Spēcīgākie nacionālie čempionāti Eiropā
Lielākajā daļā Eiropas valstu jaunās basketbola sezonas ir sākušās, bet daļā tās tikai gatavojas savam startam. Līdz ar to ir īstais laiks izvērtēt spēku samērus Eiropas basketbola saimniecībā, noskaidrojot līdzjutējiem saistošākās līgas pirms sezonas.
Basketbola sezonas vairākumā Eiropas ir sākušās, paliekot vien atsevišķiem čempionātiem, kuros starts vēl tikai sekos. Taču posms starp iepriekšējo un šo sezonu ir noslēdzies, tāpēc klubu paveiktais darbs uz papīra ir izvērtējams jau tagad. Tieši dažādu līgu klubu komplektācija, kā arī apkārtējā situācija konkrētās valsts basketbolā, būs par pamatu šim subjektīvajam Eiropas basketbola līgu topam sezonas sākumā.
Uzreiz gan jāpiebilst, ka tajā nebūs tādi starptautiskie turnīri kā Eirolīga un Eirokauss, Adrijas, Baltijas vai VTB līgas, kas neraksturo kādas valsts līmeni klubu basketbolā. Tā vietā paskatīsimies uz nacionālajiem čempionātiem, tādējādi izvērtējot katras valsts individuālo basketbola saimniecību. Ķeramies klāt Eiropas klubu basketbola situācijas apzināšanai!
Eiropas basketbola elite joprojām Spānijā
1) Spānija, ACB līga
Ilgāku laiku Spānijas ACB līga uzskatīta par spēcīgāko visā Eiropā. Tam par pamatu bijusi augstā konkurētspēja Eirokausos, kā arī neparedzams un intriģējošs vietējais čempionāts. Jāatzīst, ka pēdējā laikā ACB līgas vieta topa augšgalā ir sašūpojusies, ko ietekmējusi Spānijas ekonomiskā situācija. Klubi spiesti samazināt savus tēriņus, kas izpaužas sastāva selekcijā. Tā rezultātā līgā ieplūdis neierasti liels skaits tādu spēlētāju, kuriem naudīgajos gados nebūtu izredžu ielauzties šajā sabiedrībā. Tie ir vairāki spēlētāji no ASV koledžām, kas agrāk ACB līgā bija retums, kā arī tādi, kas nav paspējuši pa īstam pieteikt sevi Eiropā. No tāda viedokļa skatoties, žēl, ka samazinājusies ir Latvijas spēlētāju pārstāvniecība tikai līdz vienam spēlētājam. Par labu Spānijas līgas prestižam nenāk arī tas, ka ne pēc pašu gribas uz otro līgu bija jādodas pagājušās sezonas Top8 klubam no Alikantes...
Tomēr ar visām problēmām Spānijas nacionālās līgas līmenis ir pietiekami augsts, lai tas būtu liekams pirmajā vietā visā Eiropā. Par to gādā tādi superklubi kā Barselona, Madrides "Real" vai "Caja Laboral", kuriem gan tāpat nāksies krietni papūlēties spēlēs ar lejasgala komandām, kas pierādījās jau pašā pirmajā šīs sezonas spēļu kārtā. Jā, vairākos klubos piesaistīti tādi ārzemnieki, kas vēl nav tik atzīti, bet tas nenozīmē, ka viņi ir sliktāki par tiem, kas gadiem ilgi aizņēma leģionāru vietas, jo ierasts, ka gadu no gada izmaiņas spēlētāju personālijās ACB līgā bijušas salīdzinoši nelielas. Jaunā iesaukuma aizstāvībai vēl jāmin uzskats, ka iekļūšana ACB līgā ir grūtāka par spēlēšanu tajā, tāpēc lielām izmaiņām tieši spēles kvalitātē nevajadzētu būt.
