Kristīne Vītola: "Mūsu sauklis bija – sadosim pa pakaļu!"

Juglas sporta skolas audzēknei pietrūka pavisam nedaudz, lai kļūtu par septīto Latvijas spēlētāju aiz Guntas Baško-Melnbārdes, Ievas Kubliņas, Lienes Jansones, Zanes Tamanes, Lāsmas Jēkabsones un Anetes Šteinbergas, kura studentes gaitu laikā savāca 1000 punktus. Kristīne Vītola to kompensēja ar spēcīgu finišu pēdējā sezonā – 417 punkti un 90 bloķēti metieni rezultējās 29 UTEP (University of Texas El Paso) uzvarās.

Piektajā aprīlī Vītola kļuva par trešo Latvijas spēlētāju pēc Annas Sonkas un Oto Ošenieka, kura sasniedza NCAA gandarījuma turnīra (Women`s National Invitational tournament) finālu. Izšķirošajā cīņā pret pazīstamo “Rutgers” komandu no Ņūdžersijas “kalnraces” atbalstīt ieradās absolūtais līdzjutēju rekordskaits – 12 222 cilvēki. Dona Haskinsa vārdā nosauktā arēna otro spēli pēc kārtas tika aizpildīta līdz malām, tomēr UTEP piedzīvoja zaudējumu ar rezultātu 54:56. Vītolas sniegums “Sweet 16” laikā bija MVP cienīgs – vidēji 19,2 punkti, izcīnītas 9,0 bumbas un bloķēti 2,7 metieni.

"Samarieši fināla dēļ pārcēla pirms diviem gadiem rezervētu pasākumu"

2013. gada pavasarī Tev bija jāizvēlas – nospēlēt UTEP vēl vienu sezonu vai beigt studentes gaitas. Pieņēmi labu lēmumu?
Lēmumu pieņēmu sevis pašas labā. Zināju, ka, braucot atpakaļ, tikšu laukumā. Pēc ceļgala operācijas man bija ļoti svarīgi spēlēt un dabūt atpakaļ spēles garšu. Trenere man uzticējās, tāpēc izvēlējos braukt atpakaļ.

Iepriekšējās sezonas sākumā Tev izdevās trīs teicamas spēles.
Tas bija mans labākais starts koledžā. Gatavojos pavisam citā noskaņojumā, jo zināju, ka tas būs mans pēdējais gads universitātē. Zināju, ka jāsper nākamais solis. Jūlijā un augustā strādāju papildus. Domāju, ka šie divi mēneši man deva papildus enerģiju labajam startam.

Novembra vidū komandai bija paredzēts turnīrs Bahamu salās un savainojumu guvi tieši pirms brauciena.
Pirmdien bija paredzēta izbraukšana, taču svētdien pārrāvu krusteniskās saites. Tādējādi nākamajā rītā braucu pie ārsta.

Komanda tādā veidā zaudēja trīs spēlētājas.
Viena meitene (Jenzel Nash) krusteniskās saites pārrāva divas spēles ātrāk, bet regulārās sezonas beigās UTEP palika bez trešās spēlētājas. Šosezon veselības ziņā labi turējāmies.

Sezonu raksturoja divas pārmaiņas. Pirmkārt, "Conference USA" spēlēja 16 komandas. Otrkārt, konferences čempionāts un visas WNIT spēles notika UTEP mājvietā.
Komandu skaita pieaugums izvērtās par lielāku pārbaudījumu treneriem. Spēlētājas to juta mazāk. Protams, jaunās komandas nāca ar savādāku spēles izpratni, tāpēc spēlēt pret viņām bija interesanti. Pārējās komandas iznāca iepazīt piecus gadus pēc kārtas. Treneri un viņu komandu spēles stils nemainījās, bet pārmaiņas nāca par labu. Manuprāt, interesantākās spēles bija tieši pret jaunpienācējām.

Konferences turnīru mājās spēlējām otro reizi. Pirms tam to darījām 2011. gadā. Zinājām, ka būs daudz skatītāju, taču neattaisnojām viņu cerības. "Southern Miss" ir ļoti laba komanda, pret kuru katru reizi sanāk spraigas spēles. Viņu trenere daudz un labi strādā, turklāt pretinieces vairāk vēlējās uzvarēt.

