Jaunups: "Eiropas kauss un VTB līga ir ceļš uz Eirolīgu"

Sezonas beigās VEF bija 3.-5. komanda, kura atradās aiz Eirolīgas kvalifikācijas robežas. “Roma” un “Igokea” atteicās, pāri palika Bulgārijas čempioni “Lukoil Academic” un Nīderlandes čempioni “Leiden”. Kurā brīdī kļuva skaidrs, ka izdosies spēlēt kvalifikācijā?
Uzzinājām par iespēju dienu pirms fakta publiskošanas. Signāli bija, pārliecība nē. Iemesli? Situācija Eiropas basketbolā ir mainīga. Eirolīgas un Eiropas kausa rīkotājiem pastāv principi dalībnieku atlasē, ņemot vērā uzrādītos rezultātus ilgākā laikā. Vienlaikus viņi dod signālu – saņemieties, varbūt varat pretendēt uz pastāvīgu vietu Eirolīgā. Tā ir filozofēšana, taču kvalifikācijas turnīrs kalpo par vienu no pārbaudes mehānismiem.

Manuprāt, uzaicinājuma pamatā ir kluba salīdzinoši veiksmīgais starts divos pēdējos ULEB kausa turnīros. Pēdējais gads bija izteiktāks. Kvalifikācija notiks oktobra pirmajās četrās dienās. Tas sakrīt ar tradicionālo VEF sezonas sākumu. Gatavošanos nav jāpakārto, uzreiz sākam sezonu ar augsta līmeņa spēlēm. Eiropas kauss startē vēlāk. Ja nekvalificēsimies Eirolīgai, būs iespēja sezonas ievadā ieskrieties.

Teici, ka varēs sākt ar ieskrējienu. Tas nozīmē, ka kluba stratēģija būs cīnīties par uzvarām kvalifikācijā, taču netiks izvirzīts oficiāls mērķis iekļūt Eirolīgā?
Precīzs formulējums. Eirolīgas kvalifikācija kluba attīstībā ir tikai starpfinišs. Pārbaudīsim savu spēles līmeni pret citam mūsu līmeņa komandām. Ja nevaram ar tām cīnīties un uzvarēt, mums nav ko meklēt Eirolīgā. Uzskatu, ka gatavošanos šīm spēlēm nav jāpakārto, jo kvalificēšanās Eirolīgai nenozīmē izcīnīt sekmīgu sezonu. Priekšā būs desmit pirmās kārtas spēles un “pīķa” sasniegšana kvalifikācijā negarantēs reputāciju pamatturnīrā.

Klubam jāaug stabili un pakāpeniski, katru sezonu sperot soli uz augšu. Pirmajos mēnešos ieskrienamies, nevis sasniedzam labāko formu. Uzdevumi paliek nemainīgi – labi nostartēt pamatturnīros, jo kvalifikācijā nekas nesākas un nebeidzas. Labprāt gribētu Eirolīgā spēlēt jau šogad, taču stabilas izaugsmes scenārijā, nenotiekot kataklizmām, tas var notikt, ātrākais, pēc diviem gadiem. Pirms gada teicu – divi līdz trīs. Tas nav mainījies. Psiholoģiski un mentāli esam gatavi pacīnīties, neizslēdzot kādu pārsteigumu. Jautājums, vai pietiks spēka un meistarības.

Eiropas kausa pamatturnīrā spēļu skaits pieaugs no sešām līdz desmit sacensībām. Kādu ietekmi tas atstās uz kluba kalendāru?
Starptautiskās spēles uzskatāmas par VEF prioritāti. Paldies Latvijas čempionāta rīkotājiem par sapratni kalendāra veidošanā. Izveidojusies laba un pareiza tradīcija, kuras vienīgā atkāpe bija šāgada pavasarī. Jāsaprot, ka mazā valstī starptautiskajam kalendāram ir prioritāte pār nacionālo čempionātu. Tas atspoguļo racionālu resursu izlietošanas stratēģiju. Pretēji rīkojas bagāti un nesaprātīgi cilvēki, piemēram, daži personāži austrumos. Manuprāt, vēlamies līdzināt Rietumu, nevis Austrumu komandām, kur atsevišķos gadījumos savstarpēja samērīšanās svarīgāka nekā izaugsme konkurētspējīgā vidē.

