Kaspars Mājenieks: "Pienāca brīdis, kad sāku meitenes ignorēt"

Darbaholiķis un aktīvās atpūtas cienītājs. Viļņu braucējs un adrenalīna meklētājs. Rīdzinieks, kurš strādājis Gulbenē un Kazahstānā, bet pēdējos gados noenkurojies Rietumkrastā. Pirmais treneris, kurš ar Latvijas U16 meiteņu izlasi sasniedzis Eiropas pusfinālu. LBS treneru un jaunatnes komisijas vienprātīgi atzina viņu par 2017. gada labāko jaunatnes treneri.

Kasparam Mājeniekam ir viens no intensīvākajiem darba grafikiem Latvijas basketbolā. Ikdienā viņš veic “Betsafe/Liepāja” galvenā trenera Agra Galvanovska palīga pienākumus, bet pārējo laiku sadala starp Latvijas U17 izlasi un Liepājas sporta spēļu skolu.

Liepājas U19 meitenes šosezon nespēlē Latvijas jaunatnes basketbola līgā, toties startē Latvijas-Igaunijas līgas otrajā divīzijā. Kā radās iecere?
Divi iemesli. Pirmkārt, zinājām, ka Latvijas U17 izlase 2018. gadā startēs Pasaules kausa izcīņā. Otrkārt, Liepājas 1999.-2001. gadā dzimušo meiteņu paaudze regulāri cīnās par LJBL godalgām. Izrunājot visu ar (Latvijas sieviešu izlašu direktoru) Ediju Eglīti, izdomājām, kā labāk sadalīt slodzi meitenēm, kuras nespēlē Rīgā.

Vēlamies dot iespēju. Liepājas sporta spēļu skolā spēlē 11-12 meitenes. Vai kāda no viņām – vai vairākas – kļūs par profesionālām basketbolistēm – rādīs laiks. Ja ir iespēja attīstīties un spēlēt augstākā līmenī, kāpēc ne? Plus trīs, četras meitenes piesaistītas Liepājas lielajai komandai.

Izrunājām jautājumu ar Liepājas sporta spēļu skolu un treneri (Armandu) Misus. Izdomājām, ka varam tikt galā un spēlēt Latvijas-Igaunijas līgā. Tajā brīdī...nepadomāju par sevi. Iespējams, kalendārs ir par traku, taču iecere attaisnojusies – Liepājas meitenēm ir vairāk kvalitatīvu spēļu. Jākapā!

Laiku pa laikam ir padošanās un līdzīgas lietas, ar kurām jācīnās jaunatnes basketbolā. Piemēram, pirmajā sezonas pusē notika kritums – meitenēm zuda attieksme. Tajā brīdī sāku viņas ignorēt, lai parādītu, kāda ir viņu (izturēšanās un) attieksme.

Sēdēju spēlēs un neko nevadīju. Veicu tikai (spēlētāju) maiņas, lai viņas saprot (notiekošo). Meitenēm tas nepatika. Viņas savā starpā visu izrunāja un no 2018. gada 1. janvāra mums ir pilnīgi cita komanda.

Decembra pēdējās divas nedēļas iedevu brīvas. Lai meitenes izlemtu, kura grib turpināt, kura nē. Viņas saprata, ka jāmainās – rezultātā parādījusies pavisam cita attieksme.

Teici, ka četras meitenes piesaistītas lielajai komandai. Un junioru komandā spēlē arvien retāk.
Lielo komandu skāra savainojumu vilnis, Linda Rubene atgriezās Spānijā. Trūka nepieciešamais cilvēku skaits treniņos un spēlēs. Izrunājām ar treneri Misus, ka viņam vajadzīgi papildspēki. Piemēram, Inga Manučarjana visu laiku trenējās pie manis, bet, sākot no janvāra beigām, strādā tikai pie lielās komandas. Līdzīgi nosacījumi ir spēkā attiecībā uz Paulu (Kļeščovu) un Līnu (Locenieci). Meitenēm treniņi ar lielo komandu ir ieguvums. Kā redzam, Inga spēlē ļoti labi.

Sanāk dubultais ieguvums – junioru komandā līderu lomas jāuzņemas jaunām meitenēm.
Tāda bija iecere. Meitenes, kuras pievienojās lielās komandas treniņiem – neskaitot Ingu – vienlaikus ir U17 izlases kandidātes. Pārējām jāatrod, kuras var uzņemties. Meitenes zina, kā spēlēt kopā ar vadošo četrinieku. Tagad mācās uzņemties un būs gatavas (LJBL U19 čempionāta) fināliem.