Saliekot allaž talantīgos ārzemju spēlētājus ar vietējiem spāņu basketbola resursiem, kuru kvalitāti pierāda dažādi Spānijas sasniegumi izlašu līmenī, ACB līga joprojām ir spēcīgākā un līdzjutējiem interesantākā visā Eiropā.
Nākamās labākās - Turcija, Krievija un Itālija
2) Turcija, TBL
Ja iepriekšējos gados plaisa starp pirmo un otro labāko nacionālo čempionātu Eiropā bija liela, tad tagad tā arvien mazinās. Vērtējot situāciju pirms sezonas, otrā vieta pienākas Turcijas čempionātam, kurš, iespējams, ir naudīgākais visā Eiropā. Ārzemnieki Turcijā ir ļoti augstā līmenī, no kuriem visvairāk izceļas Stambulas milži "Fenerbahce" un "Anadolu Efes", kuru sastāvos ir visvairāk miljonāru. Uz šiem klubiem devušies tādi Eiropā atzīti basketbolisti kā Bo Makalebs vai Maiks Batiste (abi spēlēs "Fenerbahce"), bijušie NBA čempioni Losandželosas "Lakers" sastāvā Džordands Fārmars un Saša Vujačičs, kas tagad apvienojušies "Anadolu Efes", u.c.. Varbūt tāpēc nesen viens no labākajiem NBA spēlētājiem Kobe Braients izteicās, ka Turcija ir top līga Eiropā? Drīzāk gan tās ir pieklājības frāzes, ņemot vērā Braienta individuālo reklāmas līgumu ar "Turkish Airlines"...
Labu ārzemju spēlētāju netrūkst citās Turcijas komandās, kurās pieskaitāmas vidusslānim. Piemēram, Turcijā uz šo sezonu darbus atraduši spēlētāji, kuriem savulaik tika atvēlētas nozīmīgas lomas Latvijas top klubos - Artjoms Parahovskis, Vladimirs Štimacs, Vorens Kārters, Čārlzs Roudss... Līmenis un peļņas iespējas Turcijā ir labas, kas to tuvina nacionālo čempionātu virsotnei.
3) Krievija, PBL
Vēl viens no reģioniem, kur nauda basketbolam (un vispār sportam) netiek žēlota. Nereti rodas problēmas ar efektīvu līdzekļu izmantošanu, kas izpaužas haotiskā kopējā basketbola saimniecībā. Biežā pārmaksāšana saistīta ar astronomiskajām vietējo spēlētāju cenām, bet ārzemnieku gadījumā tā saistīta ar nepievilcīgo vidi, kur Krievijas klubiem jāmaksā divtik, lai konkurētu ar rietumu klubiem.
Šosezon krieviem būs divi Eirolīgas klubi – CSKA, kam pievienojas Eiropas kausa ieguvējs "Khimki". Vajadzēja būt arī trešajam, taču Kazaņas "Unics" ar savu zvaigžņoto sastāvu piedzīvoja fiasko Eirolīgas kvalifikācijas turnīrā Itālijā, kur paklupa pret Francijas komandu. Sportiskais līmenis gan tāpat ir pietiekami augsts, lai būtu ierindojams kā trešais labākais Eiropā.
4) Itālija, A sērija
Ja pirms desmit gadiem Itālijas līga noteica toni Eiropā, tad pēdējā laikā piedzīvots pakāpenisks kritums. Itālijai regulāri bijis viens Eiropas Top5 klubs ("Montepaschi"), bet sekotāji nav atradušies. It kā ambīcijas un iespējas ir Milānai, bet darbi līdz šim nav sekojuši... Līdz ar to izpalikusi intriga cīņā par Itālijas čempionu titulu, kurš pēdējos sešos gados pienācies "Montepaschi".
Kopējais basketbola līmenis Itālijas A sērijā tāpat ir pietiekami augsts, kas ļauj tai noslēgt labāko četrinieku. Daudzas pirmās līgas komandas ir spēkos līdzīgas, tāpēc spēles ir spraigas un neprognozējamas. Tāpat Itālija var lepoties ar, iespējams, spēcīgāko otro līgu Eiropā.