Izmaiņas Eiropas kausā vērtēju pozitīvi. Vairāk cīņu pamatturnīrā samazina atkarību no vienas spēles. Komandām ar vidusmēra budžetu – kā VEF – tas nāk par labu. Negaidīta uzvara vienā spēlē ir vilinoša, taču ilgtermiņā tās efektu nevajag pārvērtēt. Arī čempiona noteikšana garākā turnīrā uzskatāma par labāk pamatotu.

"VEF Rīga" galvenais treneris Ramūns Butauts ar kluba vadītājiem Māri Martinsonu un Edgaru Jaunupu. Foto: Romāns Kokšarovs, "Sporta Avīze", f64

Vakar (saruna notika 3. jūlijā) Krievijas basketbola federācijas izpildkomiteja apstiprināja prezidenta Aleksandra Krasņenkova atkāpšanos. Pēc mēneša, 2. augustā, būs jauns prezidents. VTB izpilddirektors Aleksejs Širokovs nacionālā čempionāta rīkošanas tiesību pārņemšanu Krasņenkova laikā novērtēja ar divu vai mazāku procentu varbūtību. Ūdeņi sakustējušies?
Jautājums par Krievijas čempionāta rīkošanas tiesību uzticēšanu VTB līgai lielā mērā ir izlemts. Pārējais – taktika. Taisnība, ka Krasņenkovs tam iebilda, taču viņš Krievijā atradās mazākumā. Domāju, ka Krievijas čempionāts jau šosezon tiks izspēlēts VTB līgas ietvaros. Līdzīgi kā KHL ietvaros tiek izspēlēts Krievijas čempionāts ledus hokejā.

Nepieciešami attiecīgi labojumi oficiālajos dokumentos.
VTB līgas nolikumā būs izmaiņas, kuras tiks apspriestas 14. jūlija valdes sēdē Kazaņā. Līgas vadība respektē reģiona valstu intereses. Domāju, ka 2015. gada sezonā stāsies spēkā jaunais formāts – viena grupa, divi apļi. Lietuva, Ukraina tam vēl nav gatavas. Varbūt arī Latvija. Šosezon saglabāsies vecais formāts ar divām grupām. Tas mūs apmierina, jo būs vairāk jāspēlē Eiropas kausā. Vienmēr esam vēlējušies lielāku cīņu skaitu regulārajā turnīrā. Tuvojamies gaumīgam augsta līmeņa spēļu minimumam.

Nākotnē redzu VTB līgu kā 18-20 komandu turnīru, kura dalībnieki regulārajā čempionātā izspēlē divus apļus (34-38 spēles). Minimālā programma – divas grupas, divi apļi un vēl viens aplis ar pretējo grupu (25-28 spēles). Jāizšķiras par vienu no diviem modeļiem. Abi varianti mums ir pieņemami, ņemot vērā iespējamo dalību Eirolīgā. Veidojas gaumīga alternatīva. Pieaugot spēļu skaitam Eiropas kausā, par pieņemamu uzskatāma arī pašreizējā sistēma.

Noprotams, ka 18 labākās komandas paliek VTB līgā. Vai, piemēram, Vladivostokai, būs jāspēlē kvalifikācijā?
Jautājums nav izlemts.

Širokovs minēja, ka jauns pieteikums saņemts no Šauļiem. Pieļāvuma formā interese bijusi no Volgogradas, Sofijas “Lukoil Academic”, Gruzijas klubiem.
Pēdējā tikšanās reizē oficiālu iesniegumu vēl nebija. Tbilisi un Sofijas klubi tiešām izrāda lielu interesi. Valdes sēdes pamatjautājumi būs jaunā formāta izvēle un kvalifikācijas. Trešais temats – balvu fonda palielināšana. Varētu tikt palielināts veco sponsoru ieguldījums. Ar jaunu atbalstītāju piesaisti balvu fonds var kļūt divreiz lielāks.

