Linda Rubene: "Mani favorīti ir Krosbijs un Malkins"

Dāsnā maija saule ļauj trešo sarunu pēc kārtas veikt svaigā gaisā. Olimpiskā sporta centra zāle uzkarsusi līdz +26, ārā valda patīkams vēsums. Linda nāk smaidīdama un pozitīvo noskaņojumu saglabā nākamās četrdesmit minūtes.

No 2011. līdz 2013. gadam 47. vidusskolas un “Juglas” audzēkne pavadīja vienā no galvenajiem ASV studentu basketbola centriem Blūmingtonā, Indiānā, kur trīsdesmit gadus strādāja leģendārais Bobs Naits. Viņa vadītā “Hoosiers” vīriešu komanda izcīnīja trīs NCAA titulus, padarot Indiānas Universitāti par trešo uzvarām bagātāko skolu valstī aiz Kalifornijas Universitātes Losandželosā (UCLA) un Kentakī. Pēdējā studiju gadā Linda Rubene spēlēja Indiānas starta piecniekā, savukārt 18. maijā debitēja Latvijas valstsvienībā ar uzvaru pār Nīderlandi.

"Zālē varēju nokļūt 24 stundas dienā un septiņas dienas nedēļā"

Latvijā atgriezies pirms divām nedēļām. Astoņu stundu laika starpību vēl jūti?
Laika maiņu neizjūtu tik izteikti, kā esmu dzirdējusi no citām spēlētājām. Vairāk pielāgojos gaismas un tumsas maiņai. Paliek tumšs, eju gulēt. Gaismā ceļos, ar laika starpību saistītā noguruma nav.

Amerikā pastāv teiciens: “Citās 49 pavalstīs tas ir tikai basketbols. Te ir Indiāna!” Agrāk to nojauti?
Var just, ka Indiāna ir basketbola štats. Atbalsts vīriešu komandai uzskatāms par milzīgu, taču pēdējā gadā interese par sieviešu basketbolu pieauga. Vairākas meitenes nāk no Indiānas, treneri cenšas piesaistīt vietējās meitenes, jo basketbols te attīstīts tiešām augstā līmenī. Fani atbalsta komandu ne tikai Blūmingtonā.

Par universitāti pirmo reizi uzzināju, kad tur mācīties devās Kristiāna Štauere. Pirmos personīgos iespaidus guvu iepazīšanās brauciena (study visit) laikā. Iespaidu atstāja treniņu zāle un sporta komplekss. Mājas spēles komanda aizvada “Assembly Hall” ar 17 tūkstošiem skatītāju vietu, savukārt treniņu vajadzībām pirms dažiem gadiem tika uzbūvēta “Cook Hall”. Zāle sadalīta vīriešu un sieviešu pusē, izbūvēta svaru zāle un medicīnas spārns. Katram spēlētājam ir elektroniskā pieejas karte, kura ļauj zālē iekļūt 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā.

2010. gada bronzas vasara Liepājā. Linda ar Annu Gailīti un fanu Valdi no Jūrmalas, kurš nokavēja pusfinālu. Foto: Romāns Kokšarovs, “Sporta Avīze”, f64

Leģendārais Bobs Naits līdz 2011. gada 15. novembrim bija uzvarām bagātākais treneris NCAA pirmās divīzijas vīriešu basketbola vēsturē. Tovakar "Madison Square Garden" viņu ar 903 panākumiem apsteidza "Duke" un ASV valstsvienības stūrmanis Maiks Kžiževskis. Foto: AFP/Scanpix

Bobam Naitam piemineklis jau uzcelts?
Nav, taču viņš Indiānā ir biežs viesis. Pati esmu redzējusi, ka Naits atbrauc komentēt spēles vai piedalās svinīgos sarīkojumos. Vīriešu basketbols Indiānā ir sports numur viens, skolā ar to konkurēt nevar nekas.

