Ilze Jākobsone: "Kad iegāju ģērbtuvē, visa komanda raudāja"

“Valmieras spēkstacija” 2023. gadu sāka ar trīs tituliem. Jākobsones pārstāvētā “Maccabi Ashdod” komanda janvāra beigās izcīnīja Izraēlas Valsts kausu un nacionālā čempionāta pamatturnīrā ar latvieti sastāva nezaudēja nevienā spēlē.

Aprīļa sākumā TTT basketbolistes Birštonā veica atspēlēšanos un ļoti emocionālā finālā uzvarēja Viļņas “Kibirkštis”, bet trīs nedēļas vēlāk pievienoja Latvijas titulu. Jākobsone katrā spēlē bija cīņā saucēja – viņas skaļā balss, azarts un drosme aizrāva līdzi visu komandu.

Turcijā labākie fani, Meksikā spēlēšana augstskalnē, Izraēlā jūra. Kura no šīm vietām iekrita sirdī?
Katra valsts ir īpaša, taču tuvākā pašlaik ir Izraēla. Pārsteidza cilvēciskais faktors – nekad nebiju izjutusi tādu mīlestību un sapratni. Kluba pārvaldnieki un treneri uzņēma kā ģimenē. Ļoti cilvēcīgi. Citi klubi izturas tā – tu esi imports, tev jāparāda sniegums un nekas cits neinteresē.

Ašdodā cilvēki vienmēr interesējās – kā Tu jūties? Vienmēr visu atrisināja. Vienmēr paslavēja, samīļoja un pateica kādu labu vārdu. Fantastiska pieredze.

Kluba īpašnieki ir biznesa cilvēki?
Kā sapratu, Izraēlā klubiem nav īpašnieku. Pašvaldība dod naudu savas pilsētas vai apkaimes komandai. Klubam ir divi pārvaldnieki – Uri un Tali. Ja nemaldos, Uri ir savs bizness. Tali strādā federācijā un vēl citur, īsta biznesa sieviete. Abi strādāja kopā, bet Tali pieņēma gala lēmumus.

Vai Izraēlā un Meksikā ir kopīgs individuālais spēles stils?
Negribētu teikt, ka Agvaskaljentes “Panteras” spēlēja individuāli – Meksikā uzsvars bija uz komandas spēli. Jā, Izraēlā vairāk bija viens-pret-vienu basketbols. Esmu komandas spēlētāja – Meksikā jutos ļoti labi un atguvu spēles izjūtu. Varēju spēlēt, kā man to patīk darīt. Izraēlā man bija nedaudz cita loma. Mazāk spēlēju ar bumbu, vairāk kā otrais trešais numurs.

Kāpēc trešais numurs?
Acīmredzot, trenere mani tā redzēja. Tā ir basketbola specifika. Īpaši profesionālajā sportā – jāpielāgojas dažādām situācijām.

Pēc spēles laika to nevarēja pateikt.
Spēlēju tiešām ļoti daudz, tikai nejutos līdz galam izmantota kā spēlētāja. Rezultāti bija, tātad viss kārtībā.

Meksikas augstkalne sagādāja izaicinājumus?
Sākumā bija nedaudz grūti elpot (retinātā gaisa dēļ). Visu laiku sausa mute. Cilvēka ķermenis ir unikāls – ātri pielāgojas. Pēc nedēļas nejutu kontrastu starp Eiropu un Meksiku.

Izraēlā spēles notika reizi nedēļā...
Meksikā bija...gaļas mašīna. Sestdienās un svētdienās vienmēr divas spēles pēc kārtas. Kad sākās izslēgšanas spēles, kalendārs kļuva vēl blīvāks.

Kristīne Vītola pirms pārcelšanās uz Meksiku jautāja Tavu viedokli?
Pēc līguma parakstīšanas nejauši satikāmies uz ielas. Viņa man uzrakstīja un pajautāja pāris jautājumus. Kristīne ir ļoti laba spēlētāja, kura saņem daudz piedāvājumu. “Panteras” man jautāja, kāda spēlētāja Kristīne ir – teicu tikai labākās lietas.

“Panteras” man jautāja – vai spēlēšu Meksikā? Šoreiz izvēlējos izlasi. Vēl bija piedāvājums spēlēt pēc Eiropas čempionāta. Domāju, ka tas nenotiks, jo tobrīd sezona tuvosies “play-off” fāzei. Komanda ir labi saspēlējusies un uzvar. Varbūt nākamgad atgriezīšos.

Kurās valstīs vēl gribētu uzspēlēt?
Argentīnā, vienmēr esmu gribējusi aizbraukt uz Austrāliju. Dzirdēju, ka Dubajā izveidota komanda (smejas). Man patīk ceļot un gūt jaunu pieredzi. Kur sirds sauks, tur braukšu. Iespējams, pārsteigšu. Pašlaik koncentrējos tikai izlasei. Gribu labi nospēlēt, lai komanda sasniedz augstākos mērķus. Tāda ir noruna ar aģentu.

