Merianna Stenlija: "Patīk strādāt kopā ar Vētru"

Marianne STANLEY
Dzimšanas diena 29.04.1954
Divkārtēja All-American spēlētāja (1975, 1976)
Divkārtēja ASV čempione (Immaculata College, Philadelphia)

Treneres karjera

• Dažādu ASV valstsvienību trenere un galvenā trenere (1983-1996), ieskaitot 1986. gada Pasaules čempionātu
• WNBA gada trenere (2002), Hall of Fame (HOF 2002) trenere
• 21 gadu strādājusi koledžu basketbolā (bilance 416-222, the University of Pennsylvania, Stanford, Old Dominion, the University of California - Berkeley, the University of Southern California, Rutgers 2007 strādājusi kopā ar Essence Carson), NCAA Sun Belt (1984, 1985) un Pac-10 (1993) konferenču gada trenere
• Trīskārtēja ASV čempione, vadot „Old Dominion” Universitāti, desmit reizes vadījusi komandu NCAA finālturnīros, trīs reizes viņas vadītās komandas spēlējušas NCAA „Četru finālā”
• Līzas Leslijas (Lisa Leslie) trenere USC
• WNBA klubu „Los Angeles Sparks”, „Washington Mystics”, „New York Liberty” trenere
• Piedalās virknē labdarības projektu „Hoops for Africa”, the YMCA, „Hope House Foundation” un „National Multiple Sclerosis Society”

1970-ajos gados basketbolā notika lielas pārmaiņas. ASV tika pieņemts Izglītības likuma Devītais pants Title IX, kas radīja līdzvērtīgus apstākļus sieviešu basketbola attīstībai. Jūs esat to visu pieredzējusi, kādas izmaiņas notikušas?
Sāku trenēt, kad man bija 23 gadi, tas notika 1977. gadā. Tātad esmu trenējusi ilgu laiku un sieviešu basketbols ir ļoti mainījies. Lielākā atšķirība – šodien pasaulē miljoniem jaunu meiteņu un sieviešu spēlē basketbolu, jo ir daudz vairāk iespēju to darīt nekā kādreiz. Tas ir progress, ir lieliski redzēt tik daudz jaunu meiteņu basketbolā, turpinot attīstīt spēli un padarot to daudz pievilcīgāku faniem.

Pasaulē ir miljoniem jauno spēlētāju, tikai Savienotajās Valstīs vien darbojas komandas, sākot no sešu gadu vecuma. Savulaik, kad biju jauna meitene, daudzās vidusskolās sieviešu basketbola komandu nebija vispār, daudzām mazām meitenēm nemaz nebija iespēju spēlēt. Tagad ir ļoti daudz labu komandu un lieliski to redzēt. Sieviešu sports sabiedrībā ir pieņemts un augusi sporta veida popularitāte.

Sākāt strādāt koledžu basketbolā, pastāstiet par komandām, kurās strādājāt
Sāku treneres karjeru „Old Dominion” universitātē. Tie bija lieliski gadi, Universitātes sporta nodaļas (athletic administration) vadība mūs daudz atbalstīja. Man bija iespēja strādāt ar dažām lieliskām, ļoti lieliskām spēlētājām, izlašu kalibra basketbolistēm. Man ļoti veicās, ka strādāju kopā ar lieliskiem cilvēkiem, mums bija kopīga mīlestība pret spēli.

Mana pēdējā koledžu basketbola pieredze bija „Pac-10” konferencē, Dienvidkalifornijas Universitātē (USC) ar Līzu Lesliju, Tīnu Tompsoni, centra spēlētājām. Vienu gadu ilgāk pagarināju pieredzi „Berkeley” Universitātē. Man basketbolā bijis daudz iespēju, daudz prieka un es mīlu to, ko daru. Man patīk strādāt ar labām spēlētājām un tas ir iemesls, kāpēc turpinu trenēt šodien.

