Vētra Krievijas sirdī

North by Northeast
Ziņa par Vētras pārcelšanos uz Urālu lielpilsētu visvairāk negaidīta bija Minhenē un Francijā. Pārsteigtie rietumeiropieši uzreiz nevarēja noticēt titulētā franču trenera Lorāna Bufāra padzīšanai, kurš Jekaterinburgā uzkavējās pusotru sezonu. Bufārs netika pie uzvarām turnīros, turklāt Superlīgas pirmajā aplī piedzīvoja sakāves pret galvenajām sāncensēm no Maskavas apgabala „Spartak” un Maskavas CSKA.

Pēdējā no minētajām spēlēm UGMK savā laukumā ar 23 punktu pārsvaru cieta sagrāvi cīņā ar Vētras tobrīd vadītajām „armijniecēm”. Kluba prezidents Andrejs Kozicins pameta tribīnes vēl pirms spēles beigu signāla un Bufāram tas kļuva par beigu sākumu.

Ne bez citiem iemesliem. Franču treneris karjeru Krievijas superlīgā sāka vienā laikā ar Vētru, taču latvieša rēķinā šajā laikā tika ierakstīti panākumi FIBA Pasaules līgā un Krievijas kausa izcīņā. Arī Krievijas superlīgas izslēgšanas spēlēs CSKA tika augstāk un Urālos ar to nevarēja samierināties, tāpēc decembra sagrāve bija tikai pēdējais piliens.

Kur Vētra nokļuva?
Uzreiz jāsaka, pēc Krievijas standartiem Jekaterinburga nav province. Urālu Federālā apgabala (UFA) lielākā pilsēta ir trešā nozīmīgākā valstī pēc Maskavas un „Ziemeļu” galvaspilsētas Sanktpēterburgas jeb svarīgākā pilsēta austrumos no galvaspilsētas. Vēl vairāk, Urāli ir Krievijas stratēģiskā sirds, valsts galvenais metalurģijas, dārgakmeņu, naftas un gāzes centrs. Piemēram, UFA Tjumeņas apgabals ir bagātākais Krievijas Federācijā, jo tā ziemeļos esošajā Hantu-Mansu provincē atrodas lielākie naftas un gāzes lauki.

Jekaterinburgas nozīmi apliecina fakts, ka tieši tajā izvietojušās virkne ārzemju vēstniecību konsulāro nodaļu un tas veicina pilsētas starptautiskās saites. Tās lidosta ir viena no svarīgākajām valstī. Papildus nozīmi pilsēta ieguva Borisa Jeļcina prezidentūras laikā. Tieši Sverdlovskas apgabalā Jeļcins sāka kāpienu politikas Olimpā un viņa valdīšanas laikā tas labvēlīgi ietekmēja arī Jekaterinburgu, kura žargonā nereti tiek saukta par Jeļcinburgu.

No Katrīnas līdz Borisam
Pilsētas izcelsme ir netieši saistīta ar Latviju, jo tā nosaukta pirmā Krievijas imperatora Pētera Pirmā sievas Katrīnas vārdā. Katrīna (īstajā vārdā Marta Skavronska) piedzima Alūksnē Latvijas ziemeļaustrumos, kur uzauga vācbaltu mācītāja Ernsta Glika ģimenē. Ziemeļu kara laikā Alūksni nopostīja grāfa Šeremetjeva karaspēks, Katrīnai nokļūstot jaundibinātajā Krievijas galvaspilsētā Sanktpēterburgā. Tur viņa nokļuva cara favorīšu godā, vēlāk kļūstot par Pētera sievu, bet pēc viņa nāves – par Krievijas imperatori.

Vēlāk Jekaterinburgā pienāca arī Krievijas impēriskās ģimenes gals, bet Romanovu bojāeju kaimiņvalstī nereti ieskaita latviešu strēlnieku rēķinā. Interesanti, ka 1977. gadā Ipatjevu savrupmāja, kur notika slepkavības, tika nojaukta pēc Jeļcina pavēles, bet 21 gadu vēlāk tas pats Boriss Nikolajevičs sarīkoja cara ģimenes locekļu nogādāšanu Petropavlovskas cietoksnī Sanktpēterburgā.

Tiktāl par pagātni. Kluba modernā vēsture sākās tūkstošgažu mijā, 2000. gadā Urālu smagās mašīnbūves rūpnīcai „Uralmaš” un Urālu kalnu metalurģijas kompānijai UGMK vienojoties par valsts stiprākā sieviešu basketbola kluba izveidi.

Dienvidāfrikas, Izraēlas un Lietuvas pavalstnieka ierašanās
2001./2002. gada sezonā klubs startēja ar jauno nosaukumu, bet par tā ģenerālmenedžeri kļuva Šabtajs fon Kalmanovičs – vīrs, kurš pirms pāris gadiem ar dzimtās Kauņas klubu „Žalgiris” uzvarēja Eirolīgā. Pirmajā sezonā komanda uzvarēja Krievijas čempionātā. 2003. gada pavasarī serbu trenera Zorana Višiča vadībā sekoja triumfs FIBA Eirolīgā, līdz šim labākais sasniegums kluba vēsturē, turklāt pirmais Krievijas kluba panākums Eiropas stiprāko klubu turnīrā.

Tajā pašā gadā UGMK ieguva jaunu arēnu un izcīnīja bronzas medaļas FIBA pirmajā Pasaules līgas turnīrā., vienlaikus dodot pamatīgu attīstības grūdienu gan Krievijas Superlīgai, gan Krievijas valstsvienībai. Pēdējā 2003. gada rudenī uzvarēja Eiropas čempionātā Grieķijā, aizsākot dominanci Eiropā.

Sasniedzis jaunu virsotni Jekaterinburgā, Kalmanovičs pārvācās uz Vidnoji, faktiski vienu no Maskavas dienvidu piepilsētām. Līdzi viņš paņēma aizsardzi Annu Arhipovu, kura kļuva par Šabtaja sievu un topošās „Spartak” basketbola akadēmijas vadītāju.

Lapsa
Kluba simbols ir lapsa. Talismana izvēli iedvesmoja Olga Korosteļova, Urālu slavenākā basketboliste, 1976. un 1980. gada Olimpiādes spēļu čempione kopā ar Uļjanu Semjonovu un Tatjanu Ovečkinu. Tieši Korosteļova tika uzskatīta par PSRS viltīgāko basketbolisti un 1990-to gadu vidū par godu viņai lapsa tika izvēlēta par komandas talismanu. Atšķirībā no Maskavas, Jekaterinburgā sieviešu basketbola spēles ir lieliski apmeklētas, tās ir par maksu un uz svarīgākajām sacensībām biļetes vēlams iegādāties jau iepriekš.

Latvijas basketbolistes Jekaterinburgas klubā pagaidām nav spēlējušas. 2006. gada agrā pavasarī klubs noskatīja toreiz sešpadsmitgadīgo Elīnu Babkinu, taču viņas pārcelšanos uz Urāliem izjauca Baltijas līgas spēlē gūts savainojums.

Jekaterinburgas prezentācija, YouTube video