Patīkami, ka pēc gandrīz trīs gadu pārtraukuma A sērijā atkal būs iespēja sekot Latvijas basketbolistiem, kuri ir veseli trīs.
5) Vācija, Bundeslīga
Pēdējās tendences liecina, ka Vācijas Bundeslīga turpina plaukt un kļūt spēcīgāka. Būs pārstāvēta ar diviem Eirolīgas klubiem, Vācijas klubu sastāvos atrodami individuāli spēcīgi spēlētāji. Piemēram, pagājušajā sezonā Ventspilī redzējām Oldenburgu, kuras sastāvā biji netrūka spēlētāji ar diezgan svaigu NBA pieredzi. Pie tam viens no šiem Oldenburgas amerikāņiem šosezon ir paņemts kā pamatsastāva saspēles vadītājs Itālijas čempionu komandā. Ar visu savu talantīgo sastāvu Oldenburga Bundeslīgā palika tikai 10. vietā... Vēl viens piemērs - Latvijas čempioniem Rīgas VEF derīgs izrādījās spēlētājs (Donāts Zavacks) no Bundeslīgas lejasgala komandas. Turklāt uz Vāciju Zavacks devās pēc normālas sezonas Eirolīgā.
Tas pierāda Vācijas Bundeslīgas augsto talanta līmeni, kas vēl vairāk ir audzis šajā sezonā, sasniedzot, iespējams, savu visu laiku augstāko punktu. Ja augstajai vāciešu organizētībai, talantīgajiem spēlētājiem tiks pievienoti panākumi starptautiskajā arēnā, tad Bundeslīgai ir izredzes kāpt vēl augstāk.
Labas, taču lejupslīdošas līgas
6) Grieķija, HEBA A1
Ja vērtētu pēc labākajiem diviem klubiem, iespējams, būtu krietni augstāk, jo četrus no pēdējiem sešiem Eirolīgas tituliem izcīnījuši grieķu klubi. Pašreizējo bildi pasliktina pārējie klubi, kuri nespēj konkurēt ar abiem grandiem. Vairumam grieķu klubu, šķiet, primārais ir domāt par savu izdzīvošanu un neiedzīvoties FIBA aizliegumā parakstīt jaunus spēlētājus...
Nav noslēpums, ka Grieķijā ekonomiskā situācija ir slikta, tāpēc ar nolūku pēc iespējas vairāk nopelnīt uz turieni doties nav prāta darbs. Tāpēc dažreiz grūti saprast tos spēlētājus, kas tic saņemt visu paredzēto naudu no Grieķijas klubiem, ja vien piedāvājums nenāk no "Panathinaikos" vai "Olympiacos". Arī šiem milžiem ir samazinājusies rocība, taču, kā pierādīja "Olympiacos", ne jau nauda sportā ir noteicošā.
7) Francija, ProA
Līdzīgi kā Vācijā, tad arī Francijā organizācija ir augstā līmenī, taču spēlētāju meistarība ir zemāka. Konkurētspēju paaugstināt traucē lielie nodokļi un dažāda veida izdevumi, kas spēlētāju algām parasti ļauj atlicināt aptuveni vien trešdaļu no klubu budžetiem.
Savu garantēto vietu Eirolīgā francūži saglabā tādēļ, ka ULEB nevēlas šķirties no pievilcīgā Francijas tirgus. Spēlētais basketbols ir atlētisks un skatāms, taču tālāk par vietējo čempionātu labus rezultātus Francijas klubiem sasniegt neizdodas jau ilgāku laiku. Eiropas virsotnē Francijas klubu basketbols bija pirms 20 gadiem, kad tas bija Eirolīgas čempionu godā, bet vai pārskatāmā nākotnē tur atgriezīsies - tas ir sarežģīts jautājums.