Studentu basketbols vai profesionālais sports, kuram dodat priekšroku?
Koledžu basketbols Savienotajās Valstīs šodien ir milzīgs savos mērogos un popularitātē. Tajā strādāt ir ļoti aizraujoši. Liela konkurence, daudz konkurētspējīgu komandu. Tas ir inkubators profesionālajam sportam, kurā strādāju tagad. Cilvēki man visu laiku jautā, kas man labāk patīk – koledžu vai profesionālais basketbols? Man ir viena atbilde, patīk abi. Tie ir atšķirīgi, bet man vienkārši patīk strādāt ar cilvēkiem, kuri mīl kļūt labāki, vēlas būt izcili un spēlēt augstākajā līmenī. To var atrast gan koledžu, gan profesionālajā sportā. Vēlos būt starp cilvēkiem, kuri ir motivēti un izaicina mani, varu sniegt savu ieguldījumu viņu attīstībā, motivēt un izaicināt viņus. Tas rada prieku, padara to man interesantu katru dienu.

WNBA pastāv trīspadsmit gadus, kā līga augusi šajā laikā?
WNBA attīstība ir līdzīga kā Amerikas sieviešu basketbolam kopumā. Kad līga sāka darbību, nebija tik daudz talantīgu spēlētāju, kuras spēlēja tik augstā līmenī. Spēle turpina augt, kļūt labāka un labāka. Trīspadsmit gadus vēlāk, domāju, mums ir labākā līga pasaulē, būtu lieliski redzēt vairāk starptautisku zvaigžņu spēlējam WNBA. Ieskaitot UGMK spēlētājas, taču tas ir sarežģīti, tad jāspēlē visu gadu. Dažas amerikāņu basketbolistes spēlē visu gadu, arī ārzemnieces, piemēram, Sandrine Gruda, Enna Voutersa, taču to ir ļoti, ļoti sarežģīti apvienot. Fiziskās prasības ir lielas, atstāj iespaidu. Nedaudz kauns, ka nevaram izveidot vienu lielisku, profesionālu līgu, kas atbalsta ikvienu spēlētāju. Taču turpinām augt, WNBA ir tikai trīspadsmit gadu un turpinām kļūt labāki. Ir dažas problēmas un neveiksmes, piemēram, Sakramento vairs nav komandas, iespējams, tā pārvāksies, Detroita pārvāksies. Domāju, tas ir dabisks process ekonomikai grūtos laikos. Taču mums jāsaglabā sava spēle, jāpiedāvā lielisks produkts laukumā, lai fani varētu to izbaudīt.

Cik liels bijis NBA atbalsts?
NBA ļoti daudz palīdzējusi. NBA bija lietu iedarbinātāja loma, sākot WNBA darbību un palīdzot tai iegūt stingrus pamatus.

Kā nokļuvāt Krievijā?
Mans aģents Boriss Ļeļčitskis labi zina UGMK kluba prezidentu, viceprezidentu un ģenerālmenedžeri, virkni spēlētāju. Gadu atpakaļ radās iespēja, jo klubā atbrīvojās otrā trenera vieta. Tā kā Borisu pazinu ilgu laiku, izrādīju interesi trenēt aizjūrās. Kad iespēja kļuva reāla, viņš man piezvanīja, lai uzzinātu, vai esmu ieinteresēta. Protams, UGMK komandā ir daudz talanta un labs atbalsts, tāpēc to saskatīju kā lielisku iespēju braukt un trenēt Eiropā.

Kā vērtējat darbu kopā ar Gundaru Vētru?
Man patīk darbs kopā ar Gundaru. Viņš ir ļoti labs treneris, sekmīgi strādājam kopā. Viņš ir cilvēks, kurš vēlas gūt panākumus, izcelties pozitīvā nozīmē, paaugstināt savu līmeni. Domāju, viņš man dod iespēju strādāt kopā ar viņu un es par to priecājos. Esam mācījušies viens no otra, ceru, ka spēšu viņam palīdzēt, lai attīstītu komandu. Esam patiešām izsalkuši uzvarēt (Eirolīgas) čempionātā. Ceru, ka šogad to paveiksim, jo daudz strādājam. UGMK ir to pelnījis, mūsu fani ir to pelnījuši, mūsu prezidents un komanda ir to nopelnījuši. Vēl ļoti smagi jāstrādā, lai to šogad paveiktu.

