Anna Arhipova fon Kalmanoviča: "Turpināsim sadarboties!"
"Vidnojē iespējams trenēties visās vecuma grupās, taču uzsvaru liekam uz talantīgākajām paaudzēm", mērķtiecīgs darbs jaunatnes basketbolā ir pamatā augstu sasniegumu sportam, uzskata Maskavas apgabala "Sparta&K" basketbola kluba vadītāja Anna Arhipova fon Kalmanoviča.
Stavropolē dzimusī Anna Arhipova spēlētājas karjeras laikā divas reizes bijusi Krievijas valstsvienības saspēles vadītāja Olimpiskajās spēlēs (Sidneja 2000, Atēnas 2004), Pasaules vicečempione (Pekina 2002), divreiz spēlējusi Eiropas čempionātu finālos (Francija 2001, Grieķija 2003), otrajā piegājienā izcīnot galveno balvu.
2003. gada sezona spēlētājai izvērtās īpaši veiksmīga. Pavasarī viņas pārstāvētā Jekaterinburgas UGMK komanda iekļuva Eirolīgas “Četru Finālā”, pusfinālā pārspēja Brno “Gambrinus JME” un finālā uzvarēja Francijas stiprāko klubu “USVO Valenciennes”, kura sastāvā spēlēja tādas basketbolistes kā Edvidža Lousone, amerikāņu uzbrucēja Elisone Fīstere-Stronga (Harvard), austrāliešu centra spēlētāja Sūzija Batkoviča, Enna Voutersa un Sandra Le Drīna. Rietumnieču sastāvā bija arī nākamā UGMK fiziskās sagatavotības trenere Sabīne Žurā, bet UGMK kodolā Arhipovu papildināja Jeļena Baranova, amerikānietes Deliša Miltone-Džonsa un Jolanda Grifita.
UGMK izcīnīja pirmo Eirolīgas titulu vēsturē, Arhipova vasarā uzvarēja Eiropas čempionātā, bet par viņas dzīvesbiedru kļuva Kauņā dzimušais Krievijas uzņēmējs Šabtajs fon Kalmanovičs. 1999. gadā viņa atbalstītā “Žalgira” komanda uzvarēja Eirolīgā, taču ambiciozais biznesmenis nepalika vīriešu basketbolā. Nākamo desmit gadu laikā viņa kūrētās UGMK un Maskavas apgabala “Spartak” vienības izcīnīja piecus Eirolīgas titulus, bet Vidnojē tika nodibināts basketbola internāts talantīgākajām Krievijas meitenēm. Anna Arhipova kļuva par jaunā basketbola centra vadītāju, pēc Šabtaja noslepkavošanas 2009. gada novembrī turpinot viņa iesākto darbu.
Rīgā trenere vadīja “Spartak” kadetu komandu, kurā pulcētas nākamās Krievijas jaunatnes izlašu kandidātes. “Mūsu sastāvā trūka Marija Vadijeva un Aļina Šakirova. Maša spēlē Krievijas jaunatnes čempionātā citā vecuma grupā, bet Aļina guvusi savainojumu. Neskatoties uz to, jaunas iespējas pavērās citām spēlētājām, kuras varēja pilnībā parādīt sevi. Dažām tas daļēji sanāca, dažām nē. Kopumā ar posma rezultātiem esmu apmierināta, taču ir lietas, pie kurām jāturpina strādāt.”
2009. gadā Arhipova fon Kalmanoviča pirmo reizi vadīja Krievijas kadetu izlasi, kurā spēlēja 1993. gadā dzimušās meitenes. No viņām šobrīd vistālāk tikusi deviņpadsmit gadus vecā centra spēlētāja Ksenija Tihoņenko, kura augustā Ungārijas pilsētā Debrecenā tika atzīta par Eiropas U20 čempionāta MVP, savukārt tagad kopā ar Elīnu Babkinu pārstāv Eirolīgas klubu “CS Municipal Targoviste”. Spēka uzbrucēja Marija Davidova ir Katrīnas Epneres kolēģe NCAA pirmās divīzijas komandā “Florida International University”.