Skola mums ticēja un maksāja lielu naudu, lai mēs varētu mājās rīkot WNIT spēles. El Paso fani izslēgšanas spēlēs bija vienkārši lieliski, tāpēc ieguvām iespēju spēlēt savā laukumā. Arī mūsu atbalstītāju pulks izrādījās lielāks nekā citām komandām.

Vai zini, kādu summu skola samaksāja par tiesībām rīkot WNIT spēles?
Nē, taču zinu, ka pirms fināla UTEP un “Rutgers” piedalījās izsolē par tiesībām rīkot izšķirošo spēli. Trenere teica, ka neesot gājis viegli, taču UTEP direktors visu nokārtojis.

Lasīju, ka finālspēles diena sakrita ar samariešu baznīcas pasākumu.
Samariešu vadītājs rezervēja Dona Haskinsa centru pirms diviem gadiem. Uzzinot par mūsu situāciju, viņš sazinājās ar UTEP sporta direktoru. Jāsaka viņam liels paldies, jo pasākums tika pārcelts no svētdienas uz sestdienu.

Finālspēles rītā, 5. aprīlī, UTEP fani pie Dona Haskinsa centra sāka pulcēties 05:30 no rīta. Foto: UTEP

UTEP līdzjutēji rāda “kalnraču” zīmi

WNIT pusfinālu un finālu apmeklēja 12 222 līdzjutēji, līdz malām piepildot 1977. gadā uzcelto Dona Haskinsa centru

Kristīne Vītola WNIT pusfināla plakātā: pirmo reizi vēsturē uz UTEP spēli tika pārdotas 12 222 biļetes

El Paso grāfiste (El Paso County) 2014. gada 14. aprīli pasludināja par UTEP sieviešu basketbola dienu (UTEP Women`s Basketball day)

"WNIT laikā nemainījām ēdienu, formas un zeķes"

Tā bija pirmā reize, kad sieviešu komandas atbalstīji aizpildīja arēnu?
Jā, tā bija pirmā reize. Puišu komanda nāca uz spēli un skatījās ar lielām acīm. Varēja redzēt, ka viņi vēlas to pašu. Deviņos no rīta gājām uz metienu treniņu un...cilvēki stāvēja no septiņiem rītā, lai tiktu iekšā zālē. Nācām no metienu treniņa – viņi joprojām tur stāvēja! Gājām pagulēt diendusu. Līdzjutēji ieradās ātrāk un piepildīja zāli divas stundas pirms spēles sākuma. Atbalsts bija nepārspējams. Viņi visi juta līdzi. Tās ir fantastiskas atmiņas.

Vai līdzjutēji bija tradicionālie UTEP futbola komandas atbalstītāji?
Manuprāt, nē, jo futbolistiem pēdējos gados netika lielākā uzmanība. Vīriešu basketbola komandai veicās labāk. Zālē redzējām arvien jaunas sejas, taču tāda uzmanība sieviešu basketbolam bija ļoti patīkama. Ceru, ka tas turpināsies arī nākamajā gadā.

Puišiem nebija nevienas izpārdotas spēles?
Šogad nē. “Sell-out” spēles puišiem palikušas tālā pagātnē, taču vienā spēlē atbalstītāju skaits tuvojās desmit tūkstošiem. Viņu kopējais līdzjutēju skaits ir lielāks, pateicoties “Booster club” biedriem.

UTEP sarīkoja kādu "white-out" spēli?
Mums jautāja, vai to gribam. Apsvērām tādu iespēju, taču pārdomājām. Zēniem bija “black-out” un līdzīgas spēles, taču viņiem tajās neveicās. Nolēmām, ka neiesim viņu pēdās. Ja līdzjutēji nāks oranžos kreklos, būs labi tāpat.

Kad sākās WNIT, pirms visām spēlēm ēdām vienu un to pašu ēdienu. Visas spēlēm aizvadījām vienās un tajās pašās baltajās formās. Pateicām, ka negribam neko mainīt. Sezonā izmantojām divu krāsu zeķes, savukārt pirms izslēgšanas spēlēm ievērojām vienādus rituālus.