Eirolīga kļūst konkurētspējīgāka, līdzās vienmēr elpo „Ros Casares” un „Spartak”. Taču basketbols ir basketbols, redzam, kā Taranto tika galā ar Valensiju. Tā notiek, pat ar vislabākajām spēlētājām, neviena nespēlē labāko spēli katru vakaru. Tāpēc izaicini sevi strādāt smagi, lai emocionāli būtu gatavs kļūt par labāko. Tāds ir sports. Ja viss būtu izlemts uz papīra, nedomātu, ka mums nāktos bieži zaudēt. Neprognozējamība padara to interesantu. Uzvarēt spēli pēc spēles Rīgā, Maskavā un Viļņā, lai decembra beigās komanda būtu stipra un izmantotu brīdi.

Kāds ir jūsu iespaids par „TTT Rīga”?
„TTT Rīga” ir labas tālmetienu speciālistes, pāris labu aizsardžu, amerikānietes un viņas ir bīstamas. Mājās spēlējot, jebkura komanda ir bīstama. Viņas te jūtas komfortabli, nevaram atļaut viņām diktēt savu tempu, neļaut mest no perimetra. Tas ir izlīdzinošs faktors. Mums ir augumu pārsvars, viņām ir laba precizitāte tālmetienos. Mums jābūt uzmanīgiem aizsardzībā.

Kad UGMK rindās redzēsim Kendisu Pārkeri?
Ceru, ka viņa komandai pievienosies 2010. gada janvārī. Kādu laiku neesmu runājusi ar viņu, bet ceru to darīt tuvākajās dienās. Viņa var mums palīdzēt, viņa ir lieliska komandas spēlētāja.

Kā UGMK amerikāņu spēlētājas jūtas pēc WNBA sezonas?
Kepijai bija lieliska sezona WNBA, uzvarot visu iespējamo, Rietumu konferenci, līgas finālu. Zinu to no pirmavota, jo Fīniksa bija Losandželosas pretiniece Rietumu finālā. „Mercury” ir tiešām sīksta komanda. Lielisks gads bijis „Tweety” – Dīnai Nolanai. Viņa uzcēla Detroitu savos plecos un vilka to uz priekšu līdz pat „play-off” spēlēm, jo Keitija Smita bija savainota. Abām bija lieliska sezona un abas gatavas iet uz priekšu. Mums tas ir svarīgi, jo, lai uzvarētu, nepieciešams, lai ikviena basketboliste spēlētu labi. Domāju, Eiža, Sandrine un Enna arī šosezon labi nospēlēja WNBA. Mums ir visas nepieciešamās sastāvdaļas, izaicinājums ir labi strādāt un spēlēt katru dienu. Katram būt gatavam parādīt labāko. Ja to paveiksim, mums būs tikpat laba iespēja kā jebkuram uzvarēt Eirolīgā, uzvarēt Krievijas kausa izcīņā un Krievijas čempionātā. Nav iemesla, kāpēc mēs to nevarētu.

Kas bijis iespaidīgākais darbā ar Lizu Lesliju?
Iespaidīgākais par Lizu – viņa ir īsta, patiesa profesionāle. Viņa nāca uz treniņiem katru dienu, smagi strādāja. Bija laba līdere, bija laba kolēģe komandā. Līdz viņas pēdējai spēlei WNBA viņa centās būt labākā tajā, ko darīja. Neatkarīgi no tā, vai treniņā, vai spēlē. Un pēdējo sezonu WNBA aizvadīt bez nožēlas, zinot, ka katru reizi, kad nostājusies laukumā, paveikusi labāko sev, komandai, faniem. Nav daudz viņas kalibra spēlētāju, kurām piemīt tāda mentalitāte, īpaši profesionālās karjeras pēdējā gadā. Daži cilvēki atļaujas tajā ņemt visu vieglāk. Viņa nekad nav to ņēmusi vieglāk. Viņa vienmēr cīnās, cenšoties būt labākā. Olimpiskajās spēlēs, klubu komandā vai profesionālā komandā. Otrkārt, viņa spēja to darīt augstā līmenī un stabili, esot sava sporta veida vēstniece. Un viņa turpina būt lieliska sieviešu basketbola vēstniece, laba runātāja, lieliska aizstāve.