Cik naudas no VTB balvu fonda nopelnīja VEF?
Simts tūkstošus eiro.

Eirolīgā iespējams iekļūt trīs veidos – izturēt kvalifikāciju, uzvarēt Eiropas kausā vai izcīnīt augstu vietu VTB līgas izslēgšanas spēlēs.
Tuvākajā laikā VTB līgas labākā komanda automātiski kvalificēsies Eirolīgas pamatturnīram (vairākiem vadošajiem klubiem, piemēram, CSKA un “Žalgirim” ir A licences). Mūsu kluba interese par VTB līgu neaprobežojas ar kvalifikāciju Eirolīgai. Turnīrs garantē minimālo nepieciešamo augsta līmeņa spēļu skaitu, lai kādreiz būtu gatavi spēlēt Eirolīgā. Bez šāda regulāra un pastāvīga čempionāta par Eirolīgu varam vienīgi filozofēt. Būtu smieklīgi runāt par sekmīgu startu Eirolīgā, sacenšoties tikai Latvijas un Baltijas līgās. Jaunie spēlētaji – Pasečņiks, Geks, Bertāns – izaug nopietnos un stabilos augsta līmeņa čempionātos. VTB līga mums ir vajadzīga, neatkarīgi no tā, vai dod ceļazīmi uz Eirolīgu. Citu iespēju izsisties augstākajā līmenī nav.

Tuvākie divi trīs gadi – ceļš uz Eirolīgu, apvienojot pieredzi Eiropas kausā un Eirolīgā?
Izmēģināsim spēkus kvalifikācijā, taču brieduma ceļš vedīs caur VTB līgu un Eiropas kausu. Vienlaikus jāpieaudzē budžets līdz 4,5 miljoniem eiro – summai, cienīgai pārstāvībai Eirolīgā. Ja tādu līdzekļu nav, bez aukstas dušas var iztikt.

Septiņpadsmit gadus vecais centra spēlētājs Anžejs Pasečņiks

Par kādu summu izdosies palielināt budžetu 2014. gada sezonā?
Būšu gandarīts, ja pieaugums veidos 7-9 procentus. Divsimt trīssimt tūkstoši klāt, salīdzinot ar trīs miljoniem. Vasarā notiek pārrunas ar kluba atbalstītājiem. Būs arī jauni sponsori. Tas nenāk viegli, jo Latvijas ekonomiskā situācija ir tālu no vēlamās, lai budžetu nokomplektētu vienkārši. Lielākā daļa atbalstītāju jaunībā paši spēlējuši basketbolu, ir groza bumbas patrioti. Viņi grib, lai mums būtu par pašu naudu veidots klubs.

Eiropas kausa izloze būs oktobrī. Vai tas nozīmē, ka precīzs VEF kalendārs LBL kļūs zināms pēc tam?
Eiropas kausa iespējamās spēļu dienas zinām jau tagad, tāpēc nav lielu šķēršļu kalendāra plānošanai. LBL galvenais tiesnesis Agnis Pērkons ieguvis lielu pieredzi un zina, ka gada nogalē būs daudz spēļu Eiropas kausos, īpaši pirmajā kārtā. Līdzīgi kā pērn, vairākas spēles izspēlēsim pavasarī. Te jāsaka liels paldies visu LBL klubu vadībai par sapratni. Spēles pārcelt lūdzam reti, taču līga un klubi nekad nav cēluši iebildumus.

LBL “play-off” spēles, finālu ieskaitot, arī turpmāk aizvadīsiet ārpus Rīgas?
Diskusijas nav beigušās, tātad interese ir dzīva. Neviens skaitlis nav pārliecinājis par racionāliem argumentiem. Dominē emocijas. Uzskatu, ka jārespektē arī emocionālie argumenti. Regulārajā čempionātā turpināsim spēlēt izbraukumos, tāpat šaubu nav par “play-off” pirmo kārtu. Nav problēmu atzīt savas kļūdas. Ja, mācoties no pieredzes, nonāksim pie secinājuma, ka finālspēles jāaizvada Rīgā, darīsim tā. Lēmuma pieņemšanai vajadzīgs racionāls pamatojums.