Kādu saukli komanda izmantoja?
Mūsu nerakstītais sauklis ir KSA. Nevaram skaļi saukt "Kick Some Ass", tāpēc izmantojam saīsināto versiju KSA. Sanākam kopā pirms spēlētāju izsaukšanas un visas bļauj KSA. Bieži sakām "sisters" (māsas). Tas ir treneres iecienīts apzīmējums, lai uzsvērtu, ka esam viena grupa – māsas laukumā un ārpus tā.

Kristīne Vītola 2014. gada sezonā. Foto: UTEP

Kristīne Vītola spēlē pret “New Mexico State”

3K: Kayla Thornton, Kelli Willingham un Kristīne Vītola

Kristīne Vītola kļuva par trešo Latvijas spēlētāju WNIT finālā pēc Annas Sonkas un Oto Ošenieka

UTEP fani, krāsas un “kalnraču” inventārs

"Ieguvu pārliecību – zinu, ka varu!"

Amerikāņi izmanto katru iespēju, lai izceltu pozitīvās lietas. Tādējādi radušies apzīmējumi "winning season" (vairāk nekā 50% uzvaru regulārajā sezonā), "20 win season" (20 vai vairāk uzvaru sezonā) un līdzīgi. Tas mēdza kaitināt?
Tas netraucēja. Apnika, kad žurnālisti sāka jautāt vienu un to pašu, taču panākumi WNIT skolas 100 gadu pastāvēšanas jubilejā bija kaut kas jauns. Simtgade būs septembra sākumā, bet jubilejas pasākumi risinās visu gadu. Mūsu spēles tika ar tiem sasaistītas. Neesam starp lielākajām skolām, taču parādījām, ka varam daudz izdarīt ar raksturu un cīņassparu. Mums daudz jautāja, kā ir uzvarēt. Vajadzēja saņemties un teikt, ka vēlamies tikt līdz nākamajai spēlei.

Man viens no spilgtākajiem iespaidiem ir Amerikas basketbolā un sportā vispār izveidotā informācijas sistēma. Ja katram NBA klubam ir "Front Office", tad katrai skolai ir "Sports Information department" (sporta informācijas nodaļa), kura apkopo un ražo sporta statistiku.
Vietējā prese mūsu spēles apmeklēja diezgan čakli. Mūs rādīja ziņās, bija pēcspēles intervijas, braucieni uz vietējo televīziju un radio šoviem. Parasti uz pārraidēm devās galvenā trenere, taču sezonas noslēgumā tika iesaistīta visa komanda. WNIT laikā spēlēs ieradās arī žurnālisti, kurus parasti nevarēja redzēt.

Džesika Mūra stāstīja, ka Konektikutas Universitātē spēlētājām notiek mediju apmācība. Vai UTEP bija līdzīgi?
Tāda apmācība izpalika. Trenere gada pasākumā ieteica neizteikties nicīgi par pretinieku komandām. Pārsvarā esam pieauguši cilvēki. Pašām jāapzinās, ko varam un nevaram teikt.

Trenere Tev uzticējās. Visu laiku gāji starta piecniekā. Bumbas dalīšana laukumā apmierināja?
Vienmēr šķiet, ka var labāk (smejas). Darīju visu, ko varēju – centos palīdzēt komandai izcīnīt bumbas un iemest savus metienus. Svarīgākais bija komandas spēle.

Pašai nācās sev izveidot situācijas?
Sezonas gaitā mainījās sistēma. Pirmajā sezonas pusē vairāk skatījos, kam piespēlēt bumbu. Otrajā sezonas daļā mani vairāk lika apakšā – lika spēlēt viens pret vienu, izmantot centra īpašības.

Ar garajiem spēlētājiem atsevišķi strādāja Eva Laskovska?
Atsevišķs darbs notika manā pirmajā gadā, šogad tā nebija. Treniņos dažreiz atdala garās spēlētājas un tad Eva ir mūsu laukuma pusē, bet galvenā trenera Kīta Adamsa strādā ar mazajām. Tādās reizēs atstrādājām centru kustības.