Kā nokļuvi Indiānā?
Treneris no Indiānas atbrauca skatīties vienu no manām komandas biedrenēm “Iowa Western” junioru koledžā. Pateicoties iepriekšējam kontaktam ar treneri, manas spēles ieraksts tika nogādāts Indiānas galvenajai trenerei. Viņa noskatījās video, piezvanīja un uzaicināja iepazīšanās braucienā. Viss notika ļoti ātri – nedēļas laikā. Aizbraucu, iepatikās, izdarīju izvēli. Pateicu, ka vēlos spēlēt Indiānā un vēlāk parakstīju vienošanos.

Man rakstīja daudzas skolas, tai skaitā “Duquesne” Pitsburgā. Viņi gribēja, lai pievienojos pēc pirmā gada. Pilsētā spēlēja mana mīļākā komanda “Pittsburgh Penguins”. Aizbraucu, taču komanda nepiesaistīja. Indiānā bija pretēji, jo ļoti labi sapratos ar komandas biedrenēm, turklāt spēlēšana “Big Ten” konferencē pavēra lielākas izaugsmes iespējas. Labāka skola nekā Pitsburgā, universitāte izvietojusies skaistās kaļķakmens ēkās (limestone).

Otrajā sezonā komandā iejuties pilnībā?
Pēc pirmā gada komandai nomainījās treneri. Vasarā paliku uz vietas, tāpēc varēju strādāt papildus. NCAA noteikumi neļauj to darīt treneru vadībā, taču varēju viņus satikt un parunāties. Rudenī sākām no baltas lapas. Treneris paņēma dažas spēlētājas klāt, taču pārsvarā strādāja ar to, kas bija. Komandai tas bija labs gads, man – arī.

"Trenera uzruna pēc pēdējās spēles bija emocionāla"

Ja pareizi atceros, iepriekšējā trenere pirms tam parakstīja līguma pagarinājumu?
Līgums bija noslēgts uz četriem gadiem, taču tika lauzts pēc pirmās sezonas un, ja nemaldos, universitātei vajadzēja to izpirkt. Jaunais treneris Kurts Millers (Curt Miller) ir ļoti gudrs. Pirms ierašanās Indiānā viņš kopā ar “Bowling Green” komandu astoņus gadus pēc kārtas iekļuva NCAA čempionātā (notiek marta otrajā pusē un aprīļa sākumā), turklāt vairākkārt saņēma gada labākā trenera apbalvojumu”Mid-American” konferencē. Precīzi pasaka, ko vēlas no spēlētājiem. Viss pārdomāts, atliek tikai izpildīt. Treneris līdzi paņēma divus palīgus – vienu no “Bowling Green” un vienu no citas skolas, taču kolektīvs izveidojās ļoti labs.

Ko treneris prasīja?
Mūsu sauklis bija “Together we attack” (mēs uzbrukam kopā). Treneris uzsvēra – nav nozīmes, kāds ir rezultāts un kā beidzas spēle, galvenais, strādājam un cīnāmies līdz galam! Ja necīnījies, netiki laukumā. Treneris vienmēr teica, ka spēlējam komandas spēli, lai gan mums bija divas līderes. Visas saņēma konkrētus uzdevumus – uzlikt labu bloku, atbloķēt pretspēlētāju un līdzīgi, taču galvenais bija ievērot spēles plānu.

Tu minēji divas līderes – visas bijāt ceturtā gada studentes?
Mēs trīs un viena meitene, kura universitātē pavadīja sesto gadu. Treneris zināja, ka pirmajā sezonā uzvaras pašas nenāks, tāpēc viņa galvenā prasība bija cīnīties. Viena no trenera iniciatīvām – pēc spēlēm tikāmies ar atbalstītājiem. Fani saprata, ka uzvaras nāks ar laiku un pozitīvi novērtēja mūsu cīņas sparu.