Spēlē gandrīz bez pārtraukumiem?
Pēc uzvaras Latvijas čempionātā izdevās tikt pie divu nedēļu atpūtas. Tā bija nepieciešama gan fiziski, gan mentāli. Aizbraucu uz Izraēlu – tagad jūtos atpūtusies.

Izraēla ir daudzveidīga valsts – pludmales, vecpilsētas, kalni, tuksneši. Kuras vietas jāredz?
Noteikti Jeruzaleme. Fantastiska, maģiska, ļoti svēta vieta. Tur jāaizbrauc katram. Klātienē pilnīgi cita sajūta, enerģija un aura. Noteikti var izbaudīt pludmales. Pati neaizbraucu, bet Nāves jūra ir ļoti skaista vieta. Izraēlā ir daudz apskates vērtu vietu – ticu, ka tur atgriezīšos vēl daudzas reizes.

Ģērbtuve, kur virmo enerģija – kuru liktu pirmajā vietā?
Ašdoda – tas, kas notika tajā ģērbtuvē, bija vienkārši wow! Nemitīgi smiekli, jokošanās un dejošana. Aurošana, bļaušana, smiešanās – superīgi cilvēki. Laikam pirmo reizi dzīvē bija tā, ka izveidojās labas attiecības ar katru komandas biedreni.

Pēc Tavas aizbraukšanas komandā ieradās austrāliešu centra spēlētāja Elizabete Kembedža.
Lizai sekoju gadus desmit. Unikāla spēlētāja un personība. Redzot, ka viņa parakstīja līgumu ar Ašdodu – bļāviens! Kāpēc neesmu tur. Neteiktu, ka viņa ir mans elks, taču vienmēr pārsteigusi.

Esmu dzirdējusi daudz sliktu lietu par viņu – par sliktu attieksmi. Varu teikt, ka mediji dažreiz var sabojāt kādam cilvēkam dzīvi, uzrakstot kaut ko dzeltenu.

(Aprīļa beigās) pārsteidzu komandu, pirms spēles ieejot ģērbtuvē. Nebiju gaidījusi tādas emocijas – visa komanda raudāja. Pagriezos pret Lizu – viņa raud. Saku, čau, Liza, liels prieks tevi satikt! Viņa – es tā gaidīju šo tikšanos. Ļoti sirsnīgs cilvēks ar lielu vārdu.

Jā, viņa neklusēs un pateiks savu viedokli. Paklausījos ģērbtuvē un minūtes pārtraukumos – viņa uzmundrināja komandu. Varbūt fināla piektajā spēlē viņu neizmantoja, kā vajadzēja. Fantastisks cilvēks, turpinām sazināties “Facetime”.

Pirms pāris gadiem TTT spēlēji kopā ar Džesiku Tomasu, izlasē – ar Elīnu Babkinu. Kuras spēlētājas uz Tevi atstāja lielāko iespaidu?
Džesika un Elīna ir divas pilnīgi dažādas spēlētājas, katra ar savu mentalitāti. Elīna man iedevusi ļoti daudz. Nekad, nekad nepadoties – vienalga, laba vai slikta spēle. Vienmēr būt nekaunīgai (laukumā), jo viņa vispār neskatās, kas nāk pretī. Tā ir viena no labākajām sportista īpašībām. Elīna ir riktīgs kapātājs. Viņa brutāli “mauc”.

Džesika ir ļoti mierīga un, vienlaikus, ļoti eksplozīva spēlētāja. TTT pavadītajā sezonā uzlaboja manu aizsardzību, jo viņas ātrās kustības un driblu nosegt ir ļoti grūti. Džesika ir ļoti foršs cilvēks laukumā un ārpus tā.

Mārtiņš Gulbis ir bijis stingrākais no Taviem treneriem?
Skaļākais – noteikti. Treneris, kurš prasa maksimumu. Tas ļoti palīdz – viņš nemitīgi atgādina, ka man jādara labāk. Dažreiz tas ir nogurdinoši, taču kopumā – liels ieguvums. Tikai izspiežot no sevis maksimumu, vari kļūt labāks.

Viņš izspieda maksimumu, jo TTT pēc pamatturnīra atradās piektajā vietā un finišēja kā Baltijas līgas čempione.
Domāju, ka mana un D.C. – Dekijas Koenas – atbraukšana iedeva meitenēm grūdienu. Viņas bija nedaudz nogurušas, gājušas cauri smagai sezonai. Mums izveidojās ļoti foršs kolektīvs – viens no labākajiem, kurā TTT sastāvā esmu spēlējusi. Visas jaunās spēlētājas bija foršas. Mūs uzņēma ļoti labi. Šķiet, ka izdarījām kaut ko ļoti foršu, īpaši Baltijas līgā.

D.C. ir klusā amerikāniete.
Jā, bet viņa ir nenormāls darbarūķis. Klusa, klusa – kad jūt, ka komanda nedaudz nosēdusies, viņa to pasaka. Kad klusais pasaka, ieklausies. Viņa ir fantastisks cilvēks – viena no labākajām komandas biedrēm, ar kurām esmu spēlējusi. Ļoti atlētiska – varu uzmest bumbu un zinu, ka viņa noķers.