Vai vēlais paziņojums par fināla norises vietu bija kļūda?
Diskusija varēja sākties ātrāk, taču spriest par finālu bija pāragri viena iemesla dēļ. Nešķita ētiski runāt par finālu, kamēr nebijām tajā iekļuvuši. Būtu augstprātīgi regulārās sezonas laikā runāt par finālu. Daudziem tas šķistu pašsaprotami, taču psiholoģiski izrādītu necieņu pret mūsu konkurentiem Latvijas Basketbola līgā.

Piektās finālspēles pārcelšana uz Rīgu bija saistīta ar VTB kalendāru un arēnas noslogojumu?
Lēmumu pieņēmām emocionālās spriedzes mazināšanai. Politika spēlēt Saldū nebija pašmērķis. Katrā spēlē vēlējāmies auditorijai sniegt noteiktu basketbola baudījumu. Pēc pirmajām divām cīņām Saldū jutām Rīgas vēlmi – lūgumu – pārcelt piekto finālspēli uz Rīgu. To vēlējās arī spēlētāji un viņu ģimenes locekļi. Apliecinājām, ka esam gatavi spēlēt visur, kur cilvēkiem ir īsta interese par basketbolu. Sākumā saskāros ar situāciju, ka par LBL fināliem pastāv ļoti maza skatītāju interese. Meklējām alternatīvas. Piektās spēles pārcelšana nebija saistīta ar VTB kalendāru un arēnu. Reaģējām uz pieprasījumu.

Minēji mazo interesi par LBL finālu. Tā ir problēma, ka cilvēki pavasarī retāk apmeklē basketbolu?
Maijs izveidojies par hokeja mēnesi. Otrkārt, šogad skatītājiem patraucēja aprīļa pauze. Treškārt, uz pirmo astotdaļfināla spēli pret Astanu atnāca trīs tūkstoši. Labs rādītājs Latvijā slikti zināmai komandai. Nākamajā dienā hokejisti tajā pašā laikā spēlēja pret Krieviju. Ar tādu pārklāšanos maijā ir jārēķinās. Jautājums, cik ilgā laikā izveidosim uzticīgo līdzjutēju bāzi. Tā ir mainīga, taču sezonas laikā uzrādījām labus apmeklētības rādītājus, kuri pirms pāris gadiem liktos grūti aizsniedzami.

Spēli pret Valensiju vēroja septiņi tūkstoši skatītāju. Pieci tūkstoši pret Nimburku, “Žalgiri”, CSKA, Bilbao. Piecas labi apmeklētas spēles, vēlāk desmit, piecpadsmit un trīsdesmit. Arī maijā. Vajadzīga pacietība, mērķtiecība un konsekvents darbs. Izvairoties no neveselīgiem pārrāvumiem. Nācās samierināties, ka neiekļuvām Eiropas kausa “Top 8”. Stiprākie turpina spēlēt, pārējie – gaida. Secinām, ka jāiekļūst Eiropas kausa ceturtdaļfinālā, ieteicams, pusfinālā vai finālā.

LBS prezidents Valdis Voins un Edgars Jaunups Latvijas Olimpiskās komitejas Ģenerālās asamblejas sēdē

Pašvaldību vēlēšanas atstājušas ietekmi?
Tādas runas turpinās gadiem. Kad atrados pie varas, visi teica, ka, varu zaudējot, VEF pārstās pastāvēt. Pēdējos divos gados neesmu politikā, taču mūsu budžets tikai palielinājies. Runātāji to aizmirsuši. Pastāv viens jautājums. Cik ilgi VEF cilvēkiem – viņu ir daudz – pietiks spēka un pacietības? Ceru, ka ilgi, turklāt, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, mūsu kļūs vairāk.

Vai piedalīsies nākamās Saeimas vēlēšanu kampaņā?
Tādu iespēju neizslēdzu.

