižnieks: "Fani mūs nesa uz priekšu uz savām rokām"

Kārlis Muižnieks, BK "Ventspils" galvenais treneris: “Pareizi te teica, ka šī bija tāda laba kauja, laba cīņa, tāpēc gribu pateikties spēlētājiem. Bija mums kļūdas, nervozitāte, turklāt gan spēlētājiem, gan treneriem, bet bez tā šāda spēle nevar iztikt. Tas ir basketbols, kuru spēlē dzīvi cilvēki, kur ir enerģija un kur laukumā tiek atdots viss. Tas šodien tiešām bija, kas arī galvenais panākuma iemesls. Spēlētāji atdeva visus spēkus laukumā, un pēc mača pat gandrīz vai nebija spēku priecāties vai gavilēt.”
Par motivāciju šoreiz sūdzēties tiešām nebija iemeslu?
- Jā, un tam ir divi izskaidrojumi. Vispirms jau mums vēl atmiņās ir tas zaudējums ar -24 ,tātad pretī nāk laba komanda, bet otra stipra motivācija bija fakts, ka šī uzvara mums bija ļoti svarīga cīņā par play-off. Spēlei gatavojāmies cik vien nopietni iespējams un vēlējāmies no komandas dabūt ārā visu, kas šobrīd ir iespējams. Tas arī izdevās. Jā, bija kļūdas, bet bija arī daudz labu epizožu. Gan spēlētāju tehniskajā un taktiskajā izpildījumā, gan raksturā. Ne vienmēr komandas uzvar ar tehniku un taktiku, bet arī ar raksturu. Šodien bija tieši tāda rakstura uzvara.
Raksturs arī bija galvenais, kas bija atšķīra šo un Čehijas maču?
- Ar viņiem vispār ļoti grūti spēlēt izbraukumā, jo tā ir ļoti agresīva komanda. Labi pāriet no aizsardzības uzbrukumā, un ir bīstama, ja noķer savu ritmu, ko pirmajā mačā ļāvām izdarīt. Pietrūka rakstura, lai atgrieztos spēlē, kas izdevās šodien. Mums nesanāca sākums, vēl kaut kas, bet mēs nenolaidām rokas, turpinājām cīnīties, kas vainagojās ar uzvaru. Tur mums tas neizdevās.

Kristaps Janičenoks, “Ventspils” kapteinis: “Esmu ļoti priecīgs par šo uzvaru. Es teiktu, ka tā bija svarīgākā otrajā posma, jo mēs uzvarējām, manuprāt, stiprāko komandu grupā. Stiprāko organizāciju grupā, komandu, kas spēlē labu basketbolu gan šajā turnīrā, gan VTB līgā. Vēl jo vairāk priecē tas, ka paveikt to izdevās bez mūsu pamata saspēles vadītāja. Mums šodien bija problēmas ar pikenrola apspēlēšanu un ne man viena, bet viss ir labs, kas labi beidzas. Viņiem arī bija iespējas, spēle bija saraustīta gan no mūsu, gan viņu un arī kāda zāles pārziņa puses. Prieks par uzvaru, un varam mierīgi domāt par nākamo maču, kas ir LBL, kur, kā izrādās, arī nav vienkārši spēlēt.”

Cik bieži ir gadījušās tādas pauzes ar gaismas pazušanu spēles laikā un kāds bija tās efekts?
Muižnieks: Gala rezultāts laikam jau liecina, ka tas bija par labu mums.
Janičenoks: Man tagad ir 1:1. Beļģijas fināla pēdējā spēlē gaisma pazuda pirms izšķirošā metiena un viss, bet toreiz vainīgs bija karstums. Šoreiz sanāca, ka pēc gaismas pazušanas mums viss bija kārtībā.

Atlikušas vēl divas spēles izbraukumā. Laikam jau pilnīgai pārliecībai par iekļūšanu nākamajā kārtā, viena uzvara ir nepieciešama?
Muižnieks: Ļoti grūti prognozējams turnīrs, jo kā redzat, visas komandas uzvar mājas spēles. Jāiet uz katru nākamo spēli, nākamo pretinieku, jāgatavojas tikai tai. Skaidra, ka gan Atverpene, gan “Lukoil” mājās spēlē krietni labāk, tā kā katrs nākamais mačs būs arvien grūtāks, bet tam jābūt gataviem.
Kad prognozējas Mičela atgriešanās?
- Mičelam, par laimi, nav nopietna trauma, lai gan sākumā šķita, ka varbūt smagāk. Bija kaut kāds procents, ka viņš šodien pat varētu spēlēt, bet celis ir diezgan nopietna lieta, tāpēc, klausot ārstu ieteikumus, nolēmām, ka šajā spēlē viņš nepiedalīsies. Domāju, ka nākamajā spēlē viņš būs.
Mičela prombūtne arī bija tāda kā motivācija?
- Jā, un malači spēlētāji, ka aizstāja viņu un uzvarēja šo svarīgo spēli.
Janičenoks: Un paldies mūsu faniem A sektorā!
Muižnieks: Fani tiešām bija liels atbalsts, viņi nesa mūs uz savām rokām uz priekšu. Brīžos, kad mēs plīsām, kad pieļāvām kaut kādas vaļības, viņi nenolaida rokas, bet turpināja atbalstīt, kas ir ļoti svarīgi.

Ronens Gincburgs, “CEZ Nymburk” galvenais treneris: “Vispirms jāsveic uzvarētāji. Domāju, ka šāda veida spēles, kad vadībā ir te viena, te otra komanda, izšķir pieļautās kļūdas mača beigās. Diemžēl kļūdas vairāk pieļāvām mēs, turklāt gan aizsardzībā, gan uzbrukumā, kas mums arī maksāja uzvaru. Mēs nenospēlējām labi uzbrukumā, bet aizsardzība bija nedaudz labāka, taču tik un tā nākas piedzīvot lielu vilšanos."

Hovards Sants Ross, “CEZ Nymburk” uzbrucējs: “Mēs tiešām pieļāvām pārāk daudz kļūdu, sevišķi jau aizsardzībā, bet arī uzbrukumā nenospēlējām tā, kā to vajadzēja. Pārāk daudz vairs arī nav ko teikt – jādomā par tālāko un jālabo kļūdas.”

Kāds bija galvenais iemesls, kāpēc pieļāvāt šīs kļūdas?
Gincburgs: “Diez vai tā ir spēlētāju attieksme, taču arī kļūdas ir spēles sastāvdaļa. Mums bija spēle arī svētdien, var jau būt, ka spēlētāji bija vairāk noguruši. Kad jūsu 14. numurs (Janičenoks – Aut.) iemeta pēdējo tālmetienu, mums bija jābūt tam gatavam, taču tajā mirklī pietrūka koncentrēšanas, uzmanības. Taču tāda ir šī spēle.”
Kādas ir tālākās izredzes pēc trešā zaudēja četrās spēlēs?
- Protams, tagad svarīgas būs arī citas spēles, taču mums noteikti vēl ir izredzes. Jāizcīna divas uzvaras, kas var mums nodrošināt iekļūšanu nākamajā kārtā. Katrā ziņā šodien mēs zaudējām mazāk, nekā ieguvām pirmajā spēlē.