Final4 spēlējuši arī ventspilnieki un valmierieši

Muižnieks jau ticis pie bronzas
2002./2003. gada sezonā kaut ko gandrīz vai prātam neaptveramu sasniedza BK "Ventspils" komandai, kurai izdevās tikt līdz FIBA Čempionu kausa finālčetriniekam. Šajā gadā kausam bija visai sarežģīta izspēles kārtība, jo komandām bija jāaizvada divi grupu turnīru. Pirmajā ventspilnieki svinēja septiņas uzvaras desmit spēlēs un ierindojās otrajā vietā (no sešām), atpaliekot tikai no Kazaņas "Unics". Kā interesantu faktu jāmin to, ka šajā turnīrā ventspilnieki divas reizes pamatīgi nopēra tagad tik neērtos "Siauliai" – 98:71 mājās un 103:80 viesos. Turnīra otrajā posmā BK "Ventspils" arī izcīnīja otro vietu (no četrām) grupā, izcīnot trīs uzvaras, taču ar to pietika, lai iekļūtu izslēgšanas mačos. Interesanti, ka par iekļūšanu turnīra labāko astoņu komandu skaitā ventspilniekiem jāpasākas Rīgas "Skonto", kas savā laukumā ar 82:81 apspēlēja "Lietuvos Rytas". Lietuvieši zaudēja arī pēdējā spēlē, līdz ar to arī paliekot ar trim uzvarām un krietni sliktāku gūto un zaudēto grozu attiecību nekā BK "Ventspils".

Par iekļūšanu astotniekā ilgi gan sajūsmināties nebija laika – play off pirmajā un vienīgajā kārtā pretī stājās "Unics", kas šajā pašā turnīrā jau divas reizes visai pārliecinoši bija pieveikusi ventspilniekus. Kazaņas trenera Staņislava Jerjomina kavā trumpju tiešām netrūka – NBA čempions Dikijs Simkinss, slaidais lietuvietis Eurēlijs Žukausks, snaiperi Damirs Mrčičs (pēdējie divi joprojām stabili Eirolīgas spēlētāji) un Olivers Popovičs, pašmāju zelta rokas Igors Kudeļins un Antons Judins, enerģiskais saspēles vadītājs Pjotrs Samoiļenko. Ventspilniekiem sastāvs uz šāda fona izskatījās pabāls (kājas lūzuma dēļ arī nevarēja spēlēt spēka uzbrucējs Ēriks Pūls), tomēr šoreiz svarīgākā izrādījās vēlme cīnīties un uzvarēt. Šķiet, par lielāko pārsteigumu kļuva Bruno Pētersons, kurš pārliecinoši apturēja ne viens apgredzenoto Simkinsku, bet arī Lietuvas izlases centru Žukausku. Savu darbu paveica arī Meirī Četmens un BK "Ventspils" snaiperi, un Kārļa Muižnieka padotie kļuva par pirmajiem Latvijas jaunā laika basketbolistiem, kuri iekļuvuši kāda Eiropas klubu turnīra Final 4. Savā laukumā ventspilnieki uzvarēja 88:79, bet izbraukumā piekāpās tikai 76:79, un ceļazīme uz Salonikiem bija rokā!

Pusfinālā pretī stājās Polijas "Prokom Trefl" (otrajā posmā ventspilnieki poļus savā laukumā sagrāva 97:81, bet viesos zaudēja vien 81:83), taču no interesantas cīņas nekas prātīgs nesanāca – laikam jau debija šāda līmeņa cīniņā ventspilniekiem bija pārāk smaga nasta. Četmens 13 minūtēs guva sešus punktus un savāca piecas piezīmes, Pētersonam piezīmju normas sakrāšanai pietika ar tikai nedaudz ilgāku laiku, turklāt komandai pamatīgi kliboja visa veida metienu precizitāte – 57:79. Cīņā par trešo vietu BK "Ventspils" pretī nāca Serbijas (toreiz arī "un Melnkalnes") "Hemofarm, turklāt jau pirms mača bija zināms, ka par Latvijas klubu būs arī "Aris" karstasinīgie līdzjutēji – komandu krāsu dēļ. Protams, nekādu vētru viņi nesacēla, tomēr bija labi jūtams, par ko "Aris" karsēji ir. Mačs ar serbiem jau ritēja punkts punktus, bet spēles pamatlaika beigās izraut uzvaru bija iespēja ventspilniekiem. Tomēr pēdējais metiens nebija precīzs – 79:79 un pagarinājums. Tajā par gramu – vienu punktu – pārāki izrādījās BK "Ventspils" spēlētāji (91:90), tā tiekot pie Eiropas klubu bronzas godalgām!