Fenomenālā Lietuva un pārējās pieminēšanas vērtās līgas...
8) Lietuva, LKL
Divas Eirolīgas, viena Eiropas kausa komanda, kā arī pieklājīga līmeņa pārējās komandas. Tas tiek nodrošināts galvenokārt pateicoties milzīgajiem basketbola resursiem, ar kādiem lepojas lietuvieši. Pašmāju basketbolistiem klāt nāk labi ārzemnieki. Pat atsevišķi Lietuvas vidusslāņa klubu ārzemnieki nekristu laukā Latvijas top klubos. Ko vien vērts ir fakts, ka uz "Pieno Zvaigzdes", kas it kā ir mazpilsētas klubs, gatavi braukt tādi spēlētāji, par kuriem bijusi interese no NBA. Pagājušajā sezonā šajā komandā bija spēlētājs, kas salīdzinoši nesen tika draftēts NBA, bet vasarā Lietuvu nomainīja pret ACB līgu. Savukārt šosezon viens no kluba ārzemniekiem atteica piedāvājumiem doties uz NBA kluba treniņnometņi, jo labāku nākotni saskatīja Lietuvā... Šī valsts, kas izmēru ziņā atpaliek no lielvalstīm, vispār ir fenomens, skatoties uz to, cik spēcīga ir tās vietējā līga.
Iespējams, astoņniekā prasījās būt tādai basketbolā augošai valstij kā Ukrainai, bet tai atšķirība no Lietuvas nav pat vienas Eirolīgas komandas. Toties ukraiņiem ir potenciāls attīstīties, jo viņiem ir trīs komandas, kas ar nopietnām ambīcijām gatavas startēt Eiropas kausā. Divas no tām - Doņecka un "Azovmash" - asociējas ar naudu, bet trešā ir Kijevas "Budivelnik", ko trenē vienmēr uzvarēt alkstošais Latvijas izlases galvenais treneris Ainars Bagatskis. Tāpat labā līmenī ir nākamās četras-piecas komandas.
Viens no Eiropas lielākajiem grandiem bāzējas Izraēlā, kas ir Telavivas "Maccabi". Citos Izraēlas klubos arī ir atrodami talantīgi spēlētāji (galvenokārt amerikāņi), bet laba līmeņa vietējo spēlētāju nav tik daudz, kas liek piekāpties tās pašas Lietuvas priekšā.
Balkānu valstis? Tās pulcējušās ļoti spēcīgajā Adrijas līgā, kas izveidojies par sekmīgu projektu, bet nacionālos čempionātus padara nepilnvērtīgus, radot intrigu vien sezonas beigu daļā. To atkal nevar attiecināt uz labākajām Eiropas nacionālajām līgām, kur spraiga cīņa notiek visu gadu, kur vietējais čempionāts bieži vien ir svarīgāks par Eirokausiem.
Normāls līmenis ir Polijas vai Beļģijas līgās, kuras ULEB vērtējumā tiek vērtētas augstāk par Latviju (skatīt kādas valstis bija pārstāvētas Eirolīgas kvalifikācijā)... Latvijas Basketbola līgas vieta? Domājams, ka drīz vien pēc iepriekšējās rindās minētajām līgām, tātad labākajā gadījumā ap 14. vai 15. vietu.
Atskatoties uz labākajām Eiropa valstu līgām, redzams, ka pārsvarā tās ir lielās valstis, kur ir vieglāk izveidot intriģējošu nacionālo čempionātu. Ir pa kādam izņēmumam kā Lietuva, taču vairāk vai mazāk viss ir savās vietās. Domājams, ka sava korelācija ir arī starp klubu basketbola līmeni un nacionālo izlašu panākumiem, taču par to jau kādā citā reizē. Šobrīd basketbola līdzjutējiem uzmanības centrā ir klubu sezona, kas solās atkal solās būt interesanta.
[+] [-]