Sergejs Ivanovs: "VTB līga ir nopietns turnīrs, nevis Krievijas čempionāts"

“VTB līgas balvu fonds ir 1,22 miljoni latu (70 miljoni Krievijas rubļu). Salīdzinot ar klubu budžetiem – sīkums, bet patīkami. Čempioni saņems 122 tūkstošus latu, vicečempioni 106 tūkstošus latu. Trešās un ceturtās vietas ieguvējiem tiks 94 tūkstoši latu, no piektās līdz astotajai vietai – 80 tūkstoši, no devītās līdz divpadsmitajai vietai – 66 tūkstoši. Trīspadsmitās un četrpadsmitās vietas īpašniekiem pienāksies 56 tūkštoši, savukārt piecpadsmitajai un sešpadsmitajai vietai – 52 tūkstoši.”

Ivanovs norāda, ka klubi izlēmuši par līgas budžeta sadali, nolemjot, ka komandas, kuras finišēs no 17.-20. vietai, nesaņems neko. “Jebkuru lēmumu līgā pieņem 20 klubi, nevis nacionālās federācijas. Vara pieder klubu diktatūrai, nekam citam. Vienojāmies par rotāciju – komandas, kuras savās grupās ierindosies pēdējās vietās, līgā nepaliks. Izkritēji kopā ar citiem pretendentiem kvalifikācijas sacensībās varēs cīnīties par divām ceļazīmēm dalībai pamatturnīrā.”

Interesentu, kuri vēlas spēlēt VTB līgā netrūkst, apgalvo Ivanovs un uzsver, ka visi kandidāti tiks vērtēti pēc vienas mērauklas. “Līgas nolikumā viss skaidri rakstīts. Ja nav labas zāles, lidostas, viesnīcu, televīzijas līgumu, nekad nelaidīšu līgā. Bez šiem nosacījumiem pat neizskatu pieteikumus pat gadījumā, ja tos iesniedz klubs ar 100 miljonu budžetu. VTB ir nopietna profesionāla līga, ne Krievijas čempionāts vai ūdens pārliešanas meistarsacīkstes. Pastāv ģeogrāfiski ierobežojumi, jo pieteikties var tikai Austrumeiropas klubu. Pieteikušies jauni interesenti no NVS valstīm. Vārdus nesaukšu, lai neradītu ažiotāžu.”

Līgas prezidents uzskata, ka “play-off” dalībnieku skaita palielināšana vairojusi sportisko intrigu. “Bieži nācies dzirdēt, ka izlozes rezultātā grupu spēku samēri nav līdzvērtīgi. Pagājusi puse sezonas un tā nenotiek. Parādījušās komandas, kuras šosezon spēlē ļoti labi. Pirmkārt, “Žalgiris”, kurš spēlē Eirolīgā. Ievērojami spēcīgāki kļuvuši Samaras “Krasnije Kriļja”. Nav skaidrs, kuras komandas ieņems pirmās divas vietas A grupā un varēs izlaist astotdaļfinālus. Sanktpēterburga, Kazaņa, Krasnodara, Himki un Samara iet “uz nažiem”, cīņa veidojas ļoti nopietna. Pārējie klubi cīnās atbilstoši iespējām. Krasnojarskas “Enisey” pērn bija neglābjama pastarīte, šogad var iekļūt “play-off”. Izslēgšanas spēlēs kļūs vēl interesantāk.”

2013. gada sezonā 32 no 90 Krievijas čempionāta spēlēm notiek VTB līgas ietvaros, savukārt atlase uz Eirokausiem notiek tikai otrajā turnīrā. Ivanovs neslēpj nicīgu attieksmi pret pašreizējām Krievijas meistarsacīkstēm, kuras VTB līgas uzvaras rezultātā kļuvušas par otršķirīgu turnīru.

“Kā paredz vienošanās, Profesionālā basketbola līga (PBL) pēdējo gadu rīko Krievijas čempionātu. Viņa to dara. Kā viņa to dara – cits jautājums. Protams, paralēli rīkot pilnvērtīgu nacionālo čempionātu un VTB līgu nav iespējams. Tāpēc vienojāmies par vienīgo saprātīgo kompromisu, ka Krievijas čempionāts faktiski tiek izspēlēts VTB līgā ar nelielu savstarpējo spēļu skaitu starp krievu komandām, kuras atrodas dažādās VTB līgas grupās, turklāt tikai līdz “play-off”. Kas notiks tālāk? Nezinu, domāju to jānosaka klubiem. Pāris mēnešu laikā klubiem jāpasaka, ko viņi darīs nākamajā sezonā, neskaitot dalību VTB līgā. Pieņemu, ka līga paliks tāda pati kā šajā sezonā. Taču klubiem pašiem jānonāk pie līdzīga secinājuma. Krievijas čempionāta rīkošanas tiesības atgūs federācija. Vai klubi startēs nacionālajā čempionātā, atkarīgs no viņiem pašiem. Jebkurā gadījumā Krievijas čempionāts paliks. Jāatceras, ka neskaitot deviņus spēcīgākos klubus (Ivanovs neieskaita Vladivostokas “Spartak-Primorje”, kas nestartē VTB līgā), daudzi klubi spēlē otrajā līgā. Pieņemu, ka viņiem tiks rīkots Krievijas čempionāts, taču nezinu, kas tajā piedalīsies. Klubi zina, ka atlase Eirolīgai un Eiropas kausiem notiks VTB līgā, savukārt Krievijas čempionāts ir goda nosaukuma izspēle. Vajag to viņiem vai nē, jāizlemj pašiem.”

Leģionāru limitu Krievijā jāatceļ, domā Ivanovs. “Tā ir kopēja problēma visiem profesionālajiem komerciālajiem sporta veidiem valstī – basketbolam, futbolam, hokejam. Pirmkārt, piekrītu, ka limits mākslīgi paaugstina krievu spēlētāju līgumu apmērus. Klubu īpašniekiem jāpārmaksā par spēlētājiem ar Krievijas pasi. Tas izlaiž jaunos krievu spēlētājus. Runājot tieši, viņi saņem naudu, kuru nav pelnījuši. Otrkārt, seši no deviņiem VTB līgas krievu klubiem spēlē eirokausos. Tur nekāda ierobežojuma nav, tāpat kā VTB līgas spēlēs pret ārzemju komandām, savukārt savstarpējās spēlēs jāievēro limiti. Marasms. Esmu par limita atcelšanu. Nevis totālu atcelšanu, bet izmaiņām noteikumos. Jānosaka, ka laukumā ārzemju spēlētāju limita nav, taču komandas pieteikumā tādam jābūt. Pārjautāšu klubiem pirms nākamās sezonas. Klubi izlems, es apstiprināšu.”

Izmantotie resursi:
Р-Спорт. Все главные новости спорта