Šteinberga: "Nav vajadzīga papildus motivācija, lai aizstāvētu savu valsti"

Līdz 34. minūtei ticēju, ka komandai izdosies lauzt spēli un izcīnīt uzvaru Celjē. Tas nenotika. Neizdevās iemest metienus un galotnē bija jācīnās par labvēlīgāku starpību. Tavuprāt, vai tobrīd komanda vēl varēja atspēlēties, vai spēle bija zaudēta?
Manuprāt, mums bija daudz iespēju aizķerties, tai skaitā ap 34. minūti. Mums neizdevās slovēnietes apstādināt, jo neizdarījām savus uzdevumus aizsardzībā un tādējādi neveicinājām viņu lūzuma punktu. Tāpat neguvām vieglos punktus savos ātrajos uzbrukumos un netrāpījām grozā statiskos (pozicionālos) uzbrukumos. Tas summējās un lūzumu nepanācām ne reizi. Iespēju bija daudz.

Spēles garumā Bariču pārmaiņus sedza četras spēlētājas. Slovēnietes bija fiziski labi gatavas, kāpēc viņas nenoplīsa?
Mums pietrūka agresivitātes aizsardzībā, kuru treniņos uzsvēra treneris. Uzdevums bija mazināt gan Baričas, gan Oblakas stiprās puses. Mēs to neizdarījām, taču līdzīgi notika ar garajām spēlētājām. Dažreiz nesamainījāmies aizsardzībā un tas ietekmēja cīņu par atlēkušajām bumbām.

Nekādas jaunas iestrādes Slovēnijas darbībā netika manītas?
Domāju, ka nē, toties viņas daudz aktīvāk presēja mūsu mazās spēlētājas un neļāva brīvi spēlēt lielajām. Viņas bija agresīvas visas 40 minūtes. Tas rezultējās viņām labvēlīgā spēles iznākumā.

Vai spēlētājas pietiekami atbalsta viena otru?
Problēmu ar savstarpējo atbalstu mums nav bijis, tikai sagatavošanās posms ir īss. Nav laika garām pārdomām. Jāreabilitējas, lai pavērstu visu pozitīvā virzienā. Iespējas nav zudušas, taču šobrīd svarīgākā spēle ir trešdien. Varam labi nospēlēt!

Lietuvietēm vairāk nav, kur atkāpties. Spiediens būs uz viņām.
Viņām nav citu variantu. Vienīgais mīnuss – viņām bija vairāk laika sagatavoties spēlei pret mums. Lietuvietēm šajā posmā ir tikai viena, nevis divas spēles. Tāpat viņas varēja izanalizēt mūsu darbību gan novembrī, gan februārī. Pluss – spiediens uz lietuvietēm, ar iespēju pārdegt. Mums uz to nav jācer. Pašām jānospēlē sava spēle.

Vai Tavā spēļu praksē ir bijuši gadījumi, kad treneris uzsver, ka uz pretiniecēm ir lielāks spiediens?
Tādu spēļu bijis daudz. Piemēram, vienā no pēdējām spēlēm Krievijā tikāmies ar Maskavas “Dynamo” un viņām bija labas iespējas. Tādai motivācijai ir liela nozīme. Šajā gadījumā spēlētājām nav vajadzīga papildus motivācija, lai aizstāvētu savas valsts vārdu. Mēs pulcējamies uz īsu periodu un Latvijas izlasē spēlēt vienmēr ir patīkami.

Aija Putniņa pirms brīža teica, ka spēlēšana izlasē vēlāk palīdzējusi labāk nospēlēt klubā. Kā Tev bija?
Man vasarā sanāca mazāka pauze nekā Aijai. Jūlija beigās bija jābūt Krievijā un sagatavošanās sākās jau augustā. Kā teicu iepriekš, mani tas nomocīja. Gaidīja nevis uz mani, bet es gaidīju, kamēr krievu spēlētājas iegūs sportisko formu. Vasarā pēc izlases biju lieliskā formā, turklāt jūlijā turpināju to uzturēt. Krievijas basketbolā tas nav pārāk ierasti, tāpēc rudens nebija īpaši patīkams laiks.

Un novembrī?
Novembrī spēlēšana izlasē radīja ļoti pozitīvu pienesumu. Manuprāt, tā bija visām spēlētājām. Sanāca pārtraukums no spēlēšanas klubu komandās. Varējām uzkrāt pozitīvās emocijas, atbraucot mājās un spēlējot Latvijas izlasē. Katrai no mums komandā ir labas draudzenes. Tam ir pozitīva ietekme. Pēc tam līdz Ziemassvētkiem paliek tikai dažas nedēļas un turpinājumā nav ilgi jāgaida līdz februāra pārtraukumam. Tādos ceturkšņos sadalīta sezona psiholoģiski ir ļoti patīkama.

Pārejot pie Vologdas snieguma Krievijā, jāsaka, ka klubam izdevās sasniegt labus rezultātus. Priekšā tikai trīs daudz bagātākās Eirolīgas komandas, bet spēlēs pret Vidnojes “Sparta&K” uzvaras dalītas uz pusēm.
Klubu ietekmēja spēlētāju veselības problēmas, taču diezgan labi to pārvarējām. Žēl, ka Eirokausā neizkļuvām no grupas, jo brīžiem varēja spēlēt tikai sešas spēlētājas. Kopumā ar uzdevumiem, īpaši aizsardzībā, tikām galā. Kritums iezīmējās pēc Ziemassvētku brīvdienām, jo ļoti lēnām spējām atgūt komandas spēli. Februārī savstarpējā sapratne jau bija atgriezusies.

Kā neierasti vēstīja Vologdas kluba mājas lapa, Tava spēlēšana Krievijā šobrīd ir noslēgusies.
Esmu parakstījusi līgumu ar Prāgu. Klubs oficiāli to vēl nav paziņojis, taču tam jānotiek tuvākajās dienās. Visi par to runā, tāpēc slēpt nav iemesla. Aģenta paziņojums par Prāgas piedāvājumu man kļuva par pozitīvu pārsteigumu. Piekritu, divreiz nedomājot. Aģents saskaņoja vienošanās detaļas ar klubu. Treneris Dmitrijs Donskovs teica, ka man tā ir lieliska iespēja augt kā spēlētājai un viņš netaisās mest sprunguļus manos spieķos. Viņš man novēlēja veiksmi.

Vai Tev būs iespēja spēlēt gan Eirolīgā, gan Čehijas turnīros?
Sarunas bija par Eirolīgu, jo viena no spēlētājām guvusi savainojumu. Par iespējām spēlēt Čehijas līgā un ārzemnieču limitu pagaidām nevaru spriest. Pārmaiņas vērtēju pozitīvi – Prāga ir augsta līmeņa komanda ar profesionālām spēlētājām. Daudz iegūšu jebkurā gadījumā. Līgums noslēgts uz diviem mēnešiem, kāpēc neizmēģināt?

Vai paredzēta iespēja līgumu pagarināt?
To noteiks tas, kā sevi parādīšu. Man nepatīk īpaši domāt par nākamo sezonu, kamēr neesmu pabeigusi pašreizējo.