Paula daudz spēlē ar bumbu. Pirmā numura pozīcija savā ziņā ir vakanta?
Paula...reizēm smējamies – garākā spēlētāja komandā vada saspēli. Paulai dodu iespēju izmēģināt visas pozīcijas – postot, spēlēt pa 2-3 un kā pirmajam numuram. Uzskatu, ka spēlētājam jābūt universālam. Tas, ka trūkst spēlētāju atsevišķās pozīcijās, ir mīnuss un pluss reizē. Jābūt gatavām spēlēt visur. No vienas puses, meitenes netiek attīstītas vienā pozīcijā, no otras – zina visas. Mazās spēlētājas var postot (nospēlēt ar muguru pret grozu), ko tagad ļoti daudz izmantoju.

Teici, ka dali laiku starp trīs komandām.
Pat trīsarpus – vēl jātrenē mazās meitenes, taču nav jāvada komanda spēlēs. Reāli – trīs komandas ar izbraukuma spēlēm. Divas komandas – Latvijas U17 izlase un Liepājas sporta spēļu skola – spēlē Latvijas-Igaunijas līgā, savukārt “Betsafe/Liepāja” startē Latvijas un Baltijas līgās.

Ja pamatdarbā nebūtu tik saprotošs galvenais treneris un “Lauvu” kluba vadība, nevarētu visu apvienot. Liels paldies Agrim Galvanovskim un Artūram Košeļevam, kā arī Liepājas sporta spēļu skolas direktoram.

Vai tas ir grūti? Jā. Daudz svarīgāk, lai neviens neliek sprunguļus mūsu ceļā un mākslīgi nemēģina traucēt izlases darbu. Ja jāsāk domāt par blakus lietām...tad ir daudz grūtāk. Latvijas U17 izlases meiteņu attieksme ir fantastiska. Liepājniecēm – no Jaunā gada – arī super. Tas motivē strādāt. Liels paldies meitenēm!

Kas Tev palīdz, kad netiec klātienē?
Armands Misus palīdz mājas spēlēs. Nepieciešamības gadījumā aizvieto otrais treneris Niks Lagzdiņš – viņš ir 2002./2003. gadā dzimušo spēlētāju treneris. Puse treniņu notiek kopā – liels paldies Nikam par palīdzību! Viņam nākas pakārtoties man, nevis otrādi.

Liepājas sporta spēļu skolas uzvara 3. februāra izbraukuma spēlē pār "G4S Noorteliiga" šķita lielāks pārsteigums nekā Latvijas U17 izlases panākums Tallinā 22. janvārī.
Man patīk spēlēt pret (G4S galveno treneri) Marko Parkonenu. Uzskatu – lai spēlētāji attīstītos, visu laiku jābūt jaunām situācijām. Tallinas komanda no sezonas sākuma spēlēja vienu uzbrukumu, vienu aizsardzību un vienus autus.

Bija iespēja sagatavoties. Meitenes jau (19. janvārī) pret Saldu nospēlēja diezgan labi – tā bija pirmā spēle 2018. gadā. Pēc U17 uzvaras Tallinā radās sajūta, ka varam – atkodām G4S spēlētājas, veicām skautingu, izpētījām sadarbības. Pirmajā puslaikā iespaidu atstāja garais ceļš, taču meitenes cīnījās.

Izlasīju labu (Konektikutas galvenā trenera Džīno Oriemmas) tekstu. “Ja spēlētājs negrib, ir divas lietas – 1) nesaprot, 2) ieņēmis galvā savu domu. Ja nesaprot, tā ir trenera vaina. Ja otrādi – sēdēsi uz soliņa.” Ja spēlētājas rīkojas pēc sava plāna, sanāk, ka pusi spēles man jācenšas kaut ko pierādīt - davai, pamēģinām pa manam. Ja nesanāk – ok, darāt pa savam.”

Tallinā spēle beidzās pirms astoņiem vakarā, nākamajā dienā pusvienos spēle Rīgā pret Latvijas U16 izlasi. Cikos atbraucāt un tikāt gulēt?
Meitenes – pirms vieniem naktī. Pats aizgāju gulēt trijos, jo izgāju cauri U16 izlases sadarbībām. Man tā ir pierasta lieta. Meitenes ir jautras un zina, ko darīt autobusā. Viss kārtībā!

Cik reižu šogad jau esi bijis Tallinā?
(Smaida) Gribēju izrēķināt, cik kilometrus janvārī esmu nobraucis. Rekords. Janvārī biju izbraukumos Raplā, Tartu, Tallinā, atkal Tallinā. Vēl Valmiera, Daugavpils, Rīga. Jūtos Igaunijā kā mājās. Plus igauņi piedāvā piedalīties semināros.