Salīdzinot ar “Big Ten” regulāro sezonu janvārī un februārī, sākumā gāja vieglāk?
Aizvadījām vienu no labākajām “non-conference” sezonām, uzvarot deviņās spēlēs. Tas kļuva par vienu no labākajiem rezultātiem pēdējos gados, taču “Big Ten” līmenis izrādījās atšķirīgs. Zaudējumi vairākās konferences spēlēs pēc kārtas neļāva komandai parādīt savu labāko spēli. Savainojumu dēļ ierindā palika 8-9 spēlētājas un bija uzkrājies nogurums. Kļuva grūti konkurēt ar spēcīgājām “Big Ten” komandām. Buksējām, taču regulārās sezonas beigās neveiksmju joslai tikām pāri. Izdevās piecas labas spēles pēc kārtas, lai gan ne visās izdevās uzvarēt. “Big Ten” čempionātā dažas spēlētājas, ieskaitot mani, “pārdega”, tāpēc nenospēlējām savā līmenī.

Kāda bija trenera reakcija pēc izstāšanās no čempionāta?
Treneris pateicās visām ceturtā gada spēlētājām, pārējām sakot, ka iesāktais darbs tiks turpināts. Programmai piesaistīs jaunas spēlētājas, lai visas kopā darītu komandu spēcīgāku. Treneris teica, ka vēlētos, lai varētu visus četrus gadus strādāt ar mums. Uzruna pēc pēdējās spēles bija emocionāla.

”Indiana Hoosiers” un “Purdue Boilermakers” derbija uzvarētājas iegūst īpašu ceļojošo kausu. Foto: no Lindas Rubenes personiskā arhīva

Linda Rubene uzbrūk

Daļu 2013. gada sezonas Linda spēlēja ar sejas masku

"Indiānas futbolisti uzvarēja NCAA čempionātā"

Spilgtākie sezonas brīži?
Uzvara pēdējās sekundēs pret “Purdue”. Manas uzturēšanās laikā tā bija pirmā reize divos gados, kad viņas uzvarējām. “Purdue” ir mūsu galvenās sāncenses Indiānā un savstarpējie derbiji izraisa lielāko ažiotāžu. Īpaša atmosfēra jūtama jebkuras vietējās komandas spēlē pret “Purdue” – gan skolā, gan laukumā.

Pret “Kentucky” arī izveidojies derbijs?
Manos divos gados pret viņām nespēlējām, taču vīriešu komandai viena tikšanās ar “Kentucky” bija. Kentakī uzskatāma par nākamo basketbola štatu uzreiz aiz Indiānas.

Balti-sarkanās bikses (candy striped pants) ir komandas atpazīstamības zīme. Citas tradīcijas?
Pirms spēles visa komanda ģērbtuvēs dzied “Indiana Fight Song”. Iemācījos to divu spēļu laikā. No šīs sezonas pēc mājas spēlēm paliekam laukumā, aprunājamies ar faniem, dalām autogrāfus. Treneris teica, ka līdzīgu praksi izmantojis savā iepriekšējā skolā. Tādi pasākumi liek atbalstītājiem justies kā daļai no komandas un atbalsts kļūst lielāks.

Oktobra vidū “Hoosiers” rīko “Midnight Madness” jeb “pusnakts trakumu”.
Pirms sieviešu un vīriešu komandu pirmā oficiālā treniņa cilvēki pulcējas jau iepriekšējā vakarā. Nakšņo blakus ārā iznestajiem sildītājiem. Mūs pa vienai izsauca pirms vīriešu komandas. Kad izskrien pārpildīto tribīņu priekšā, sajūtas ir īpašas. Trenēšanās kļūst patīkama. Izgājām cauri sadarbībām, nedaudz uzspēlējām.

Vīriešu un sieviešu komandu spēles tika saliktas kopā (t.s. “double-header”)?
Vīriešu spēlēs cilvēku rindas pie zāles veidojas vairākas stundas pirms iemetiena. Arī iziešana prasa laiku un spēles kopā salika tikai vienu reizi. Regulāras prakses nav. Puiši iepriekšējā gadā iekļuva NCAA čempionāta sešpadsmit labāko komandu vidū jeb “Sweet 16”, tāpēc vasarā notika studentu sektora paplašināšana. Tribīnes arī agrāk bija pārpildītas, taču šogad interese turpināja augt. “Assembly Hall” izvietoti čempionu plakāti (championship banners) un lieli attēli ar komandām-uzvarētājām. Uzskatu, ka jaunā trenera vadībā Indiānā varētu atdzimt arī sieviešu basketbols.