2012. gada Eiropas jaunatnes līgas sezonā “Spartak” spēlētājas uzvarēja visās spēlēs (bilance 20-0). Jaunajā sezonā sekoja vēl piecas uzvaras, taču otrā posma pirmajā spēlē Vidnojei zaudējumu sagādāja Lilitas Bergvaldes, Aināra Čukstes un Jāņa Nešpora trenētās “Rīdzenes” meitenes. Spartakietes ir vidēji pusgadu jaunākas, taču izceļas ar garākiem augumiem.
“Manā komandā spēlē pārsvarā 1998. gadā dzimušas meitenes, ir pat viena 1999. gadā dzimusi meitene. Ceru, ka šī ir laba paaudze. Taču viss var mainīties. Pēc pusgada, pēc gada, jo spēlētājas vēl ir bērni, taču cerību netrūkst. To varu teikt par daudzām audzēknēm.”
2007. gadā “Spartak” izveidoja bērnu basketbola klubu, kurā šobrīd desmit kvalificētu treneru vadībā trenējas 140 meitenes vecumā no septiņiem līdz 16 gadiem. Spējīgākās audzēknes turpina treniņus “Spartak” Olimpisko rezervju skolā, bet labākajām ir iespēja pievienoties Eirolīgas klubam.
“Vidnojē trenējas 1996. gadā dzimušās meitenes, atsevišķas grupas ir 1998. gadam, 1999. gadam, 2000. un 2002. gadam. Jaunākā ir 2003. - 2005. gadā dzimušo meiteņu grupa. Cenšamies aptvert visas vecuma grupas, taču uzsvaru liekam uz talantīgākajām paaudzēm. Ciemos ielūdzam visus interesentus.”
Arhipovas trenētās komandas Latvijā viesojas regulāri. “Vēlos pateikties Eiropas jaunatnes līgas rīkotājiem, īpaši Igo Zanderam. Brīdī, kad Rīgā atbraukušas 40 komandas, viņš pelnījis cieņu par turnīra organizāciju, kura apjoma dēļ neko nav zaudējusi. Varu viņam par to tikai paklanīties. Ļoti labi, ka pastāv Eiropas jaunatnes basketbola līga. Turpināsim sadarboties!”
”Rīdzenes” un “Spartak” komandas pēc turnīra noslēguma
Spēlētājas karjeru Arhipova noslēdza pēc 28. Olimpiādes spēlēm Atēnās, izcīnot bronzas medaļu. Intervijā izdevumam Slamdunk.ru viņa atzina, ka tas bijis piemērotākais brīdis. “Uzvaru un medaļu prestižs Olimpiskajās spēlēs ir daudz augstāks nekā Pasaules čempionātā. Olimpiskās spēles redzēja gandrīz visi. Iespējams, tas skanēs pārspīlēti, taču Olimpiskajās spēlēs daudz vairāk saasinātas patriotisma jūtas, vēlme cīnīties par valsts godu, karogu, dzirdēt skanam valsts himnu. Vairāk atbildības, tāpāt kā vēlēšanās izcīnīt medaļu. Pasaules un Eiropas čempioņu tituliem pēc gada, diviem vai četriem var pievienoties “eks” sadaļa, taču Olimpisko spēļu uzvarētājām tāds pievārds nepievienosies nekad. Citu sporta veidu pārstāvju dalība tikai vairo kaislības un vēlmi cienīgi pārstāvēt savu dzimteni. Pirms tam Krievijas basketbola komandas – ne vīrieši, ne sievietes – vēl nebija izcīnījušas Olimpiskās medaļas.”
Vienīgā sievu basketa spēle kuru esmu klātienā redzējis , Latvija - Krievija.
Tajā LV rīkotajā čempionātā , toreiz vēl spriedām kurš īsti galvenais , Tihoņenko vai žīds ( Žalgira )