Laura Audere: "Tallinā pienāca spēle, kurā sametu visu"

No 1994. līdz 2000. gadam Aivara Vīnberga trenētā RTU komanda piecas reizes uzvarēja Latvijas čempionātā, izcīnīja Ziemeļu kausu un vienu reizi triumfēja Baltijas līgā. Nākamās desmit sezonas bija pieticīgākas, taču pēdējos trīs gados klubs atgriezies Latvijas čempionāta medaļnieku sarakstos. Vairākkārt tas noticis sīvā konkurencē ar Liepājas klubu un arī šosezon abas komandas jau parūpējušās par intrigu. Lai gan savstarpējās spēlēs minimāls pārsvars (+2) bijis Liepājai, kopvērtējumā tiek vērtētas sacensības pret visiem klubiem. Šajā pozīcijā pārākas izrādījās RTU meitenes, pēdējā regulārās sezonas spēlē garantējot ceļazīmi uz “Četru Finālu”.

Otrajā aplī “RTU/Merks” sasniedza trešo labāko bilanci čempionātā (9-2), revanšējās Igaunijas čempionēm “ECLEX Tallinn” un “Liepājas Papīram”, turklāt regulāro sezonu noslēdza ar piecām uzvarām pēc kārtas. Laura Audere šajā izrāvienā spēlēja vadošās lomas, vidēji gūstot 20,3 punktus, savācot 9,4 atlēkušās bumbas un izdarot 3,0 rezultatīvas piespēles.

Četras reizes Laura laukumā bija no zvana līdz zvanam. Lielākas slodzes nācās izturēt tikai Dainai Lazdeniecei, kura bez atpūtas spēlēja pat astoņas reizes (ieskaitot 44:21 minūtes atbildes spēlē pret Liepāju).

Starta piecniekam bija milzīga slodze. Kā izdevās izturēt?
Kamēr nebija pievienojušās Paula (Langina) un Linda (Vilde), varēja just, ka mūsu palicis krietni mazāk un jāiztiek ar esošajiem spēkiem. Spēlēt 40 minūtes ir grūti. Vienā brīdī radās sajūta, ka līdz sezonas beigām varētu neizvilkt. Pastiprinājums izrādījās labs, uz meitenēm var paļauties, just atdevi. Komandas labā viņas izdara daudz.

Vai esi apmierināta ar regulārās sezonas iznākumu?
Kopumā sezona aizvadīta labi. Pašas svarīgākās spēles bija pret Liepāju, taču nevarējām atslābināties līdz regulārās sezonas beigām. Svarīgākais bija izdarīt visu pašām. Pēc panākuma otrajā aplī atlika izcīnīt divas uzvaras Igaunijā un izbraukumā pārspēt “Latvijas Universitāti”.

Spēlē pret “Tallinas Universitāti” sasniedzi čempionāta rezultativitātes rekordus. Bija vairāk jāuzņemas vai spēle aizgāja no rokas?
Septiņus no septiņiem tālmetieniem iemetusi nebiju. Tas mani patīkami pārsteidza. No otras puses, vajadzēja pienākt spēlei, kurā iekrīt viss. Metieni gāja precīzi, izskatījās, ka tā bija mana diena. Iznākumā 43 punkti – personīgais rekords!

Kādi darbi Tev šosezon jāsavieno?
Rītos strādāju Rīgas 49. vidusskolā, pēcpusdienā Rīgas Stradiņa Universitātē, vakaros trenējos. Citreiz dienas noslēgumā eju trenēt amatieru komandu Burkāns.lv. Uzskatu – labāk darīt vairāk, nekā mazāk. Brīvajā laikā domāju par individuālo sagatavotību, piemēram, eju uz “Veselības fabriku”.