Blūmingtonā puse iedzīvotāju ir studenti?
Ikdienā redzu tikai studentus, savukārt pavasara brīvlaikā pilsēta izskatās kā izmirusi. Universitātes nometne vienlaikus ir Blūmingtonas centrs. Četrdesmit tūkstoši studentu. No vienas nodarbības uz nākamo dažreiz braucu ar autobusu, jo visu teritoriju izstaigāt grūti. Par studentiem padomāts.

Indiānas futbolisti – nevis amerikāņu, bet parastajā futbolā – uzvarēja NCAA čempionātā, tādējādi uzmanību piesaista ne tikai basketbols. Izmantojam vēl vienu saukli “24 sports, One Team”. Jūtams citu komandu atbalsts. Studiju zāle sportistiem izvietota jaunuzceltajā amerikāņu futbola stadionā, turpat ēdam pusdienas un vakariņas, tāpēc iespējams iepazīt pārējo sporta veidu pārstāvjus.

Ko Tu studēji?
Mācījos ekonomiku, kā otro izvēli paņemot socioloģiju.

Sniegs uzsniga?
Šogad mazāk, taču Indiānā var just gadalaiku maiņu. Klimats diezgan līdzīgs Latvijai, tikai ātrāk paliek siltāks un gaiss ir nedaudz mitrāks (šajā brīdī garām iet Līga Šurkusa, Laura Audere, Asnāte Fomina, sakot “Paldies par kūkām!” Meitenes palūdz teicienu atstāt intervijā – Sportacentrs.com).

"Iegūto pieredzi nemainītu pret neko citu"

Smaids saka priekšā, ka ar pavadīto laiku ASV esi apmierināta.
Katrs no četriem gadiem Amerikā izvērtās atšķirīgs. Spēlēju pie trīs dažādiem treneriem, pārgāju no trešās uz ceturto pozīciju. Mācījos no katra trenera un uzlaboju savu spēli. Bija grūti, taču iegūto pieredzi nemainītu pret neko citu. Pirmajā gadā Indiānā spēlēju kā trešais numurs, lai gan spēles laiks bija mazāks. Arī jaunais treneris izmēģināja trešajā pozīcijā, bet savainojumi garajā galā ieviesa izmaiņas. Komandā bija piecas garās spēlētājas, taču trūka ceturto numuru. Spēle padevās.

Kā ir izlasē?
Turpinu spēlēt ceturtajā pozīcijā. Pirmajā treniņā nedaudz darbojos kā trešais numurs, taču no tā brīža spēlēju spēka uzbrucējas postenī. Kad uzlaiž mazo sastāvu, varu paspēlēt centrā.

Esi pielāgojusies?
Pirmajā nedēļā jutos kā virpulī. Mēģināju saprast notiekošo. Tagad sāku saspēlēties un just pārējās meitenes. Katrā treniņā jūtos arvien labāk. Debijas spēlē pret Nīderlandi uztraukums bija mazāks, nekā gaidīju, taču neliels sasprindzinājums palika. Otrajā dienā spēlēju daudz atbrīvotāk. Būs labi!

Komandā pulcētas daudzas jaunās spēlētājas. Reizēm tas piebremzē spēli, taču tas ir ļoti labi nākotnei un paaudžu maiņai. Spēlētājas rāda cīņassparu un konkurē par vietu sastāvā. Jauns sastāvs, taču mēs cīnīsimies. Visas grib uzvarēt. Treneris dod laiku iejusties, ļauj saprast spēles sistēmu, paskaidro detaļas. Izteiktu individuālo uzdevumu pagaidām nav.

