Viedoklis: Jahovičs: "Kur spēlēt "VEF Rīga" - NBA vai Eirolīgā?"

VEF Rīga izpildījis divus no pirmssezonas mērķiem – mūsu ģērbtuvē blakus stāv Latvijas kauss un Latvijas-Igaunijas līgas kauss. Tagad vēl atlicis sezonas pēdējais nogrieznis – cīņa par Latvijas Čempionu kausu. Kamēr gatavojamies izšķirošajām cīņām, ir laiks arī nedaudz padomāt, kas tad stāv aiz šiem kausiem un kurp virzās Latvijas basketbols.

VEF izcīnīja vienu pārliecinošu un vienu negaidīti pārliecinošu uzvaru Latvijas-Igaunijas līgas Final4 turnīrā, kāra kaklā zelta medaļas un pacēla virs galvas čempionu kausu. Pēdējām divām spēlēm teorētiski vajadzēja būt pašām grūtākajām un saspringtākajām, bet sanāca, kā sanāca. Nepārprotiet, kā kluba prezidentam šis, protams, ir patīkams brīdis. Jāpriecājas, ja ir spēles, pēc kurām nav jāskaita sirmie mati, tomēr tas liek uzdot jautājumus. Atbildot uz pirmo no tiem - par NBA vai Eirolīgu, atbildes ir “nekad” un “šobrīd, protams, nē”!

Ogri mēs uzvarējām ar ļoti labu spēli, kamēr pretinieku komandai, būsim atklāti, gluži vienkārši nebija viņu diena. Es nebūšu pārsteigts, ja šosezon vēl tiksimies, un tajā brīdī galvenais būs aizmirst šo rezultātu, jo pretējā gadījumā tas var slikti atspēlēties. Finālā pret Vimsi aizvadījām vēl vienu pārliecinošu spēli, un rezultāts faktiski bija likumsakarīgs - spēlēja regulārā turnīra 1. un 7. vietas ieguvēji. Vimsī savu jau bija paveikuši - ¼ finālā “izsita” Ventspili, bet Final4 turnīrā sarūpēja vēl vienu pārsteigumu un iekļuva finālā. Lai sanāktu īsts pelnrušķītes stāsts, objektīvi nedaudz pietrūka.

Tad nu, lūk, mākoņos neviens nelido. Tajā pašā laikā es būtu slikts kluba prezidents, ja negribētu, lai mana komanda spēlē visaugstākajā līmenī pret spēcīgākajiem pretiniekiem un cīnās par vērtīgākajām trofejām. Vai un kā to var izdarīt? Mums piemērs ir tepat acu priekšā - Kauņas Žalgirim ir veiksmīgākas un neveiksmīgākas sezonas Eirolīgā, bet tā ir stabila vērtība Eiropas basketbolā. Arī Viļņas “Lietuvos Rytas” uz Eiropas augstākā līmeņa basketbola skatuves spēlējuši izcili. Ja Baltijā ir divas šādas komandas, par nejaušību to vairs nevar saukt. Atgādināšu, ka gan Viļņa, gan Kauņa ir iedzīvotāju skaita ziņā mazākas par Rīgu. Vispār mums jātiek vaļā no šī “mazās pilsētas kompleksa”. Mūsu reģionā pārliecinoši lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita ir Stokholma un Kopenhāgena, bet Rīga ir turpat, kur Helsinki un Oslo. Ja skaitām tos, kas iebrauc Rīgā strādāt, tad “pa dienu” esam pat otra lielākā pilsēta Ziemeļeiropā.

Katrs izvēlas savas prioritātes. Ja Lietuvā tas ir basketbols, tad Skandināvijā un Somijā – hokejs un futbols. Rīgā un Latvijā līdz šim esam centušies iet visos virzienos, bet patiesi izcili nav sanācis neviens. Var izcelt “Barona” izcīnīto FIBA kausu, “Ventspils” futbolistu spēlēšanu UEFA Eiropas līgas grupu turnīrā vai “Dinamo” spēlēšanu KHL play-off, kas nu jau ir vēsture. Arī VEF 9. vietu ULEB kausā kā šīs komandas patriots nevaru nepieminēt. Kā basketbola cilvēks runāšu par savu sporta veidu. Ieejot Kauņas Žalgira zālē, man uzreiz ir skaidrs, kāpēc mēs neesam tur, kur ir viņi. Tāpēc, ka Eiropas čempionātā, kad grupu turnīrs notika Rīgā, Lietuvas spēles bija apmeklētākas nekā Latvijas. 9 no 10 lietuviešiem ir basketbola līdzjutēji un 8 no viņiem atbalsta arī Žalgiri, tas jau gadu desmitiem ir viens no valsts simboliem.

Es tomēr ticu, ka arī mēs mīlam basketbolu. Latviešu gēnos to ielika jau Voldemārs Baumanis un nesen Ēķis un Grauba par to atgādināja vēlreiz. Latvija var savākt pilnas tribīnes Arēnā Rīga uz izlases spēlēm, un labi atceros tos laikus, kad tuvu tam bija arī mačos starp divām Latvijas komandām vai VEF veiksmīgajā gadā ULEB kausā. Tas nozīmē, ka skatītājs uz basketbolu grib nākt, bet dabūt viņu tribīnēs var ar augsta līmeņa spēlēm. Ļoti labi apzinos, ka šeit darbs ir gan spēlētājiem laukumā, gan tiem, kas velk uzvalkus, nevis spēles formu un kuru galvenais uzdevums ir darbs ar sponsoriem. VEF klubā aktīvi par to domājam, strādājam pie biedru piesaistes programmas, strādājam pie mārketinga aktivitātēm. Pēdējie gadi bijuši nepateicīgi, jo ir grūti kādam izskaidrot basketbola burvību un VEF Rīga komandas nianses, ja nav iespējas tikties klātienē vai apmeklēt spēles. Tomēr ticu, ka esam uz pareizā ceļa, un ieguldītais darbs atmaksāsies, pat neraugoties uz to, ka šobrīd objektīvu iemeslu dēļ visiem ir citas prioritātes.