Trīs nedēļu pauze pirms fināliem neizsitīs no ritma?
Finālspēles pēc trīs nedēļām ir labāks variants nekā nepārtraukts sacensību maratons. Paralēli spēlēju RSU komandā, kura iekļuvusi Jaunās Sieviešu basketbola līgas labāko komandu četriniekā. “Final Four” notiks 23. un 24. martā. Nedēļa pēc JSBL fināliem būs brīva, savukārt aprīlis solās būt spēlēm piesātināts.

Kā vērtē čempionātu kopumā?
Čempionāts izvērties interesantāks nekā spēlēšana Latvijas līgā, kur vieglāk iespējams prognozēt rezultātus un komandu secību kopvērtējumā. Dažas Igaunijas komandas ir vājākas par Latvijas lejasgala komandām, taču pārmaiņas ir labākas nekā malšanās savā sulā. Patiktu, ja čempionātam pievienotos Lietuvas komandas. Spēcīgāku sāncenšu klātbūtne turnīru padara interesantāku gan spēlētājām, gan skatītājiem.

Vai redzi lietas, kuras čempionātā varētu uzlabot?
Kalendāra plānojumam jābūt labākam. Vienmērīgam, bez pusotra mēneša pauzēm. Čempionātā ir komandas, par kurām padomāts, citas piemirstas. Pirms Ziemassvētkiem pēdējā spēle bija 1. decembrī, nākamā – janvāra vidū. Komandai tas nebija labi, taču varēju pauzi izmantot ceļgala operācijai un atjaunošanās procesam. Cerēju atgriezties un palīdzēt, ja ne pirmajās otrā apļa spēlēs, tad sezonas turpinājumā gan. Tas izdevās!

Pirmajā izbraukumā uz Igauniju braucām kopā ar LU, turpmāk – atsevišķi. Intereses atšķiras, klāt nāk savstarpēja gaidīšana. Uzskatu, ka komandām uz spēlēm jāceļo vienatnē.

Kā vērtē jauno spēlētāju progresu?
Lindai iejušanās prasīja laiku. Izbraukumā Igaunijā un spēlē pret LU viņa parādīja, ka var spēlēt labi. Paulai tāda pati situācija, savukārt par Asnāti vislabāk runā iekļaušana izlases kandidātu lokā.

Runājot par izlasi – esi pārdzīvojusi, ka nav bijis uzaicinājumu?
Uzaicinājums ir darba novērtējums. Ja neesi novērtēts, uzdod jautājumus sev – kas tevī ir tāds, ko nesaskata citi? Katrs treneris izdara savu izvēli. No malas vienmēr būs jautājumi, kāpēc izvēlēta tā vai cita spēlētāja. Ja jaizvēlas starp veco un jauno, atbilde skaidra – ņemiet jauno! Tajā pašā laikā priecātos, ja iespējas tiktu dotas spēlētājām, kuras vairs netiek ieskaitītas jauno un perspektīvo kategorijā.

LAURA AUDERE

+Dzimusi 1984. gada 24. februārī
+Uzbrucēja, augums 178cm
+Basketbolu spēlēt sākusi TTP basketbola skolā, pirmā trenere Maija Kubliņa
+Līdz 2006. gadam Audere spēlēja “RTU Klondaika” komandā pie trenera Aivara Vīnberga
Starptautiskās karjeras laikā spēlētāja pārstāvējusi Kipras klubu “EKA AEL Limassol” (komanda 2007. gada sezonā startēja Eiropas kausa izcīņā, uzvarēja Kipras čempionātā un izcīnīja Kipras kausu), Itālijas klubu “Gea Magazzini Alcamo” (2007-2008), Spānijas komandu “Universitario De Ferrol” (2008-2010), Izraēlas klubu “Hapoel Tel Aviv” (2010) un Islandes “Snaefell” (2011)
+2007. gadā Latvijas studentu komandas sastāvā, Aivara Vīnberga vadībā Audere sacentās Pasaules studentu Universiādē Taizemē
+No 1998. līdz 2002. gadam spēlējusi Latvijas U16, U18 un U20 izlasēs