Foto: no Lindas Rubenes personiskā arhīva

Ar faniem pēc uzvaras pār “Purdue”

Izlaidums pie Indiānas basketbolistu treniņu svētnīcas “Cook Hall”

Indiānā izdomāji, ka vēlies spēlēt profesionāli?
Visu laiku domāju tikai par konkrēto sezonu. Man nebija iepriekš izdomāta plāna spēlēt Indiānā. Nolēmu, ka iespējas izvērtēšu un lēmumu pieņemšu sezonas beigās. Zināju, ka braukšu atpakaļ uz Latviju, kā arī spēlēšu Eiropā. Pēc vidusskolas beigšanas rīkojos līdzīgi. Nospēlēju jaunatnes izlasē, lēmumu pieņemot pēc tam. Vienmēr esmu izvērtējusi savas iespējas, pieņemot labāko lēmumu.

Kādas bijušas Tavas ietekmes sportā?
Cenšos mācīties no katra trenera. Basketbolā ievirzīja pirmie treneri Juris Garkalns un Daiga Jansone (Jugla). Sportot sāku sestajā vai septītajā klasē. Treneris Garkalns radīja iespēju spēlēt Rīgā, savukārt trenere Jansone palīdzēja iegūt kontaktus spēlēšanai Amerikā. Atbraucot no Gulbenes, sākumā mācījos 47. vidusskolā, desmitās klases vidū pārgāju uz 49. vidusskolu.

Teici, ka sāki diezgan vēlu.
Gulbenē nekad nav bijis meiteņu komandas. Vienmēr esmu bijusi aktīva, dejoju tautas dejas, tāpēc sports man nebija svešs. Mamma spēlēja basketbolu un rokasbumbu, tētis – tikai basketbolu. Edgars un Juris Garkalns tolaik brauca apkārt, meklējot garas meitenes. Man tā kļuva par labu iespēju, jo vēlējos tikt projām no mājām.

Četrdesmit septītajā vidusskolā un vēlāk mana istabas biedrene bija Anete Šteinberga. Abas aizbraucām uz Ameriku, tagad esam uzaicinātas izlasē. Anete blakus bijusi ilgi un draudzība saglabājusies. No skolas pāri okeānam aizbrauca arī Anna Gailīte, Ance Celmiņa, Kristiāna Štauere, ar pārējām meitenēm kontaktu bijis mazāk.

"Ceru, ka "Pittsburgh Penguins" atbrauks uz Rīgu"

Spēli pret Nīderlandi apmeklēja Pāvels Veselovs. Esmu ievērojis, ka viņš ir Tavs atbalstītājs.
Pāvels ir manas māsas vīrs. Esam pazīstami daudzus gadus, uztveru viņu kā brāli. Zināju viņu jau no Gulbenes laikiem. Es atbalstu viņu, viņš atbalsta mani, viens otram dodam padomus un uzmundrinām. Sekoju līdzi Valmieras spēlēm televīzijā vai tiešsaistē.

Minēji “Pittsburgh Penguins”. Sāki viņiem sekot no Mario Lemjē laikiem?
Pitsburgas fane esmu kopš Pasaules hokeja čempionāta Rīgā, kad vēroju Sidniju Krosbiju spēlējam Kanādas izlases sastāvā. Mani mīļākie spēlētāji ir Krosbijs un Jevgeņijs Malkins. Vienmēr esmu bijusi liela Latvijas hokeja izlases fane. Treniņi un pavadītais laiks ārzemēs nav atļāvis just līdzi klātienē, esmu bijusi tikai pārbaudes spēlēs. Man joprojām ir sapnis noskatīties “Pittsburgh Penguins” spēli. Ja mācītos Pitsburgā, tiktu uz spēlēm, taču vēl ir laiks aizbraukt. Cerēsim, ka viņi atbrauks uz Rīgu!

Kad parakstīji līgumu ar Spānijas klubu?
Sarunas par spēlēšanu Samorā sāku, esot Amerikā, taču līgumu parakstīju pēc atgriešanās Latvijā. Aģente stāsta, ka komandā būs jāierodas septembra sākumā.

Tavas atziņas pēc Amerikas?
Gribu pateikt paldies savai ģimenei, kura mani vienmēr atbalstījusi. Viņiem nebija viegli, kamēr atrados projām, taču apziņa, ka varu atgriezties, man palīdzēja izturēt šos četrus gadus. Domāju, tā paliks arī nākotnē.

Ko Tev novēlēt?
Izturību un veselību nākamajā gadā.