Atgriežoties pie NBA – tur nevienā brīdī uzvarētāju nenosaka nauda. Nauda nav problēma! Tur tiešām pāri visam stāv ģenerālmenedžeru veiklība, treneru taktiskās viltības un vēl 100 mazu nianšu, kas beigās izšķir uzvarētāju. VEF, Žalgira vai pat Valmieras gadījumā, nauda izšķir daudz vairāk, mēs varam iepirkties tajos tirgos, kuros maciņš atļauj to darīt. To, ka VEF Rīga spēlētājiem apkārt ir fantastiska komanda, kas spēj ar ierobežotiem līdzekļiem sasniegt lielisku rezultātu un uzvarēt vairākas reizes bagātākas komandas, esam pieredzējuši un zinām, ka izdarīsim to arī turpmāk, bet ceru, ka pienāks tas laiks, kad redzēsim, kādu komandu mūsējie var izveidot, ja tiem ir Žalgira daudzmiljonu budžets. Ja runājam par iekļūšanu Eirolīgā, tad VEF vienīgā iespēja to izdarīt ir uzvarot ULEB Eirokausā, šajā gadījumā papildus titulam uzvarētāji saņem biļeti nākamās sezonas Eirolīgas turnīram.

Visi grib dzirdēt ciparus. Lai reāli pretendētu uz uzvaru Eirokausā, budžetam vajadzētu būt ap 5 miljoniem eiro tikai spēlētāju algās, joprojām nebūsim favorīti, bet ambīcija ar veiksmes palīdzību būtu īstenojama, cita lieta, ka pēc tam tur arī jānoturas. Tas ir cits vēriens un cits naudas daudzums, Viļņas un Kauņas komandu gadījumā lielu atbalstu sniedz arī pašvaldības. Kauņas dome Žalgirim piešķir vairāk kā 2 miljonus eiro sezonā, bet Viļņa apsolījusi trīs gados kopā Rytas piešķirt 4,5 miljonus. Pašvaldību atbalsts ir svarīgs pilnīgi visām Eiropas komandām, bet uzskatu, ka par to var sākt runāt tikai tad, kad paveikti savi mājasdarbi. Gan jau pieminētie Žalgiris un Rytas veiksmīgi strādā, lai piesaistītu privātos sponsorus, tāpat ir arī VEF gadījumā, turklāt pilsētas naudas īpatsvars mūsu salīdzinoši pieticīgajā budžetā ir vēl mazāks, nekā lietuviešiem. Gaidīt, ka kādu dienu atnāks trīs stabili sponsori, kuri nodrošinās nepieciešamo budžetu un bez satraukumiem varēs gaidīt sezonas sākumu, ir tas pats, kas cerēt ieraudzīt, kā Lieldienu zaķis izdēj olu. Strādājam, lai pakāpeniski līdz tam nonāktu un galvenais, lai radītu papildus pievienoto vērtību. Pēc iespējas vairāk piesaistīt latviešu spēlētājus un ļaut jaunajiem sevi pierādīt pavisam citā līmenī. Ticu, ka arī pilnas tribīnes un labi TV reitingi ilgtermiņā palielina audzēkņu skaitu basketbola treniņos.

Žalgirim vajag Rytas, VEFam vajadzīgas spēcīgas Ventspils un Ogres komandas. Lai cik dīvaini tas neizklausītos, VEF priecājas par katru spēcīgo komandu Latvijā. Jo stiprāki būs mūsu pretinieki un čempionāts, jo spēcīgāki kļūsim mēs paši. Jebkurš sportists saprot šo aksiomu. Šobrīd ar 6 komandām, kas cīnās par Latvijas čempiontitulu, ir grūti veidot komandu, kas varētu sekmīgi cīnīties Eiropas kausos. Komandu skaita palielināšana noteikti ir virziens, kurā domāt Latvijas Basketbola savienībai. Tas nāks par labu ne tikai VEFam un pārējām 5 komandām, bet arī Latvijas izlasei un Latvijas basketbolam kopumā, radot platformu, kur pēc sporta skolas beigšanas jaunie spēlētāji var attīstīties, spēlējot pieaugušo basketbolu labu treneru vadībā kopā ar pieredzējušiem komandas biedriem. Viens no Vējoņa kunga priekšvēlēšanu solījumiem bija atbalsts klubiem – gaidām, kad beidzot vārdi pārvērtīsies darbos. LBS daudz pūļu veltījuši Eiropas čempionāta tiesību iegūšanai, uz fināla rīkošanu beigu fāzē pretendēja Latvija, Ukraina un Krievija, bet šo panākumu nedrīkst noniecināt, jo savs mājasdarbs vienalga bija jāizpilda un valsts garantijas jādabū. Cita lieta, ka iepriekšējo reizi pie mums fināls notika 1937. gadā un toreiz par Latvijas čempiontitulu cīnījās vairāk komandu, kā šodien.