Cik garo spēlētāju šogad bija komandā?
Es, Keila, Džonija, Agata, Marta. Spārkla (Taylor Sparkle) bija trešais ceturtais numurs. Piecas vai sešas. Liels uzsvars tika likts uz mani un Keilu. Mēs tiešām spēlējām daudz minūšu, tāpēc jaunās spēlētājas nedabūja daudz iespēlēties. Nezinu, kā viņām klāsies nākamsezon. Trenere izvēlējās strādāt tā.

Piecu gadu laikā lielākais ieguvums ir pārliecība par saviem spēkiem?
Noteikti. Salīdzinot pirmo un piekto gadu, trenere pēc konferences turnīra teica, ka man augusi pārliecība un esmu kļuvusi drošāka. Tieši tāpēc braucu uz koledžu. Ieguvu drošības sajūtu – zinu, ka varu!

2014. gada 27. februāris: Kristīnes Vītolas pēdējā mājas spēle regulārajā sezonā (Senior Night)

2012. gadā UTEP ar Kristīni Vītolu, Baibu Eglīti un Aneti Šteinbergu sastāvā uzvarēja “Conference USA” finālturnīrā un kvalificējās NCAA čempionātam. Galvenā trenere Kīta Adamsa (Keitha Adams) ar tīkliņu

Kristīne Vītola un Anete Šteinberga 2013. gada pavasarī

Kristīne Vītola un trenere Eva Laskovska (Ewa Laskowska)

"Pateicu – viss, šo daļu slēdzu ciet!"

Doma spēlēt profesionāli radās laika gaitā?
Spēlēt profesionāli gribēju no mazotnes. Visu laiku. Zināju, ka man jāiet uz koledžu, jo pēc vidusskolas trūka nepieciešamo prasmju. Man vajadzēja augt kā spēlētājai un koledža bija labākais variants. Tagad esmu noslēgusi līgumu ar aģentūru “4 Player sports” un notiek kluba meklēšana.

Tu mainīji numuru uz izlases numuru?
Jaunatnē visu laiku spēlēju ar numuru “5”, taču kādu brīdi bija arī “14” un “11”. Braucot uz UTEP, varēju izvēlēties starp “14” un “11”. Kad aizbraucu, ieraudzīju, ka mans numurs būs “23”. Neko, jāņem. Pārējie bija aizņemti. Spēlēju ar 23. numuru. Guvu savainojumu. Pateicu – viss, šo daļu slēdzu ciet! Tagad būs jauna lapa. Paņēmu 14. numuru. Tajā spēlēja mana draudzene Marisa Rodrigesa (Marissa Rodriguez). Runāju ar viņu. Beigās viņa paņēma trīspadsmito numuru un es varēju spēlēt ar četrpadsmito.

Kāpēc? “14” ir numurs, ar kuru spēlēju, kad U20 izlase Liepājā izcīnīja trešo vietu Eiropā. Tā bija laba vasara. Sasniegumi bija gan man, gan komandai. Domāju, kāpēc nē? Draudzene uztaisīja kaklarotu ar 14. numuru, kuru nēsāju (rāda). Tāds ir numura stāsts.

Aprīlis bija silts. Maija sākumā laiks kļuva auksts kā ledusskapī.
Tā notiek katru gadu, kad atbraucu. Zinu, ka atbraucot būs auksti. Vairāk nebiju pārsteigta, jo tā ir vienmēr.

Karstums iepatikās?
Atbraucu no +34 uz +4. Nezinu, kā pārdzīvošu Eiropas ziemas (smaida). Taču siltums bija viena no lietām, kas man Teksasā ļoti patika. Būt siltumā un ne par ko neuztraukties.

