Ainars Zvirgzdiņš: "Jo augstāks līmenis, jo trenerim vieglāk"

Pēc finālsvilpes un apbalvošanas ceremonijas “Castorsdome” arēnā valda saldi-skābs noskaņojums. Laukumu piepilda uzvarētāji – sarkanās un baltās krāsās tērptie “Villeneuve d`Ascq” atbalstītāji. “Castors Braine” nometne atkāpjas laukuma malās un gaiteņos. Dažas spēlētājas slauka asaras, kluba personāls jūtas atvieglots. Trīs nedēļas ilgusī gatavošanās noslēgusies ar iespaidīgiem basketbola svētkiem.

Anete Šteinberga pusotru stundu pēc spēles pavada dopinga kontrolē. “Villeneuve d`Ascq” spēlētājas vairāk nekā stundu svin uzvaru ģērbtuvē. Vienā virzienā ceļo ledainā ūdenī atdzesētas šampanieša pudeles, otrā – spēlētājas ar ūdens traukiem. Prieka šaltis lido arī komandas vadības virzienā. Ainars Zvirgzdiņš preses konferenču telpā ir noguris un mierīgs.

Zaudējums ir zaudējums, taču apstākļi, kādos tas notika, liek raudzīties uz notikušo citā gaismā.
Brainas klubs Eiropas kausa izcīņā spēlēja pirmo reizi. Atšķirībā no pārējiem, mums nebija pieredzes šādās spēlēs – gan individuāli, gan komandai. Pirmajām septiņām “play-off” spēlēm tikām pāri, taču pirms astotās saskārāmies ar milzīgu spiedienu nedēļas garumā. Meitenes nebija tam gatavas un pārdega.

Nekrita metieni, pazuda uzbrukuma organizācijā un kritām iekšā aizsardzībā. Iznākums bija likumsakarīgs. Pretī stājās viena no vadošajām Francijas līgas komandām, kurai augsta līmeņa spēles ir ikdiena. Viņu darbībās bija jūtama pārliecība. Pretinieki izdarīja secinājumus pēc pirmās cīņas, kontrolēja visu spēli un izcīnīja pārliecinošu uzvaru.

Milzīgais skatītāju atbalsts nevarēja palīdzēt.
Šoreiz tam bija pretējs efekts, jo spēlētājām radās lielāka atbildības sajūta un stress.

Pēc uzvaras pirmajā spēlē komanda sevi nosacīti iecēla favorītes lomā.
Nedomāju, ka zaudējums pirmajā spēlē situāciju būtu īpaši mainījis. Treneriem un spēlētājām vienmēr jācīnās par uzvaru. Patīkami, ka uzvarējām Francijā, taču gatavošanās atbildes spēlei notika nepieredzētos apstākļos. Spēlētājas nemitīgi atradās pastiprinātas uzmanības lokā. Ja varētu gatavoties spēlei bez tādas ažiotāžas, iespējams, iznākums būtu savādāks.

Vai pirmsspēles stress atstāja iespaidu uz treneri?
Man tādas spēles patīk. Iekļūšana Eiropas kausa finālā komandai bija liels sasniegums un spēlēt augstākajā līmenī ir patīkami. Rodas gandarījums spēlēt tik daudzu atbalstītāju priekšā. Jo augstāks līmenis, jo trenerim ir vieglāk. Esmu pieradis un problēmu nebija.

Kas bija sakāms spēles pārtraukumā?
Mēģināju spēlētājas nomierināt. Aicināju spēlēt savu spēli un pieļaut mazāk kļūdu aizsardzībā. Iepriekšējās spēlēs bumbu zaudējām mazāk, uz citu komandu fona izceļoties ar disciplinētu spēli aizsardzībā. Vienmēr esmu teicis – ja strādās aizsardzība, tai pievienosies uzbrukums. Šoreiz aizsardzība nestrādāja, bet uzbrukums neatnāca. Nebija mūsu metienu diena, turklāt katrs netrāpītais metiens trešajā ceturtdaļā radīja vēl lielāku nedrošību. Tas izšķīra spēles likteni.

Svētdien būs nākamā spēle. Komandai vajadzēs ātri atgūties.
Pēc nedēļas spēlēsim Beļģijas kausa finālā. Komandu jādabū ārā no psiholoģiskās bedres, lai varētu turpināt cīņas Beļģijas turnīros.

Kā vērtējams Anetes Šteinbergas progress?
Debija Eiropas kausa izcīņā nāca par labu visām kluba spēlētājām. Anetei – īpaši. Tāda pieredze viņai vajadzīga gan kā profesionālei, gan Latvijas izlases spēlētājai. Eiropas kausa spēles parādīja visus viņas plusus un mīnusus. Anete ir spēlētāja ar ļoti profesionālu attieksmi. Domāju, ka viņa izdarīs secinājumus. Turpinot strādāt un attīstīties, Anete izaugs par augstas klases spēlētāju. Visas dotības viņai ir, tikai jāstrādā.

Ko trenerim novēlēt pārējos divos turnīros?
Mums jācenšas spēlēt un uzvarēt visās spēlēs Beļģijā.

Slavas zāle

Trīspadsmit sezonu laikā Latvijas basketbolisti, treneri un komandas ir izcīnījuši 11 Eiropas kausus, tai skaitā 10 trofejas FIBA turnīros. Anetei Jēkabsonei-Žogotai ir sešas trofejas. Pa vienai balvai ir Andai Jēkabsonei, Robertam Štelmaheram, BK “Barons”, Guntai Baško-Melnbārdei un Ojāram Siliņam.

Latvijas basketbolistu izcīnītie Eiropas kausi