Tā kā Muižnieka rēķinā jau ir šāda turnīra medaļa, bet, protams, nevienam nekas nebūtu pretī, ja treneris savu kolekciju drīz vien papildinātu.

Valmierieši Ziemeļu četriniekā
Nākamajā gadā savam pirmajām un pagaidām vienīgajam izgājienam Eiropas plašumos nobrieda valmieriešu, kuru basketbola klubs toreiz saucās "Valmiera/Rūjiena". Kausa sistēma bija vēl vairāk samudžināta, jo cīņas vispirms notika reģionos, tad sekoja reģionu Final4 un tad jau lielie fināli. Valmieras komandas spēlēja Ziemeļu konferencē, kurā pirmajā posmā bija jātiekas ar Saratovas "Avtador", "Siauliai" un Igaunijas "BC TTU/A.Lecoq". Pirmajā posmā par izšķirošo cīņu kļuva otrās kārtas mačs savā laukumā ar "Avtador". Valmierieši svinēja uzvaru 93:84, bet atbildes mačā izbraukumā mājinieki revanšējās 96:89. Tā kā abas komandas grupu turnīru noslēdza ar četrām uzvarām, pirmā vieta pienācās "Valmierai/Rūjienai".

Bonuss par izcīnīto pirmo vietu, bija iespēja uzspēlēt ar basketbola ziņā eksotiskās Azerbaidžānas superklubu "Gala" no Baku pilsētas. Izrādījās, ka eksotiskajā komandā spēlē arī viens Latvijas basketbolists – Jānis Priedītis. Pret valmieriešiem viņš izpelnījās krietnu spēles laiku un arī atzīmējās ar gūtajiem punktiem, tomēr sērijas svara kausus nosvērt par labu savējiem nespēja – 2:1 valmieriešu labā un ceļš uz Ziemeļu konferences Final4 bija vaļā.

Ej nu sazini, kāds ieraksts tagad būtu atrodams kluba sasniegumu grāmatā, ja vidzemniekiem vairāk paveiktos pusfinālmačā ar Maskavas apgabala "Dynamo". Pēc sliktā sākumā valmierieši prata izlīdzināt spēli un sešas minūtes līdz mača beigām pēc Andra Umbraško tālmetiena pat izvirzīties vadībā 78:77, tomēr pēdējos uzbrukumos veiksme bija Krievijas kluba pusē – 88:91. Cīņai par trešo vietu ar Tulas "Arsenal" vidzemniekiem spēka vairs nepietika. Lai gan "Valmiera/Rūjiena" sāka ievērojami labāk, galu galā komanda piedzīvoja zaudējumu 90:110. Līdz ar to pagaidām ievērojamākais valmieriešu sasniegums ir ceturtā vieta Ziemeļu reģionu komandu konkurencē.

Komandu sastāvi šajos turnīros
BK Ventspils: Ainars Bagatskis, Kristaps Purnis, Jevgeņijs Kosuškins, Mārtiņš Skirmants, Sandis Buškevics, Dainis Oberšats, Renārs Zeltiņš, Bruno Pētersons, Meirī Četmens, Arnis Vecvagars, Ēriks Pūls
Galvenais treneris: Kārlis Muižnieks

Valmiera/Rūjiena: Ilmārs Bergmanis, Sandis Amoliņš, Gatis Melderis, Ronels Mingo, Uldis Višņevičs, Andris Umbraško, Juris Andžijevskis, Normunds Feierbergs, Monvīds Pirsko, Jānis Bambis.
Galvenais treneris: Varis Krūmiņš

Izmantotie resursi:
fibaeurope.com

Ieskats "Barona" pretiniekos