"Tagad UTEP visi zina, kas ir Latvija"

Daži vārdi par treneru nopelniem. Vairāk ieguvi spēlē vai psiholoģijā?
Trenerēm jāsaka liels paldies. Kad treneres brauca mani skatīties uz Eiropu, runāju ar viņām. Man apsolīja spēles laiku jau pirmajā gadā, tāpēc izvēlējos UTEP. Zināju, ka man vajag spēlēt un augt. Aizbraucu – un tā tiešām bija. Pirmajā gadā spēlēju daudz. Kāpumi un kritumi neizpalika. Tāpat daudz bija atkarīgs no manas sagatavotības, taču kopumā nevarēju sūdzēties. Treneres redzēja ieguldītā darba augļus un pēc WNIT dalījās priekā. Sūtīja īsziņas, apsveica vārdos par izaugsmi. Mums saglabāsies labi kontakti. Trenere brauks ciemos, lai apskatītu Latviju.

Par UTEP pienesumu liecina fakts, ka izlases kandidātēs tika iekļautas četras spēlētājas.
Trenere smējās, ka tradīcijas jāturpina. Universitātē minēja, kuras latvietes uz UTEP brauks nākamās. Tagad UTEP visi zina, kas ir Latvija (smejas). Manā “senior” vakarā (absolventu pēdējā mājas spēle regulāraja sezonā) tika pasūtīts Latvijas karogs un skanēja Latvijas himna. Tuva draudzene pati uztaisīja Latvijas karogu un šogad nāca uz spēlēm. Karogs stāv mājās, likšu pie sienas. Man tas bija sirdij tuvu. Kopā ar Aneti dzīvojām vienā istabā un mums bija savs Latvijas karogs. Cilvēki dažreiz vēlējās to aizņemties uz spēlēm.

Ko Tev šovasar novēlēt?
Cīņas sparu un gribas spēku. Lai skatītāji nāk mūs atbalstīt – būs, ko redzēt! Viņiem būs labs iemesls nākt. Mums sanākusi ļoti laba grupa. Visas meitenes ir spējīgas. Protams, notiek paaudžu maiņa, taču tas ir tikai uz labu. Reiz tam bija jānotiek. Visām meitenēm ir liels gribas spēks. Visas uz treniņiem nāk ar pozitīvu attieksmi un vēlas strādāt. Tas vairo enerģiju.

Tev bija mēnesis bez spēlēm. Ko darīji šajā laikā?
Strādāju individuāli. Gāju uz svaru zāli un individuāli strādāju ar treneri. Beigās sanāca aizbraukt atpūsties.

Ja nemaldos, Tu turpini mācīties?
Apgūstu maģistra programmu. Pateicu, ka vasaru gribu paņemt brīvu, bet septembrī turpināšu. Visi pasniedzēji ir atbalstoši un saprotoši. Viņi zina, ka nebraukšu atpakaļ, taču piedāvā pabeigt studijas jebkurā vietā, kur būšu sezonas laikā. Bakalaura grādu ieguvu biznesa menedžmentā. Maģistra programmas nosaukums ir “Leadership studies”, kas ļoti labi sasaucas ar bakalaura studijām. Kā pareizi izturēties pret cilvēkiem un kā viņus motivēt.

Latvijas U20 izlase 2010. gada vasarā piepildīja Liepājas Olimpiskā centra tribīnes un otro gadu pēc kārtas izcīnīja bronzas medaļas Eiropas čempionātā. Foto: Romāns Kokšarovs

Kristīne Vītola Eiropas U20 čempionāta pusfināla spēlē pret Spāniju

Kristīne Vītola pirmajā “Rozā lentītes” spēlē 2011. gadā

Kristīne Vītola 2011. gadā

UTEP karjera

Kristīne Vītola universitātē aizvadīja 134 spēles, guva 941 punktu (#13), izcīnīja 618 atlēkušās bumbas (#6) un bloķēja 190 metienus (#3). Centra spēlētāja kļuva par trešo labāko metienu bloķētāju UTEP vēsturē, turklāt gandrīz pusi bloku savāca pēdējā sezonā (90).

Individuāli veiksmīgākā Vītolai bija 2014. gada sezona – 37 spēlēs gūti 417 punkti, izcīnītas 213 bumbas zem groziem un bloķēti 90 metieni. Sezonas vidū basketboliste iekļuva ASV "Top 15" bloķētāju sarakstā, bet noslēgumā dalīja 26. vietu, priekšā palaižot tikai pāris elites augstskolu spēlētājas.

Kristīnes Vītolas statistika