VEF kodolu 2013. gada sezonā veidoja desmit cilvēki. Pavasarī vairāki nevarēja spēlēt savainojumu dēļ.
Soliņš kļūs garāks uz jaunāku spēlētāju rēķina. Domāju, ka kodolu noturēsim.

CSKA interese par Kasparu Bērziņu ir baumas?
Neesmu par tādu interesi dzirdējis, izņemot no Kaspara draugiem.

Uz Kaspara formas parādījās nevis uzvārds, bet iesauka. Tāda situācija var atkārtoties?
Kāpēc ne? Jautājums, vai Kaspars spēlēs mūsu komandā. Par laimi, Bērziņu Latvijā ir daudz. Piemēram, noslēgti līgumi ar Jāni Bērziņu un Artūru Bērziņu. Jānim vasarā būs simtprocentīga iespēja sevi pierādīt, tādējādi viņa atgriešanās var kļūt reāla.

Spēlēs Cēsīs un Saldū tika pārkāpts LBL nolikums. Cēsīs uzstādīts jauns grozs. Vai samaksāts sods par spēlēm Saldū, kur nebija finālam nepieciešamais vietu skaits?
Esam juridiskā procesā, apstrīdot Saldus sodu. Jautājumu jāvērtē pēc būtības. Vai pietika vietu, vai klubs izdarīja nepieciešamo, lai nodrošinātu vajadzīgo vietu skaitu? Tāds jautājums radās situācijā, kad viens klubs apzināti rīkoja spēles mazākā zālē, bez iespējām publiski iegādāties biļetes. Sodu nomaksāsim, kad būs noslēgušās juridiskās procedūras.

Latviešu spēlētāju kodolā notikušas izmaiņas. Sezonas beigās brauci uz Viļņu un Kijevu. Tas iezīmē jaunpienācēju loku?
Pārrunas veicu ar vairākiem spēlētājiem, taču par konkrētiem papildinājumiem spriest pāragri. Nevienam negribam pārmaksāt tikai tāpēc, ka basketbolists Latvijā ieguvis atpazīstamību un kāds klubs iepriekš maksājis vairāk. Pastāv daudz variantu, ieskaitot latviešu spēlētājus, kuri ilgu laiku sacentušies ārzemēs. Jūlija sākumā sastāvus komplektē lielākie klubi. Vispirms CSKA. Jūlija pirmajā nedēļā komplektējas klubi, kuru budžets pārsniedz desmit miljonus. Pienāks laiks arī klubiem, kuru budžets ir trīs miljoni. Mēs esam tajā kategorijā. Spēlētāji gaida labākus piedāvājumus no klubiem, kuri ir bagātāki. Jūlija sākums uzskatāms par līgumu slēgšanas pirmās fāzes beigām. Tirgus aktīvāks kļūst jūlija otrajā un trešajā nedēļā. Pēc tam būsim pilnībā nokomplektējušies.

VEF slēdz vairāku gadu līgumus. Tā būs prioritāte pārrunās?
Pārsvarā slēgsim līgumus uz diviem vai trīs gadiem. Ar retiem izņēmumiem.

Liepājā sāksies Eiropas U18 čempionāts. VEF atbalsts turpinās?
Junioru izlasi atbalstām “de facto”, jo tajā iekļauti daudzi mūsu audzēkņi. Strādā vairāki treneri. Turpināsim to darīt, taču īpašas akcijas čempionāta laikā neplānojam. Tādi spēlētāji kā Anžejs Pasečņiks, Dāvis Geks, Ivars Žvīgurs un Kristaps Pļavnieks ir kluba nākotne.

Vai Nikolajam Mazuram sezonas laikā atstāta iespēja pieņemt cita kluba piedāvājumu?
Gatavojamies parakstīt līgumu, taču esmu diezgan drošs, ka treneris Ramūna Butauta asistenta amatā pavadīs nākamos trīs gadus. Pilnā apmērā turpināsim iesāktos projektus – Krastu maču un sadarbību ar “Ghetto Basket”. Ļoti augstu vērtēju kustības idejiskos tēvus un veidotājus, viņu enerģiju, devumu pilsētai, valstij, Eiropai.